Cer eksportēt Latvijas mūziku

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende (no kreisās) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pārstāve Ieva Platpere FOTO: LETA

Mūzikas nozares pārstāvji cerīgi raugās uz pagājušā gada nogalē dibināto Latvijas Mūzikas industrijas attīstības fondu/Latvijas Mūzikas eksportu, jo tā galvenais mērķis būs kvalitatīvas mūzikas kā eksportspējīgas preces radīšana, neatkarīgi no žanra. Šobrīd vēl tiek izstrādāti kritēriji atbalsta saņemšanai.

Pagaidām stabils finansējuma avots tiek meklēts

Kā šodien fondam veltītā pasākumā pauda tā izpilddirektore Agnese Cimuška, savas darbības sākšanai fonds guvis nelielu finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas, gan nekonkretizējot, cik lielu savu pirmo finansējumu fonds ir saņēmis. Savukārt nākotnē fonda finansējums būs atkarīgs no dažādu projektu naudu piesaistes.

Biedrības «Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība» (LaiPA) valdes loceklis un jaunā fonda valdes loceklis Arvīds Mūrnieks skaidroja, ka fonda galvenais mērķis ir, lai Latvijas mūziķi radītu kvalitatīvu mūziku, kas kļūst par eksportspējīgu preci ārvalstīs, ienesot Latvijai atpakaļ finansējumu.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende (no kreisās) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pārstāve Ieva Platpere FOTO: LETA

Pavasarī starp Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA) un LaiPA notiks domu apmaiņa, kā abas organizācijas varētu finansiāli atbalstīt fondu. Iespējams, ka tas varētu būt kāds procentuāls novirzījums no šo organizāciju rīcībā esošās naudas, kas AKKA/LAA gadā ir aptuveni 3 miljoni latu, bet LaiPA - viens miljons latu.

Valsts līdz šim nav atbalstījusi populāro mūziku

Grupas «Instrumenti» menedžere Līva Pētersone minēja, ka grupa līdz šim pati saviem spēkiem spējusi doties uz ārzemēm un uzstāties «showcase», dibināt kontaktus ārzemēs un visādi citādi sevi popularizēt, taču daudziem no vietējiem mūziķiem to nav iespējams veikt pašu spēkiem, tādēļ fonds būs labs atspaids.

Fonda ideja būs atbalstīt tos mūziķus, kuri zina, ko ar savu mūziku vēlas darīt.

Grupas «Prāta vētra» starptautisko un sabiedrisko attiecību menedžere Guna Zučika, kura jau kopš 1999.gada braukājusi pa ārzemēm un ieguvusi citu valstu pieredzi mūzikas eksporta jautājuma sakārtošanā, skaidroja, ka mūzikas biznesā eksportējamās lietas var nosacīti sadalīt trīs grupās. Viena no tām ir preces, kur bez disku importa iekļaujas arī citas lietas, piemēram, Latvijas gadījumā tie varētu būt arī šeit saražotie mūzikas instrumenti. Otra lieta ir autortiesības un tā ir joma, kur līdz šim Latvijai nav veicies, jo šeit paliek vien 30% no autortiesību ieņēmumiem, bet 70% no naudas aiziet prom no Latvijas. Tas skaidrojams ar to, ka radio un televīzijās vairāk tiek atskaņota ārvalstu mūzika, nevis pašu mūziķu veikums. Savukārt trešais eksportspējīgais ir serviss, kam labu piemēru rāda «Kompānija NA», kas ceļ skatuves arī Somijas festivāliem.

Viena no svarīgākajām eksporta biroju funkcijām ir servisu un resursu nodrošināšana, tādēļ arī jaundibinātā fonda iecere ir izveidotu vienotu datubāzi, lai ārvalstu speciālistu vajadzības gadījumā vienuviet spētu atrast visu nepieciešamo. Savukārt mūziķiem nepieciešamības gadījumā paredzēts sniegt finansiālu atbalstu, kas vienmēr nebūs 100% apmērā.

Kultūras ministre sola atbalstu

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) pauda gandarījumu, ka beidzot arī Latvijā tiek domāts par to, ko darīt, lai Latvijas mūziku aizvestu līdz klausītājiem citās valstīs.

Latvijas Mūzikas industrijas attīstības fondu/Latvijas Mūzikas eksportu 2012.gada novembrī nodibināja LaIPA sadarbībā ar Latvijas Mūzikas informācijas centru. Fonda valdē darbojas astoņi valdes locekļi. Fonda iecere ir veicināt un atbalstīt Latvijas mūzikas industrijas eksporta iespējas un atpazīstamību starptautiskajos tirgos.

Uz augšu
Back