Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Voyager 1 ielidojis jaunā Visuma reģionā

1990.gada 14.februārī Voyager 1 uzņemtais attēls, kurā redzama Zeme. Tā ir pēdējā un tālākā bilde, kas tapusi Voyager programmas ietvaros. Attālums līdz Zemei tobrīd bija 40,11 astronomiskās vienības (1 astronomiskā vienība ir vidējais attālums no Zemes līdz Saulei) FOTO: AP/Scanpix

NASA zonde Voyager 1, kas kosmosa dzīlēs ceļo jau vairāk nekā 35 gadus un ir vistālāk aizlidojušais cilvēka roku darinātais objekts, ir sasniegusi jaunu Visuma reģionu, ko zinātnieki dēvē par starpzvaigžņu telpas magnētisko maģistrāli.

NASA lidaparāts pēdējā pusgada laikā ir reģistrējis zinātniskus datus, kas liecina par jauna Saules sistēmas ārējās robežas reģiona sasniegšanu un nenovēršamu tuvošanos starpzvaigžņu telpai.

Zinātnieki sasniegto reģionu dēvē par magnētisko lielceļu, pa kuru pārvietojas lādētās daļiņas, jo tajā savienojas Saules magnētiskā lauka līnijas ar starpzvaigžņu telpas magnētiskajām līnijām un ļauj lādētajām daļiņām brīvi pārvietoties starp abām telpām. Pirms magnētiskā lielceļa sasniegšanas Voyager 1 aparatūras veiktie mērījumi liecināja, ka Saules lādētās daļiņas kustas haotiski visos virzienos, it kā nespētu izlauzties cauri heliosfēras robežas neredzamajai barjerai.

Voyager programmas zinātnieki gan atzīmē, ka Voyager 1 joprojām atrodas heliosfērā, jo magnētisko līniju virziens nav mainījies. Tiklīdz lidaparāts pametīs Saules sistēmu un vairs neatradīsies mūsu zvaigznes ietekmē, zinātnieki prognozē, ka tiks konstatēta arī magnētisko līniju virziena maiņa.

1990.gada 14.februārī Voyager 1 uzņemtais attēls, kurā redzama Zeme. Tā ir pēdējā un tālākā bilde, kas tapusi Voyager programmas ietvaros. Attālums līdz Zemei tobrīd bija 40,11 astronomiskās vienības (1 astronomiskā vienība ir vidējais attālums no Zemes līdz Saulei) FOTO: AP/Scanpix

«Voyager 1 joprojām atrodas Saules vidē, taču mēs jau varam «sagaršot», kas notiek ārpus tās, jo daļiņas šaudās uz priekšu un atpakaļ pa šo lielceļu,» saka Kalifornijas Tehnoloģiju institūta zinātnieks, Voyager projekta pētnieks Edvards Stouns. «Mēs uzskatām, ka šis ir pēdējais ceļojuma posms pirms nonākšanas starpzvaigžņu telpā. Mēs pieļaujam, ka robežu šķērsosim pāris mēnešu līdz pāris gadu laikā. Jaunais reģions nav tāds, kādu gaidījām, bet Voyager programmas laikā esam iemācījušies saskarties ar negaidītām lietām.»



Dati no Voyager aparatūras, kas reģistrē lādētās daļiņas, liecina par magnētiskās šosejas sasniegšanu 28.jūlijā. Pēcāk ir notikušas vairākkārtējas izlidošanas un ielidošanas atpakaļ reģionā, bet kopš 25.augusta mērījumi ir stabili un liecina, ka Voyager 1 pilnīgi noteikti ir jaunā Visuma reģionā.

Lidaparāti Voyager 1 un Voyager 2 tika palaisti ar 16 dienu intervālu 1977.gadā, taču to lidojuma trajektorijas un ātrums būtiski atšķiras. Voyager 1 patlaban atrodas apmēram 18 miljardu kilometru attālumā no Zemes, savukārt Voyager 2 ir nolidojis apmēram 15 miljardus kilometru no Zemes.

Uz augšu
Back