Rīgas iedzīvotāji strauji samazinājuši savā īpašumā esošo portatīvo mūzikas pleijeru skaitu, visticamāk, pārliekot savus digitālos mūzikas krājumus kāda viedtelefonā, atsaucoties uz plašu elektronisko ierīču izplatības pētījumu, stāstīja tirgus un sabiedrisko pētījumu centra «SKDS» vadītājs Arnis Kaktiņš.
Kā liecina SKDS dati, Rīgas iedzīvotāju procentuālā daļa, kuriem pieder digitālais mūzikas nesējs jeb MP3 pleijeris, samazinājusies līdz 13% 2012.gada vasarā no 25% 2011.gada vasarā. Kaktiņš to skaidroja ar iespēju turēt digitālas mūzikas krājumus viedtelefonos un mūziku klausīties ar austiņām tāpat kā ar MP3 ierīci. MP3 ir plaši lietots mūzikas digitālas kodēšanas standarts.
Savukārt citās Latvijas pilsētās mūzikas nesēju īpašnieku īpatsvars nedaudz pieaudzis no 19% 2011.gadā līdz 21% 2012.gada vasarā. Kā skaidroja Kaktiņš, SKDS saviem ikgadējiem «omibusiem» jeb visaptverošiem Latvijas iedzīvotāju pētījumiem sācis pievienot jautājumus par respondentiem piederošām elektroniskām ierīcēm un to lietošanas paradumiem. SKDS vadītājs ar šī pētījuma aspekta datiem dalījās «Latvijas Mobilā telefona» (LMT) rīkotā pasākumā «Brokastis tehnoloģiju gardēžiem» 12.decembrī.
Visvairāk izplatītā ierīce, kas pieder 91% aptaujāto, ir mobilais telefons, un to īpašnieku īpatsvars ir nedaudz pieaudzis no 89% 2011.gadā. Rīgā, pēc jaunākajiem, 2012.gada vasaras datiem, mobilie telefoni pieder 96% aptaujāto, citās pilsētas šis skaitlis ir 89%, bet lauku teritorijās - 87%, liecina SKDS dati.
Savukārt Rīgā galda dators ir 60%, bet laukos tika 44% aptaujāto. Portatīvo datoru īpašnieku īpatsvars «citās pilsētās» ir nedaudz lielāks - 43% - nekā Rīgā. Laukos tādu ir tikai 32% SKDS aptaujāto.
2012.gada vasarā pirmo reizi vaicāts par viedtelefoniem, un 12% respondentu teikuši, ka viņiem tādi pieder. Kaktiņš gan piebilda, ka var gadīties, ka aptaujātie dažreiz paši nezina, ka viņu telefonam ir viedtelefona spējas, vai par šo jēdzienu dzirdēja pirmo reizi.
Par viedtelefoniem parasti sauc mobilo sakaru ierīces, kuras spēj pieslēgties internetam un, līdzīgi datoram, darbināt dažādas lietojumprogrammas, tostarp tādas, kuras darbojas tikai pieslēdzoties internetam, piemēram, parādot atrašanās vietas laika prognozi, meklējot informāciju ar «Google» meklētāju u.tml.
Būtisks kāpums arī konstatēts portatīvo datoru lietošanā, to īpatsvars pieaudzis līdz 39% no 30% 2011.gada vasarā. Nedaudz samazinājies - no 55 % līdz 54 % - galda datoru lietotāju īpatsvars, kas varētu liecināt, ka notiek pāreja no galda datoriem uz portatīvajiem datoriem kā dažu mājsaimniecību galvenajiem datoriem, atzina Kaktiņš.
Visstraujāko pieaugumu - no 2% pērn līdz 3% - šī gada vasarā rāda planšetdatori. «Tas ir pieaugums par 50%,» teica Kaktiņš. LMT biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš piebilda, ka ar LMT saistītā dīleru tīklā «planšetu pārdošana pārsniedz portatīvo datoru pārdošanu», taču skaitļus nenosauca.
Radziņš prognozēja, ka planšetdatoru pārdošana pieaugs vēl vairāk, līdzko bieži lietotas biznesa aplikācijas tiks pielāgotas šī formāta datoriem.