Valstij piederošo lielo uzņēmumu vadītājiem algas atšķiras pat vairākas reizes un nav vienotas sistēmas atalgojuma noteikšanai. Turklāt algu noteikšana nenotiek saskaņā ar uzņēmuma darbības rezultātiem. Publicējam uzņēmumu vadītājus ar lielākajiem atalgojumiem.
Valsts uzņēmumu vadītāji, kas saņem vēl lielākas algas (500)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vislielāko algu starp valstij piederošo uzņēmumu vadītājiem saņem lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss (nepilni 20 tūkstoši latu mēnesī). Kā zināms, lidsabiedrība jau vairākus gadus strādā ar zaudējumiem, turklāt valsts regulāri veic ieguldījumus uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanā. Kā galvenais pamatojums atalgojuma noteikšanai ir kalpojis fakts, ka ir piesaistīts ārvalstu speciālists. Viņa priekšgājējam Bertoldam Flikam alga bija vēl lielāka – 26 tūkstoši latu.
Tāpat algu virs desmit tūkstošiem latu saņem bijušās Parex bankas slikto aktīvu pārvaldītājkompānijas Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams. Viņam noteikts atalgojums 13,5 tūkstoši latu mēnesī.
Līdzīgu algu saņem Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs – 13,4 tūkstošus latu mēnesī.
Lattelecom, kur valstij pieder 51% kapitāldaļu, vadītājam Jurim Gulbim ikmēneša alga ir 16,5 tūkstoši latu.
Valstij un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai piederošajai bankai Citadele valdes priekšsēdētājam Guntim Beļavskim noteikts 6,5 tūkstošu latu atalgojums.
Arī nule algu paaugstinājumus saņēmušo uzņēmumu vadītāji nebūt ne visi var lielīties ar izciliem darbības rezultātiem, piemēram,
no Latvenergo saražotās elektrības pirkšanas ir atteicies cits valsts uzņēmums – Latvijas Radio un televīzijas centrs, kas gadā vidēji par elektrību maksāja ap miljonu latu,
un izvēlējies alternatīvu elektrības piegādātāju – Igaunijas kompāniju Enefit. Turklāt uzņēmums galvenokārt ienākumus gūst no valstiski regulētiem tarifiem, nevis no eksporta, Kā jau ziņots, Latvenergo šefa Āra Žīgura alga palielināta līdz 8,7 tūkstošiem latu.
«Latvijas dzelzceļa» šefs Uģis Magone līdzšinējo 2600 latu vietā saņems 8500 latus. Magone, par kura palielināto algu sabiedrība uzzināja no medijiem un kura algas palielinājumam veltīta vislielākā kritika, pērn uzņēmumā kāpinājis pārvadāto kravu apjomus un lauvas tiesu ieņēmumu gūst no starptautisko kravu pārvadāšanas, tātad – eksporta.
Jau ziņots, ka Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja ieceri paaugstināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu no seši uz desmit, tas ir, desmitkāršojot vidējo algu valstī. Līdz ar to lielajās kapitālsabiedrībās maksimālā mēnešalga būs 4780 lati.
Kā ziņots, pērn novembrī valdība atbalstīja grozījumus noteikumos par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību, kas paredzēja: valsts uzņēmumos ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus latu, valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi varēs saņemt atalgojumu arī par cita amata pildīšanu uzņēmumā. Šo iespēju izmantojušas kapitālsabiedrības «Latvijas Dzelzceļš», «Latvenergo» un «Latvijas Valsts meži» (LVM).
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) uzdeva Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai izvērtēt, cik pamatota bijusi to kapitālsabiedrību «Latvijas Dzelzceļš» un «Latvenergo» valdes locekļu atalgojuma palielināšana. Viņš aicināja ministrijas šo jautājumu izvērtēt un nākt klajā ar sabalansētāku un piezemētāku risinājumu. Premjers arī vērsa uzmanību, ka Saeimā virzītais likumprojekts paredz krietni zemākus algu griestus, nekā pašreiz kapitāldaļu turētāji attiecīgajās kapitālsabiedrībās ir noteikuši.