Norisinājusies pirmās grāmatas par bērnu vokālo ansambli «Dzeguzīte» prezentācija, kuru vadīja dziedātājs Valters Frīdenbergs. Maestro Raimonds Pauls uzskata, ka tā nav grāmata, bet albums, kamēr «Nekā personīga» TV seja Ilze Jaunalksne skaidro, ka to uzskata par dāvanu skolotājai Dailai Martinsonei.
11. decembra pēcpusdienā «B-Bārā» pulcējās ansambļa «Dzeguzīte» atbalstītāji un svinīgi atzīmēja jaunās grāmatas prezentāciju, sakot pateicības runas, malkojot vīnu un dziedot. Grāmata tapusi aptuveni divu gadu laikā, un tajā apkopoti spilgtākie ansambļa pastāvēšanas laika notikumi, kā arī 40 dziesmu notis.
Par to, kādēļ piekritusi rakstīt «Dzeguzītes» gaitas 40 gadu garumā, grāmatas «No vienas ligzdas» autore Daiga Mazvērsīte teic: «Dzeguzīte ir kā Latvijas Nokia». Daiga atklāj, ka to viņai sacījusi viņas draudzene, apgalvojot, ka «Dzeguzīte» ir visiem zināma un ļoti populāra – ansambli zina jebkurš.
Pirms došanās prom Maestro Raimonds Pauls sarunā atklāj viedokli par svinīgo notikumu:
«Tas ir albums. Vēsturisks albums. Es pats pāršķirstīju ar ļoti lielu interesi, atceroties tos bērneļus, ar kuriem savā laikā strādāju,
- kā katram no tiem bērniņiem izveidojusies dzīve, kādas dāmas ir izveidojušās, kādi mākslinieki izveidojušies – visi viņi nākuši no šī ansambļa. Es domāju, ka viņi visi ar labu vārdu var atcerēties to laiku, kad viņi bija šajā ansamblī. Manuprāt, tas viņiem daudz ko deva.» Sarunas noslēgumā Pauls teic, ka grāmata ir skaista, tomēr viņš to vairāk uztver kā albumu, kur apkopotas dziesmas, tāpat priecājas par sen nesatiktajiem un reiz skolotajiem cilvēkiem, kurus atminas pēc sejas vaibstiem.
«Neticama, gluži kā ar ilgi gaidītu bērnu, jo divi gadi ir diezgan ilgs grāmatas tapšanas laiks. Manuprāt, rezultāts ir izdevies, tā ka divus gadus bija vērts gaidīt,» par sajūtu pēc prezentēšanas teic Ilze Jaunalksne. Ilze uzsver, ka grāmata ir kā pateicība Dailai Martinsonei par ieguldīto darbu «Dzeguzītes» ansambļa pastāvēšanā:
«Tas ir «paldies» redzamā un taustāmā grāmatas vēsturē. Tajā brīdī, kad paņem rokā šo biezo izdevumu, saproti, ka tā ir vēsture, kuru viņa ir veidojusi.»
Par 40 dziesmu notīm, kuras iekļautas grāmatā, Ilze stāsta: «Mēs esam izlasījuši 40 melodijas, ilgi plēsušies, kuras tās būs, jo katram savas iemīļotākās melodijas, taču mēs vadījāmies arī pēc tāda principa – kas varētu būt simpātisks bērnudārziem un skolām. Šī grāmata varētu būt izmantojama arī svētkos.»
