Prokurors iesniedzis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai protestu lietā, kura izdalīta no Latvijas energoapgādes kompānijas «Latvenergo» krimināllietas un kurā apsūdzētas kopumā trīs valsts amatpersonas, pavēstīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
Prokurors tiesai nodotajā «Latvenergo» lietā iesniedz protestu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa informēja, ka 4.decembrī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors atkārtoti tiesai nosūtījis krimināllietu, kas šā gada 14.jūnijā tika izdalīta no tā sauktās «Latvenergo» krimināllietas.
Iepriekš Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietu bija atdevusi trūkumu novēršanai, jo tika konstatēts, ka daži lietā esošie dokumenti uz aptuveni 20 lappusēm krievu valodā nav iztulkoti valsts valodā. Līdz ar to tiesa secināja, ka apsūdzētajiem nebija iespējas iepazīties ar šiem dokumentiem. Sākotnēji trūkstošo dokumentu tulkojumus, nosūtot lietu tiesai, bija paredzēts izsniegt apsūdzētajiem vēlāk līdz lietas izskatīšanas sākšanai tiesā, kā tas bija pieņemts agrākā praksē, lai nekavētu krimināllietas iztiesāšanu tiesā.
Lai gan prokurors minēto lēmumu atzina par nepamatotu, jo no lietas materiāliem nepārprotami izrietēja, ka apsūdzētie krievu valodu pārzina un tas nebija šķērslis iepazīties ar krimināllietas materiāliem, lēmums netika pārsūdzēts tikai tāpēc, lai nekavētu lietas tālāko virzību, jo tulkojumu tūlītēja pievienošana lietas materiāliem prasītu mazāk laika nekā lēmuma pārsūdzības process, paskaidroja prokuratūras pārstāve.
Pēc Šēnbergas teiktā, 7.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atkārtoti pieņēmusi lēmumu atdot lietu amatā augstākam prokuroram trūkumu novēršanai tāpēc, ka krimināllietas materiāli ir izsniegti aizstāvim, nevis apsūdzētajam, kā arī tādēļ, ka aizstāvim, nevis apsūdzētajam uzdots jautājums par to, vai iespējama krimināllietas izskatīšana bez pierādījumu pārbaudes.
Izvērtējot šā lēmuma saturu, prokurors to uzskata par nelikumīgu. Atkārtota krimināllietas materiālu kopiju izgatavošana 17 sējumos un izsniegšana atšķirībā no iepriekšējā lēmumā norādītiem trūkumiem ir atzīta gan par laikietilpīgu procesu, gan lieku prokuratūras resursu izmantošanu. Līdz ar to priekšroka dota lēmuma protestēšanai, nevis lēmumā norādīto prasību izpildei.
Pēc prokurora uzskata, tiesa ir ignorējusi Kriminālprocesa likumu, kurā ir pateikts, ka, pabeidzot procesu, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas prokurors izsniedz apsūdzētajam vai viņa aizstāvim.
Savukārt tā kā vainas atzīšana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai apsvērtu iespēju izskatīt jautājumu par krimināllietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes, bet neviens no apsūdzētajiem vainu nav atzinis, prokurors uzskata, ka jautājuma uzdošana par iespēju izskatīt krimināllietu bez pierādījumu pārbaudes konkrētā situācijā ir bijusi lieka.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 9.novembrī pabeidza pirmstiesas kriminālprocesu krimināllietā, kas šogad jūnijā tika izdalīta no tā dēvētās «Latvenergo» krimināllietas, un nosūtīja to izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzības izvirzītas kopumā trim valsts amatpersonām. Tostarp viena persona saukta pie kriminālatbildības par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Savukārt divām personām izsniegta apsūdzība ne tikai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, bet arī par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.
Prokuratūrā informēja, ka apsūdzētās personas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā vainu neatzīst.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 28.jūnijā nosūtīja Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesa materiālus un rosināja sākt kriminālvajāšanu pret trim bijušajām valsts amatpersonām – vienu bijušo «Latvenergo» un diviem bijušajiem «Sadales tīkla» valdes locekļiem.
KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka pirmstiesas izmeklēšanā ir konstatēts, ka bijušās amatpersonas deklarācijās norādījušas nepatiesas ziņas par savas mantas stāvokli amata pienākumu pildīšanas laikā – nenorādot, ka tām ir piederējušas kapitāla daļas privātā komercsabiedrībā, kas ir bijusi viena no lielākajām «Sadales tīkla» pasūtījumu izpildītājām.
«Izmeklēšanā noskaidrots, ka minētajām amatpersonām vismaz kopš 2008.gada katrai faktiski ir piederējuši ne mazāk kā 10% jeb 3648 kapitāla daļas kādā Latvijā reģistrētā komercsabiedrībā. Minētā informācija bija jānorāda valsts amatpersonu deklarācijās. KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka, būdami slēpti kapitāla daļu turētāji un patiesā labuma guvēji no šīm kapitāla daļām, viņi realizējušas ietekmi un kontroli pār šīm kapitāla daļām,» paskaidroja KNAB.
KNAB šogad 11.septembrī prokuratūrai nodeva «Latvenergo» pamata lietu, kurā izmeklēšana ilga divus gadus. Šajā lietā KNAB lūdzis prokuratūru apsūdzēt 17 personu saistībā ar amatpersonu kukuļošanu. Četras bijušās «Latvenergo» amatpersonas birojs lūdzis apsūdzēt par kukuļņemšanu, turklāt divas no viņām – arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
«Latvenergo» ir Latvijas valstij piederošs energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. «Latvenergo» koncernā ietilpst «Latvenergo» un pieci meitasuzņēmumi.