Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs vienā no intervijām portālam Ogrenet atzina, ka lētāk būtu nopirkt daļu dārziņu saimniecības «Ogre» īpašumu nekā uzbūvēt aizsargdambi. Tūdaļ pēc plūdiem devāmies noskaidrot pašu iedzīvotāju nostāju attiecībā uz šo ierosinājumu. Uzzinājām arī to, kā cilvēki pārcietuši negaidītos plūdus ziemas viducī.
Apdrošinātāju durvis d/s «Ogre» iedzīvotājiem ir ciet
«Vēl jau neesam atguvušies no pērnā gada plūdiem – viens ēkas mūris jau nosēdās, tagad citā vietā parādījusies plaisa. Beigti arī ūdenssūkņi pagrabā. Vasarā izremontējām telpu, uztaisījām pirtiņu... atkal viss applūdis – skāde liela,» tā stāsta d/s «Ogre» dzīvojošais Valdis ar kundzi. Gluži kā citiem, arī šo īpašumu jau vairs neapdrošina. «Nu jau mūs neviens neapdrošina. 90. gadu sākumā apdrošināšanas firma «Balta» nāca pie mums un plijās virsū ar piedāvājumiem, bet tagad: «Lūdzu, nenāciet pie mums.»»
Savukārt Arkādijs, kura meitas vasaras māja atrodas vien pārdesmit metru no krasta, stāsta, ka šie plūdi, salīdzinot ar 2012.gada pavasari, bijuši nelieli, taču kaitējums nodarīts tik un tā. «Pie vainas ir HES, kas laikus neatvēra slūžas, un līkumainā upe, kur sastrēgst ledus. Liela nozīme bija arī siltajiem laika apstākļiem.»
«Tracis nebūtu bijis tik liels, ja HES ievērotu noteikumus»
Arkādijs akcentē vēl vienu problēmu, proti, drīzumā noteikti uznāks sals, kas liegs īpašniekiem novērst janvāra plūdu sekas. «D/s «Ogre» pastāvīgi dzīvojošajiem tā ir drāma. Un apdrošināšana jau nemaksās, jo mājas ir applūstošās teritorijas zonā. Un nekustamā īpašuma nodokļa atlaide jau arī neko daudz nedod. Tā, protams, arī ir nauda, bet...»
Tikmēr Valdis uzsver, ka tracis nebūtu bijis tik liels, ja Ogres HES pildītu tos noteikumus, kurus izvirzīja kooperatīvs un kas tika arī saskaņoti. «Tur bija teikts, ka HES var darboties tikai pie plusu temperatūras.» Tiesa gan, portālam Ogrenet pagaidām nav izdevies noskaidrot šādas abpusējas vienošanās starp Ogres HES un d/s «Ogre» patiesību.
Arī pašvaldības speciālisti rīkojušies bezatbildīgi
Dārzkopības saimniecībā dzīvojošais Valdis saredz nekārtības arī pašvaldības rīcībā: «Tā ir anekdote. Pašvaldības vides speciālists stāstīja, ka viņš 28.decembrī ir bijis pie HES un fiksējis ūdens līmeņa celšanos par trīs centimetriem. Pierakstīja to blociņā. Draudziņ, mīļais, ja tu redzi, ka ūdens ceļas, tad brīdini, lai ver vaļā slūžas!»
Zemi un mājas pārdot negrasās
Jautājot par iespējamo īpašumu izpirkšanu, Valdis ir kategorisks: «Jā, bet te ir kādi 50 zemesgabali. Cik tad tas izmaksās? Lētāk būtu likvidēt Ogres HES. Mēs arī nemaz netaisāmies pārdot savu īpašumu. Vērtība mājai jau sen ir kritusies. Kādreiz te īpašumu tirgoja par 50 tūkstošiem latu, tagad – labi ja 15 tūkstošus varētu dabūt.»
Arkādijs atzīst: ja dome vērstos ar piedāvājumu atpirkt īpašumu, daļa noteikti piekristu. «Zinu, ka meita neatdotu. Viņa te plāno dzīvot. Nekas traks, nopirks gumijas laivu, lai varētu pārvietoties, kaut ko pacels augstāk un dzīvos tālāk. Vieta šeit ir ļoti skaista. Vienīgi žēl, ka zeme aiziet bojā, nav vairs tika auglīga.»
Baseins bērna istabā, pelējums uz sienām
Tikmēr kāda cita vietējā iedzīvotāja cienījamā vecumā, kuras dārzs vēl joprojām atgādina plūdus, portālam Ogrenet uzreiz izrāda radītos zaudējumus – mazbērna istaba pārtapusi par baseinu. «Ūdens gan te pamazām krītas. Pagājušajā gadā bija vēl briesmīgāk. Kas vairs to zina, kā būs pavasarī.»
Viņa vēl stāsta, ka apdrošināšana te neko nesegs, viss ir jāremontē par saviem līdzekļiem. «Jaunie, kuri var un grib, kārto visus papīrus un sniegs tiesā, sūtīs vēstuli prezidentam.» Pensionāre atzīst, ka dārziņos dzīvo viena, tāpēc pārdošanas variantu izvērtētu labprāt. To apstiprināja arī ciemos atbraukušās meitas: «Pēc tiem plūdiem parādās sēnīte, jo māja jau nepagūst izžūt. Paši saprotat, cik veselīgi ir elpot to pelējumu vecākam cilvēkam un bērnam. Ja piedāvātu pārdot, piekristu.»