Cik plaša un sazarota ir Satiksmes ministrijas karaļvalsts? (8)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šonedēļ jau pirms nedēļas baumotā Satiksmes ministra Aivja Roņa demisija kļuva par īstu un premjera pieņemtu atlūgumu. Formāli ministra vadzis lūza lielo algu jautājumā, tomēr šī demisija var kļūt arī par banāna mizu, uz kuras smagi var paslīdēt visa koalīcija. Kāpēc tieši satiksmes joma visos laikos ir bijusi kā pārticības oāze? Cik plaša un sazarota ir Satiksmes ministrijas karaļvalsts?

Satiksmes ministrija tradicionāli ir bijusi dažādu politisko interešu un ekonomisko grupējumu krustugunīs, un par šīs nozares pārvaldīšanas kvalitāti bieži vien izskan šaubas. Pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām 2011. gada rudenī tā dēvētās tiesiskuma un reformu koalīcijas partijas

tā arī neatrada cilvēku, kas būtu gatavs nozarē īstenot pārmaiņas, un vienojās par Aivja Roņa kandidatūru.

«Šīs valdības koalīcijas ilgstošā nespēja atrast no sava vidus ministru bija pamatā vienai no tipiskām situācijām, kad labāk lai tad nav citam un es esmu ar mieru piekāpties. Lai tad nav man, bet noteikti lai nav kaimiņam,» situāciju raksturo publicists Mārcis Bendiks.

Ronis darbojās pragmatiski, bez asām kustībām

Aptuveni tā lielākā daļa nozares pārstāvju raksturo nu jau demisionējušā Roņa laiku Satiksmes ministrijā. Pār ministriju politisko atbildību uzņēmās «Vienotība» un Klāva Olšteina vadītie seši neatkarīgie deputāti. Ņemot vērā neskaitāmās intereses šajā nozarē, šķiet pat likumsakarīgi, ka svarīgo amatu toreiz nolēma uzticēt diplomātam. Bijušie satiksmes ministri atzīst, ka šāda situācija nevarēja turpināties ilgi.

«Tie cilvēki, kas tā runā, ka ir vajadzīgs labs diplomāts, kāds ir Ronis, bez šaubām, ka viņš varēs menedžēt visas tās daudzās intereses un sabalansēt - kā mēs redzam, tas diemžēl neiznāk... Un viņš bija spiests atkāpties no šīs situācijas. Es domāju, ka ir jābūt spēcīgai politiskajai figūrai,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais satiksmes ministrs Roberts Zīle.

Arī Saeimas deputāts, bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis uzskata, ka Ronim šis amats nav bijis piemērotākais, uzsverot, ka lēmums aiziet bijis pareizākais.

Liela nauda, liela ietekme un iespēja sev nodrošināt popularitāti

Tagad cīņa par Satiksmes ministriju var izraisīt svārstības valdībā, jo Roņa atkāpšanos sev par labu vēlas izmantot Nacionālā apvienība. Pārejās partijas ir ieinteresētas saglabāt status quo, jo ietekmīgais amats ir priekšnosacījums Olšteina grupas ambīciju apmierināšanai. Politisko norišu vērotājs Mārcis Bendiks norāda, ka šī situācija nav nekāds jaunums. Satiksmes ministrijā apvienojas vairāki elementi, kas to dara pievilcīgu, –

liela nauda, liela ietekme un iespēja sev nodrošināt popularitāti.

«Šķēles otrās valdības 97. gadā demisija bija saistīta, pamatā izšķirošais punkts bija satiksmes ministra postenis. «Latvijas ceļam» nekas daudz vairāk nebija, pie kā turēties, bet viņi bija ar mieru upurēt visu, izņemot savu satiksmes ministru Vili Krištopanu. Tikai balstoties uz šo vienu faktiski atlikušo fortu, «Latvijas ceļš» noturēja relatīvi veiksmīgu priekšvēlēšanu kampaņu, un viņi ieguva premjera posteni. Un kurš bija premjers? Satiksmes ministrs Vilis Krištopans! Šī ir tāda ilustrācija, cik milzīgs ir daudzums - naudas, ietekmes, politiskā un tai skaitā personiskās popularitātes resursu, kas šim postenim eventuāli potenciāli piemīt,» izskaidro situāciju publicists.

Satiksmes ministrijas resursi ir tiešām vērienīgi

Tā atbild par dzelzceļu, ceļiem, tranzītu, aviāciju, sakaru tehnoloģijām. Ministrija kontrolē kopumā 13 uzņēmumus, ieskaitot «Latvijas Dzelzceļu», «airBaltic», Latvijas Pastu, «Rīgas lidostu», «Pasažieru vilcienu», CSDD, «Latvijas Valsts ceļus» un citus. Šo kapitālsabiedrību

kopējais apgrozījums 2011. gadā pārsniedza 700 miljonus latu.

Turklāt ar Latvijas Radio un televīzijas centra starpniecību ministrijai pieder arī 23% Latvijas Mobilā telefona akciju. Ministrijas paspārnē arī apgrozās galvu reibinošas Eiropas fondu naudas. Pašreizējā sešu gadu plānošanas periodā transportam piešķirts vairāk nekā miljards eiro. Satiksmes joma būtībā ir valsts asinsrite, tāpēc nozīmīgu ekonomisko grupējumu sadursme tajā ir realitāte, atzīst nozares eksperts Tālis Linkaitis.

«Tur ir divas daļas. Viena ir tranzītbiznesa ministrija vai vienkārši biznesa ministrija, kur ir dažādas ekonomiskās intereses, dažādu ekonomisko grupu cīņa, kur apgrozās lielas naudas summas. Ir liela peļņa un lieli apgrozījumi. Līdz ar to politiķiem vienmēr ir bijusi interese piedalīties šajos tranzītbiznesa lēmumos, tos ietekmēt. Arī dažādi oligarhi un aiz tiem stāvoši grupējumi izrāda interesi par šiem lēmumiem,» zina stāstīt nozares eksperts Tālis Linkaitis. «Un otra daļa ir tas, ko es sauktu par Latvijas Satiksmes ministriju. Tie ir pasažieru pārvadājumi, tie ir ceļi, lidostas, pasts. Tās ir tādas lietas, kas ir ķēpīgas, kas ir mūsu iedzīvotāju interesēs, bet kurās īpaši daudz balsu nopelnīt nevar vēlēšanās. Un šos jautājumus ministri parasti atstāj novārtā!»

Vajadzīgi ietekmes aģenti. Satiksmes ministrijai jābeidz izlikties par karaļvalsti

Gandrīz visiem satiksmes ministriem pārmesta savu cilvēku iecelšana valsts kapitālsabiedrību vadībā. Šajā ziņā ir kur izvērsties, jo, piemēram, «Latvijas Dzelzceļam» ir veseli seši meitasuzņēmumi. Tas parasti skaidrots ar vēlmi realizēt savu redzējumu.

«Jebkurš vadītājs izvēlas tos cilvēkus, kuriem viņš var uzticēties un par kuriem viņš ir pārliecināts, ka darbs tiks veikts. Nu, vismaz es tā darīju,» atzīst deputāts Uldis Augulis.

«Lai kāds politiskais spēks varētu realizēt savu ietekmi, viņam ir vajadzīgi šie ietekmes aģenti. Jautājums, vai šie cilvēki, kurus virza šajos amatos ar tādu vai citu politisku aizgādnību, vai viņi ir spējīgi izdarīt to darbu, kas no tās struktūras ir nepieciešams. Vai otrādi - tiek taisīta struktūra, kas ir tikai domāta tam, lai tur saliktu tādus cilvēkus,» uzskata Bendikts.

Šī prakse turpinājās arī tagad, kad ministriju kontrolē «Vienotība» un olšteinieši. Eksperti norāda, ka tas rada vairākus riskus.

«Iespējams, ka daudzi, kas Satiksmes ministrijā caur pazīšanos piekrīt šim, ir labi kandidāti un spēj veikt šo darbu, bet viņi ir neaizsargāti no tā, ka nākamais ministrs viņam neuzticēsies.

Satiksmes ministrijai ir jābeidz izlikties par karaļvalsti

un jāstrādā kopā ar citiem valsts pārvaldē, kas grib uzlabot šo uzņēmumu darbību,» skaidro Sabiedrības par atklātību «Delna» padomes priekšsēdētāja Inese Voicka. «Es šobrīd gaidu satiksmes ministru, kurš teiks, ka labi organizēti konkursi, tā ir tāda lieta, ko viņš noteikti gribētu ieviest savas pārvaldības uzņēmumos. Jo iepriekšējais, šobrīd esošais ministrs Ronis iecēla lidostas vadītāju, pasakot, ka viņš jau nu konkursiem netic.»

Patlaban nav saskatāma politiskā griba situāciju mainīt

Lai gan šī valdība pati ir deklarējusi, ka nāk ar principiāli jaunu redzējumu, eksperti paredz, ka Satiksmes ministrijas pārvaldībā uzlabojumi nenotiks.

«Protams, politiķiem ir izdevīgi ielikt savus cilvēkus, kontrolēt viņu darbību. Mēs tagad dzirdam, ka, pateicoties Dzintaram Zaķim, Jēkabpils vēlēšanu apgabalā ir asfaltēti ceļi. Droši vien tas ir uz kāda cita apgabala rēķina un tamlīdzīgi. Tur, kur ir iespējams kādas politiskā dividendes iegūt, situāciju mainīt nav neviena interesēs,» - transporta nozares eksperts Tālis Linkaitis.

Premjers norādījis, ka jaunajam ministram jābūt bezpartejiskam profesionālim. Neoficiāli zināms, ka tas varētu būt ar Olšteina grupu saistītais un plašākai sabiedrībai nepazīstamais satiksmes ministra juridiskais padomnieks Kaspars Ozoliņš. Vienlaikus teju visi, izņemot «Vienotību», šādu uzstādījumu uzskata par kļūdainu.

Jaunajam ministram jābūt politiķim ar spēcīgu aizmuguri.

Šādu viedokli pauž ne tikai politiskie konkurenti, bet arī nozaru asociācijas.

«Es saprotu, ka koalīcijās ir jāiet uz kaut kādiem kompromisiem, pat ar tādiem, kas nemaz nav politiska organizācija, kas šajā gadījumā šis sešinieks. Satiksme un enerģētika ir tās nozares, kuras tuvākajos gados ir ārkārtīgi svarīgas no tādas stratēģiskas izvēles Latvijas nākotnei, un atdot viņu politiski vājam spēkam ir vienkārši bezatbildīgi, manuprāt,» domā Zīle.

Arī Augulis pārliecināts, ka kandidātam jābūt pieredzējušam: «Noteikti ir jābūt ar tādu politisku aizmuguri stingru, lai vienkārši netraucētu veikt visas tās saimnieciskās darbības un normālu ministra darbu!»

Komentāri (8)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu