Tas varētu kļūt skaidrs tuvākajā laikā. Izglītības ministrija nākamnedēļ nāks klajā ar saviem priekšlikumiem. Tikmēr Tiesībsarga birojs noskaņots kritiski, jo ministrija savus priekšlikumus līdz apspriešanai valdībā neatklāj. Jautājums par mācību līdzekļu sarakstu, kurus apmaksātu pašvaldības un valsts, bija aktuāls jau teju gadu.
Kādus mācību līdzekļus apmaksās valsts, vēl neviens neatklāj (56)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vēl pērnā gada maijā Tiesībsargs Juris Jansons draudēja vērsties tiesā, ja bezmaksas izglītība Latvijā būs tikai uz papīra, nevis realitāte. Izglītības ministrija solīja vēl decembrī iesniegt attiecīgus likuma grozījumus valdībā, tagad termiņš ir janvāris.
IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule: «Mēs gribētu šo jaunos grozījumus izsludināt VSS, nu nākamajā nedēļā, tas nozīmē, ka visiem būs pieejams materiāls, ko varēs apspriest, ceru, ka pietiekami aktīvi, nu un sniegt priekšlikumus MK.»
Precīzs apmaksājamo līdzekļu saraksts un apjoms gan joprojām nav publiskots. Taču paredzams, ka vecākiem vajadzēs apmaksāt personīgās lietošanas piederumus - piemēram, somu, rakstāmlietas, klades. Savukārt no skolas pienāktos mācību literatūra, papildu literatūra, digitālie mācību līdzekļi un tamlīdzīgi.
Papule: «Mēs uzskatām, ka pašvaldība un valsts nodrošina optimumu un, proti, to, kas ir nepieciešams standarta apguvei. Mēs esam saņēmuši jau pirmos ieteikumus, ko finansē un ko nefinansē valsts un pašvaldība, nu paskatīsimies diskusijas.»
Taču tieši diskusijas ir tas, ko visu šo laiku ar nepacietību ir gaidījis Tiesībsargs. Nosakot konkrētu sarakstu, tas vēlāk ļautu izvairīties no interpretācijām.
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa: «Mēs visu to gribētu ātrāk, mēs gribētu, lai ministrijā, pirms to visu dod apstiprināšanai, būtu izrunāts ar mums visiem, jo kā tad - iesniegs un pēc tam tikai diskutēs bija vai nebija labi? Būtu loģiski, ja ar mums tiktu izrunāts... Mēs neesam iesaistīti.»
Tāpat ar nepacietību apmaksājamo līdzekļu sarakstu gaida skolēnu vecāki. Pāvils Jurjāns, kurš pats darbojas IT jomā, uzskata, ka līdztekus būtu vairāk jādomā arī par to, kā veicināt izglītības satura daudzveidību.
Pāvils Jurjāns, Rīgas Teikas vidusskolas vecāku padomes pārstāvis: «Mums tomēr ir pienācis laiks atteikties no satura, kas ir smags fiziski un kurš neatjaunojas laikā. Personīgi redzot to, kādas papīra masas pārvieto mani bērni, esmu par to, lai tiktu virzīta uz priekšu digitālo līdzekļu izveide, bet, protams, nav runa tikai par aparatūras iegādi, bet par atbildīgu veidu, kā tiktu sagatavots saturs.»
Vēl rudenī nevilcināties ar jautājuma virzīšanu izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli skubināja Latvijas lielo pilsētu pārstāvji. Tām jāplāno uzdevumi, jo, visticamāk, tieši uz pašvaldību pleciem gulsies lielākā daļa izmaksu. Valsts vienam skolēnam ir paredzējusi atvēlēt nedaudz virs sešiem latiem gadā. Tomēr visticamāk izdevumi varētu būt daudz lielāki un nav skaidrības, vai šī iecere varētu īstenoties jau nākamajā mācību gadā.