Oktobra beigās jaunās mūzikas atbalsta grupas «Dirty Deal Audio» paspārnē izdots «Dirty Deal Audio» dalībnieka, 19 gadus vecā liepājnieka Niklāva Sekača (NiklāvZ) mazalbums «Slazds», kurā iekļautas piecas gandrīz instrumentālas, elektroniskas kompozīcijas. Aicināju uz īsu sarunu Niklāvu, lai noskaidrotu, kam un ar kādu mērķi ir izlikts šis Slazds.
Ar bītu taisīšanu NiklāvZ sācis aizrauties 2006. gadā, kad kādā pasākumā saticis Krii Kruu (tolaik - Dj Krii). Lai arī atzinību guvis salīdzinoši nesen, viņš jau ir kļuvis par Latvijā pieprasītu bītmeikeru ar savu unikālu rokrakstu. NiklāvZ piedalījies (un uzvarējis) bītu cīņās, kā producents sadarbojies ar vairākiem Latvijā pazīstamiem hiphopa māksliniekiem, izdevis vairākas instrumentālās relīzes, veidojis remiksus dažādām Latvijas hiphopa dziesmām, kā arī pēdējā laikā arvien biežāk sācis uzstāties dzīvajā.
TVNET: Pirmkārt kompliments par atjautīgo skatuves vārdu Niklāvz. Neesi centies kļūt par Niklāvo vai Niklavito. Tu esi liepājnieks kopš bērna kājas?
NiklāvZ (smejas): Paldies. Niklāvz esmu bijis no paša sākuma. Ir bijuši dažādi otrie vārdi, tādi kā «niklāvs taisa bītus» vai «Liepājas bass». Cita skatuves vārda nomaiņa pat nav nākusi prātā, jo šis pats ir samērā unikāls (smejas). Bērnību gan pavadīju Pāvilostā, kur arī ieguvu pirmo saprašanu par mūziku, iestājoties mūzikas skolā.
TVNET: Tad pārcēlies uz Liepāju un atklāji, ka tur cilvēki klausās tikai «Līvus»? Kā ir, vai mīts par Liepāju kā Latvijas roka galvaspilsētu atbilst patiesībai? Kā tas ir tagad, 2012.gadā?
NiklāvZ: Ne tikai «Līvus», bet «Credo» arīdzan (smejas). Jā, varu apstiprināt, ka Liepāja ir Latvijas roka galvaspilsēta. Par rokmūziku 2012. gadā nemācēšu atbildēt, bet tā dēvētajai ģitārmūzikai cilvēki vienmēr ir devuši priekšroku, vismaz Liepājā.
TVNET: Kā sākās tava aizraušanās ar mūziku? Vai ir bijusi vēlme spēlēt rokmūziku, vai varbūt tevi savaldzināja hiphops? Pirms kādiem desmit gadiem Liepājā šajā žanrā bija aktuāli Device? Atceros arī romu izcelsmes reperi Big Name no Ventspils! Kā tu galu galā nonāci līdz elektronisko bītu taisīšanai?
NiklāvZ: Aizraušanās ar mūziku sākās jau agrā bērnībā, kad kasetēs rakstīju EHR (Eiropas hitu radio) vakara house un alternatīvās mūzikas pārraides. Kasetes, protams, attinu un vēlāk rūpīgi ieklausījos skaņdarbos un to niansēs. Ar laiku, kad pārvācos uz Liepāju, radās lielākas iespējas iepazīt dažādākus mūzikas stilus dzīvē. Mamma mani veda uz pianisma festivāla un džeza koncertiem, kuri sniedza plašāku iespaidu. Pārvācoties arī sāku iet mūzikas skolā, kur arī iepazinu cilvēkus, kuri bija tuvi gan klasiskajai mūzikai, gan hiphopam. Kā jau iepriekš minēju, klausījos hausa pārraides pa radio, un hausmūzika arī bija pirmais stils, kuru mēģināju producēt, ar laiku, iepazīstot skaņas, radās arī interese mēģināt taisīt hiphopu. Tajā laikā nebiju pazīstams ar lieliem žanra vārdiem.
TVNET: Vai Liepājā ir vēl līdzīgi domājoši bītmeikeri? Vai ir tā dēvētā elektroniskās mūzikas scēna? Kur notiek pulcēšanās, uzstāšanās?
NiklāvZ: Liepājā ir bītmeikeri, pat diezgan ievērojami, kā, piemēram, GZ vai man pazīstamais beatvulgaris. Protams, ir vēl daudzi, kurus ir pārņēmusi bītu taisīšana, bet viņi būtībā nenāk ārā ar savu «mantu» un tādēļ viņus neviens nedzird, kas ir liels mīnuss viņiem.
Ja runājam par pasākumiem, tad jau 1990.gados «Dirty Deal Audio» patrons Kristaps Puķītis esot taisījis reiva ballītes Liepājā, bunkuros (padomju laiku militāras būves, - aut. piezīme). Ballītes esot bijušas pamatīgi apmeklētas. Arī šodien nereti ballītes notiek bunkuros. Droši vien radīsies jautājums, kādēļ tieši bunkuros, - tādēļ, ka nav skaņas ierobežojumu vai vispār kā tādu ierobežojumu (smejas). Pasākumi arī notiek pilsētas bāros, klubos, kultūras centros un citās vietās, kur apgrozās sabiedrība ar labu mūzikas gaumi.
TVNET: Tagad par pašu galveno. Dirty Deal Audio izdevis tavu jauno mazalbumu «Slazds». Vai tā ir norāde uz «Trap» mikrožanru? Kāpēc šāds nosaukums?
NiklāvZ: «Slazds» pēc pirmā acu uzmetiena var izklausīties kā mēģinājums trap žanrā, bet tā nav. «Slazds» ir vairāk kā mēģinājums eksperimentēt ar sintētiskajām skaņām un miksēt ritmus un žanrus. Sākumā bija doma saukt «Liepājas Slazds», bet šī ideja it kā neatspoguļojās skaņās, jo Liepājas vārds tradicionāli izstaro roka noskaņas. Tādēļ izlēmu saukt par «Slazdu».
TVNET: «The trap» (lamatas, slazds - angļu val.) parasti asociē ar narkotiku lietošanu, tam ir savdabīga simboliska nozīme - lietojot narkotikas, tu esi kā slazdā. Vai esi par to domājis no šāda skatpunkta?
NiklāvZ: Par mūziku un narkotiku iespaidu vienīgais, kas man nāk prātā, ir hipiji (smejas). Man liekas, ka
mūzika mūsdienās pati ir kā narkotika,
daudziem patīk tā sajūta, kad caur ķermeni tiek izvadītas basa smagās frekvences, kad tiecas pēc tām vairāk un tas paliek kā atkarība. Pats neesmu ar to saskāries, bet zinu tādus cilvēkus. Šīs narkotikas nav ļaundabīgas vai agresiju raisošas, to es varu piebilst.
TVNET: Pastāsti, kā tu radi mūziku, kādus agregātus izmanto? No kurienes nāk pirmais bīta impulss?
NiklāvZ: Mūziku radu ar datoru uz specifiskām programmām, savienojot to ar midi kontrolieriem, skaņas karti, monitoriem un plašu atskaņotāju. Pirmais bīta impulss parasti nāk no kosmosa, vismaz man tā liekas, jo, var teikt, no nekurienes galvā ielec ritms un skaņas, kuras es varu momentā realizēt un apstrādāt. Man tas pašam liekas apbrīnojami, ka es varu to visu izdarīt īsā laika sprīdi pēc šādas kosmiskas idejas parādīšanās.
TVNET: Lai arī EP izdots digitāli, tam tapis interesants albuma vāks. Kas ir tā autors?
NiklāvZ: Albuma vāks ir mākslinieces Maijas Kurševas mākslas darbs.
TVNET: Un nobeigumā. Kad plānojas kādas dzīvās uzstāšanās?
NiklāvZ: Tuvākās uzstāšanās - 7.12. Kaņepes Kultūras centrā Oriole albuma prezentācijā, «Miit» kafejnīca Rīgā, 27.12. Kaņepes Kultūras centrā.
