Teātra un televīzijas aktieris Mārtiņš Meiers stāsta, ka esot aizņemts ar darbu, tādēļ svinēt īsti nav sanācis, jo jau 2. janvārī turpinājis gatavoties jaunai izrādei.

Kas tavā lomā izrādē «Jūlijas jaunkundze» savaldzināja žūriju?

Tas bija teātra iekšējais balsojums, tādēļ bija liels pagodinājums, jo tieši iekšējā balsojumā visi ir kritiski.

Kolēģi zina, kāda kaite katram ir.

Kādēļ tieši Valmieras drāmas teātris?

Es arī dzīvoju Valmierā, ne tikai strādāju. Iemesli, kādēļ nācu uz šejieni, ir tādi, ka redzēju – te ir cilvēki, kurus cienu. Man liekas, ka ir jāiet tur, kur šķiet, ka ir līdzīgi domājoši. Ir jābūt domubiedriem.

Kas notiek seriālā «Ugunsgrēks»? Vai arī nākamajā sezonā būsiet redzams TV ekrānos?

Man šķiet, ka

nedrīkstu stāstīt par to, kas notiks «Ugunsgrēkā».

To, vai filmēšos, arī vēl nezinu.

Vai labāk padodas, patīk pozitīvu vai ļauno tēlu atveidošana?

Būtībā tam nav nozīmes. Tik vienkārši un virspusēji uz to neskatos. Man patīk, ka varu ar savām spējām ieskatīties cilvēkā un tad ir vienalga, kāds ir attiecīgais raksturs. Jāatzīst, ka man patīk tās ilgi dzīvojošās, veselīgās (cilvēku) lomas.

Vai notēlot miršanu uz skatuves vai televīzijā ir grūti?

Ja tā nav pēkšņa nāve, tad viss ir loģiski, ja tas notiek, aizritot attiecīgajam laikam. Lai gan šķiet, ka jebkura nāve ir vienkārši kaut kā sekas. Tā ir kā bumbiņa, kura atsitās pret vienu malu, tad pret otru un tā, līdz nokļūst galā. Tehniski nāvi notēlot nav grūti.

Kāda ir tava sapņu loma?

Es domāju, ka man tā nav kāda konkrēta loma. Tā ir partnerība,

atrast dzīvē kolēģi, ar kuru uz skatuves saprastos tā, ka līdz kaulam.

Runājot par lomām, nu tās, kuras ļauj ieskatīties cilvēkā. Ir milzīga starpība, vai tas ir vienkārši dramaturģisks skricelējums, kurš jāatveido, vai tas ir Šekspīrs, kurš ir jāizprot...

Kādas ir tavas jaunā gada apņemšanās?

Nē, man nav jaunā gada apņemšanās. Gads beidzās sezonas pusē, nav pat tās sajūtas, ka sākās jauns gads, šķiet, ka vienkārši turpinās. Apņemšanās - nu, neslimot un aiziet pie zobārsta!