…, bet nevēlos apvainot seksa industrijas darbinieces. (Brīdinājums: Rakstā ir daži rupji vārdi) (143)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Karikatūra: Toms Ostrovskis/TVNET. Avots: LETA/AFP

Cienījamie lasītāji, ir jāatzīst, ka Kārlim Streipam varētu būt taisnība, kad viņš TV raidījumā «Skats no malas» nodēvēja politisko apvienību ZZS par maukām. Toreizējā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome svētā sašutumā moralizēja - kaut kas tāds nav pieļaujams, ārprāts, ārprāts, cik rupjš, nepieklājīgs un vulgārs vārds, kas apkauno sabiedriskā medija labo slavu.

Drīz vien Streips tika padzīts no raidījuma, tā kļūstot par žurnālistu, kurš cietis par patiesības teikšanu it kā demokrātiskā valstī. Vārds «maukas» ir precīzs apzīmējums personām, kuras uzvedas vulgāri, rupji un nepieklājīgi. Un, ja tā rīkojās redzami politiķi, tad par to ir jārunā. ZZS vadoņi maucīgi rīkojušies iepriekš un turpina vēl ciniskākā veidā arī tagad. Patiesībā viņus varētu nodēvēt par politiskajām prostitūtām, bet nevēlos apvainot seksa industrijas darbinieces.

Brīvas un pieejamas dāmas Rīgas ballītē

Saprotams, ka augstāk minētie apvainojumi varētu aizskart Zemnieku savienības un Zaļās partijas ierindas biedru pašcieņu. Protams, ka visi nav pelnījuši tik smagu kritiku. Tomēr viņiem ir jāuzņemas sava atbildības nasta par līderu acīmredzamajām cūcībām. Par kārtējo apliecinājumu vēlētāju maldināšanā kalpo liekulīgā un amorālā uzvedība gatavojoties pašvaldību vēlēšanām Rīgā. Vēlētāji jau sen pieraduši pie mazliet pretdabiskās Zemnieku savienības un Zaļās partijas aprēķina laulības. Politiskās filozofijas, ideju ziņā viņiem nav gandrīz nekādu jūtu ķīmijas, nemaz nerunājot par kaut kādu mīlestību. Zaļie nekad nav īpaši slēpuši, ka viņus galvenokārt interesējušas Zemnieku savienības finansiālās iespējas, proti - stingrā papā naudas maks. Bet savienība ir savienība un nevienam nav tiesību moralizēt par attiecību pamatu - vai tā ir patiesa mīlestība vai pragmatisks aprēķins. Ja zemnieku Brigmanis jūtas labi politiskajā gultā ar zaļo Silenieku, tad tā ir divu pieaugušu cilvēku iekšēja darīšana.

Tomēr, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, abi izlēmuši rīkoties pavisam savādi. Uz vēlēšanu ballīti Rīgā abas partijas saposušās katra atsevišķi. Kā brīvas dāmas, kuru uzvedībā atklāti redzama vēlme mazliet «nolaist pa kreisi». Zaļo pārstāvis Viesturs Silenieks nemaz neslēpj, ka lolo siltas jūtas pret citu politisko pārīti - SC/GKR Nilu Ušakovu un Andri Ameriku. Abus pēdējos var par daudz ko kritizēt, bet uz ZZS fona viņu politattiecības ir gandrīz vai augstās morāles paraugs - saticīgi, nekašķējas, kopīgi saimnieko, bija viens otram uzticīgi līdz šim un vēlēšanās piedalīsies kā skaists paraugpāris - divi smaidīgi un saldi marcipāna zaķi. Tiesa, izskatās, ka abiem nav nekas pretī mazliet paflirtēt ar ZZS. Bet viņa vēlētāji sapratīs un piedos šo nelielo grupveida meņģēšanos, gluži kā smalkos franču romānos - ménage à trois.

Ko teiktu Ulmanis un ģenerālis Balodis, uzzinot par savu biedru meņģēšanos ar vārda neturētājiem?

Šīs politiski amorālās attiecības pieminētajiem nav nekas jauns. Jau iepriekšējās, atlaistās 10. Saeimas laikā ZZS formāli bija vienā valdībā ar «Vienotību», bet Saeimā ik pa brīdim «nolaida pa kreisi» ar SC un LPP/LC. Tas likumsakarīgi noveda pie greizsirdīgiem kašķiem koalīcijā, bremzēja sekmīgu valdības darbu un tiktāl nokaitināja vēlētājus, ka viņi referendumā padzina Saeimu. Šobrīd ZZS Saeimā ir atsēdināti uz opozīcijas rezervistu soliņa un it kā nebūtu pamata viņiem pārmest maigu draudzību ar SC. Tomēr ir vērts atcerēties Zemnieku savienības vēsturiskos un morālos pamatus - tā ir viena no senākajām Latvijas pilsoniskajām partijām, kuras līderis un karognesējs bija pats Kārlis Ulmanis. Zemnieku savienība vienmēr balstījusies uz nacionāli konservatīvām vērtībām, simbolizējusi zemniecības labākās vērtības. Un tagad Zemnieku savienības biedriem ir jānoskatās, kā viņu līderi draudzējas ar 18. februāra vārda neturētājiem no SC? Kaut gan patiesībā nav nekāda pamata būt pārsteigtiem - kompartijas nomenklatūras veterāniem Lembergam, Brigmanim ar kādreizējiem komjauniešiem Urbanoviču un Ameriku ir kopīga sarkanā pagātne un morāles izpratne.

Ja kādreizējie Zemnieku savienības līderim tādi kā Kārlis Ulmanis, Zigfrīds Anna Meierovics un ģenerālis Balodis uzzinātu par savu pēcteču tikumiem un draugiem, tad viņi, iespējams, lietotu kaut ko daudz smagāku par vārdu «maukas». Grūti iedomāties kā būtu, ja būtu, bet Aivars Lembergs riskētu ar pamatīgu ģenerāļa spērienu un tālu lidojumu pa Jēkaba ielas bruģi. Brīvības cīņu karavīriem bija mazliet cita izpratne par godu kā mūsdienu politikāņiem.

Līdzīgi ir ar Latvijas Zaļo partiju. Pasaulē šādas partija simbolizē tā saucamo zaļo domāšanu un ticību godīgas sabiedrības ideāliem. Zaļās kustības parasti ir kā laba politiskās izvēles alternatīva jauniem cilvēkiem, kuriem rūp apkārtējā vide, ekoloģija. Zaļie visbiežāk ir mazliet dumpinieciski jauni cilvēki, kuri vēlas būt labāki par konservatīvajiem vidējās un vecās paaudzes politiķiem. Tā vismaz ir citur pasaulē. Kas simbolizē zaļos Latvijā? Viens no redzamākajiem viņu līderiem ir Viesturs Silenieks. Runātīgs un gana aktīvs politiķis. Tomēr Latvijas politikā viņš ir pazīstams kā persona, kuram gadījās būt tuvumā bijušā premjera Induļa Emša ar dolāriem piestūķētajai somai, ieinteresētam sarunu biedram ar «Dienas» korupcijas eksperimentā piespēlēto potenciālo kukuļdevēju. Tomēr visspilgtāk viņu kā politiķi raksturoja absolūta necieņa pret Latvijas valsts prezidenta amatu. Pēc Silenieka ierosmes 2007. gadā Latvijas valsts prezidenta liktenis tika izlemts tieši Zooloģiskajā dārzā starp cūkām, aligatoriem, pērtiķiem un oligarhiem.

Zaļie un zemnieki kā balsu zagļi Uškova un Amerika interesēs?

Bet kā tieši izpaužas pieminētā maucība šobrīd? Zemnieku savienība un Zaļā partija izvēloties startēt Rīgā ar atsevišķiem sarakstiem bezkaunīgi maldina savus vēlētājus. Šobrīd aptaujas liecina, ka par Zaļo partiju būtu gatavi balsot tikai 2%, bet par Zemnieku savienību vien 0,5% vēlētāju. Tas nozīmē, ka abas partijas neiekļūtu Rīgas Domē ne kopā, ne atsevišķi. Arī iepriekšējās 2009. gada pašvaldību vēlēšanās ZZS ieguva vien nepilnus 2% balsu tādējādi netieši veicinot Ušakova panākumus. Šobrīd apzināti sadalot savus spēkus viņi būtībā atkārto to pašu - apzināti saskaldot savus spēkus, atņems balsis Ušakova pretiniekiem. Ņemot vērā, ka vēlēšanu cīņu Rīgā izšķirs patiešām neliels svārstīgo vēlētāju procents, šīs atņemtās balsis var būt liktenīgas nākamai Rīgas vadībai. Visdrīzākais, ka, atsevišķi startējot, Zemnieku savienība un Zaļā partija nepārvarēs 5% slieksni, tas nozīmē, ka viņu vēlētāju balsis tiks pazaudētas. Pat ja viņu vēlētāji sapratīs šo manevru un vispār neaizies nobalsot. Pieredzējušie ZZS politiķi to apzinās ļoti skaidri. Būtībā viņu kampaņas būs pakalpojums SC/GKR. Par kādu cenu - atliek tikai minēt.

Iespējams, ka apvainojumi politiskajā maucībā ir pārspīlēti un nepatiesi. Bet vai tie ir ļoti tālu no patiesības? Vai nenotiek kāda vulgāra, rupja, bezkaunīga politiskā spēle, kura patiešām robežojas ar maucīgu vēlētāju krāpšanu? Vai ZZS līderi neuzskata savus biedrus un vēlētājus par pamuļķiem, kuriem var iestāstīt muļķības? Vai Zemnieku savienības un Zaļās partijas biedri patiešām ir gatavi ar to samierināties un faktiski nonākt Ušakova un Amerika atbalstītāju rindās? Protams, neviens to nevar viņiem liegt. Bet tad tā arī vajag teikt, nevis spēlēt kaut kādu lētu politisko cirku.

Komentāri (143)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu