Šampanieša baudīšanā ļoti svarīgi izvēlēties piemērotas glāzes. Vīnzinis Ronalds Pētersons intervijā portālam TVNET pastāstīja gan par ekskluzīvā dzēriena izgatavošanas, gan uzglabāšanas un malkošanas niansēm.
Šampanieša noslēpumi (60)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vispirms jāatceras, ka par šampanieti sauc dzērienu, kas ražots tikai Francijas ziemeļaustrumu reģionā Šampaņā (Champagne). To iegūst no trīs veidu vīnogu šķirnēm - «Chardonnay», «Pinot noir» un «Pinot Meunier».
«Ja redzat, ka uz šampanieša pudeles rakstīts Champagne, tas nozīmē, ka šis dzēriens radīts Šampaņas reģionā un arī visas vīnogas nāk no šā reģiona.»
Mūsdienās daudzu dzērienu nosaukumos tiek izmantots vārds šampanietis, piemēram, Rīgas šampānietis, taču tos nevar uzskatīt par īstiem šampaniešiem: «Tas ir dzēriena nosaukums, nevis dzēriena veids.»
Īstā šampanieša cena Latvijā ir aptuveni 18-36 lati.
Protams, vecāka un īpašāka dzēriena pudele var maksāt krietni vairāk.
Latvijā ar īstā šampanieša pieejamību problēmu neesot.
To varot iegādāties gan lielveikalos, gan mazajās specializētajās vīnu studijās.
Kā nopirkt īstu šampanieti?
Lai nopirktu īstu šampanieti, Pētersons iesaka rūpīgi aplūkot pudeli.
«Noteikti viens rādītājs būtu tās cena - šampanietis nekad nevarētu maksāt 5 latus.
Uz pudeles noteikti jābūt rakstītam Champagne.»
Šampanietis ir tik populārs un iecienīts dzēriens, ka tas vilina arī dažādus krāpniekus. Taču, lai apkarotu šampanieša viltotājus, viņiem piespriež bargus sodus, tostarp lielus naudas sodus un reālus cietumsodus. «Šampanieša ražošana ir ļoti liels bizness.
Zemes hektārs Šampaņā maksā 1,5 miljonus.
Turklāt to nemaz nevar tik viegli nopirkt. «Tur ir vai nu jāpiedzimst, vai arī jāieprecas. Citādi ir jāpārmaksā ļoti daudz.»
Īstu šampanieti raksturo īpašas garšas nianses. Tās atšķiras no citiem dzirkstošajiem vīniem.
«Šampanieša burbulīši būs samtaināki un konstantāki nekā citiem dzirkstošajiem vīniem. Tie pacelsies vienādā ritmā, tie nebūs haotiski un milzīgi. Burbulīši būs sīki un patīkami. Tie neradīs uz mēles asas sajūtas.
Šampanietis izceļas ar ļoti patīkamu un apaļu skābumu, kas tam piedod īpašo slavu un ilgdzīvotību. Pats dārgākais šampanietī ir radīšanas process, tas prasa daudz laika.»
Īpašais un ilgais process
Šampanieti dara pēc īpašas metodes, kas dzērienu padara tik ekskluzīvu. Vispirms uzraudzē un sapilda pudelēs parastu vīnu, kam pievieno nedaudz rauga un cukura. Aizkorķētās pudeles novieto pagrabos uz speciāliem koka statīviem, kur trīs nedēļas tās lēnām groza tik ilgi, kamēr pudeles šaurais gals atrodas uz leju.
Grozīšana saistīta ar pudelēs esošo raugu.
Ja grozīšana notiktu ar strauju kustību, raugs vienkārši uzpeldētu augšā.
Taču, grozot lēnā garā un pamazām, raugs nogulsnējas pie pudeles korķa. Turēšana uz raugiem ilgst vismaz pusotru gadu.
Īpašākus dzērienus uz raugiem tur pat 60 gadus. To zinot, saprotam, ka nav iespējams nopirkt šampanieti, kas darīts no šā gada vīnogām.
«Jo ilgāk vīns stāv uz raugiem, jo burbulīši ir mazāki, koncentrētāki un patīkamāki.»
Pēc noturēšanas uz raugiem vīndari noņem nost korķi, ļaujot raugam ar gāzi izsprukt ārā. Savukārt izlijušo vīna daudzumu aizstāj ar tādu pašu vīnu no citas pudeles. Mūsdienās no rauga pārsvarā gan atbrīvojas ar sausā slāpekļa palīdzību, sasaldējot pudeles galu.
Kas šampanieti padarījis par tik leģendāru dzērienu? Atbildot uz šo jautājumu, vīnzinis uzskaita vairāku apstākļu kopumu. Vispirms jau tas ir
labs, gadsimtiem ilgs mārketings.
Šampanieša tēlā būtiska loma ir pirmajām filmām, slavenībām, politiķiem un greznajiem pasākumiem, kuros to malkoja sabiedrības augstāko slāņu cilvēki. Tāpat liela nozīme ir īpašajai skaņai, kas rodas šampanieša pudeles atvēršanas laikā.
Šampanieša liktenī būtisks ir Šampaņas ģeogrāfiskais novietojums.
Tā atrodas aptuveni 150 km no Parīzes, kas vienmēr bijusi modes, ballīšu un izklaides galvaspilsēta.
«Pie visa tā noteikti jāsaka, ka šampanieti dzert ir ļoti patīkami.»
Turklāt šampanietis noteikti nav tikai dāmu dzēriens, kā dažkārt varētu šķist.
«Kļūstot par šampanieša cienītāju, jāsaprot, ka tas ir ļoti dārgs hobijs.
Šajā jomā nav svarīgi, vai tu esi dāma vai kungs.
Šampanieti uzskata par vienu no smalkākajiem dzērieniem. Viena lieta ir dzert standarta dzērienus, bet pavisam cita – ilgāk noturētās pudeles. To garšas ir ļoti interesantas.» Vīnzinis norāda, ka
šampanieša izbaudīšanai pietiek pat ar 100-120 ml dzēriena,
taču parasti par optimālu daudzumu uzskata vienu pudeli uz diviem cilvēkiem.
Ir vairāki šampanieša veidi – pilnīgi sausais, sausais, pussaldais, saldais, kā arī rozā šampanietis.
Sarkanīgo toni iegūst, izspiesto sulu noturot uz vīnogu miziņām vai ražošanas beigu stadijā pievienojot sarkanvīnu
Cik aukstam jābūt šampanietim?
«Ieteicams šampanieti glabāt ledusskapī. Tajā ir 5-6 grādi.
Vislabāk baudīt 8-10 grādus aukstu šampanieti.
Ja jums no ledusskapja tikko izņemts un glāzēs saliets šampanietis šķiet par aukstu un nejūtat tā aromātu, pagaidiet dažas minūtes, kamēr tas iesilis.
Labāk šampanieti vairāk atdzesēt, nekā pasniegt pārāk siltu.»
Tāpat nevajadzētu šampanietim pievienot ķiršus vai citus augļus. «Kāpēc tērēt tik daudz naudas un maitāt garšu? Ja gribat pievienot ķiršus, labāk nopirkt lētākas alternatīvas."
Vīnzinis mierina tos šampanieša cienītājus, kuri nevar izdzert visu pudeli vienā vakarā.
Lai saglabātu dzēriena garšu un aromātu, vajadzīgs labs aizbāznis.
Ar to šampanietis nezaudēs savu kvalitāti pat trīs dienas pēc pudeles atvēršanas.
Protams, šādā veidā šampanieti nevar uzglabāt līdz nākamajai gadu mijai.
Arī dakšiņu likšanai šampanieša pudelē nav nekāda loģiska izskaidrojuma. Tas nepalīdz saglabāt šampanieša īpašības.
Par labām šampanieša alternatīvām Pētersons uzskata Vācijas «Sekt», Spānijas «Cava», Francijas «Cremant».
Portāls TVNET novēl - lai Jums izdodas izbaudīt gadu mijas šampanieša burvību!