Aizsaulē aizgājušais mūziķis Mārtiņš Freimanis atzinīgi vērtēja puišu grupu «Per». Pēc piecu gadu darbības mūzikas lauciņā beidzot grupas dalībnieki Ralfs Eilands un Edmunds Rasmanis prezentēja savu pirmo albumu. Pēc prezentācijas, piesēduši ērtos krēslos, puiši atklāja, kā uztver pašu veikumu, ko, viņuprāt, par to teiktu Mārtiņš Freimanis un kāpēc Mika Dukura pasniegtajā dāvanu maisiņā slēpjas leoparda raksta josta.
Vakar, 28. novembrī, mājīgā Vecrīgas bārā, klubā dziedātājs Ralfs Eilands un «beatbox» meistars Edmunds Rasmanis prezentēja ilgi gatavoto dziesmu kopumu, kurš sevī ietver ļoti daudz dažādu mūzikas žanru, par ko Arstalursmirus jeb Gustavo sacījis, ka tas ir ļoti labi. Apsveikt puišu grupu bija ieradies arī jaunais mūziķis Miks Dukurs, Igors Linga un citi «Per» atbalstītāji.
«Ir nenormāls kaifs, kad ir iznācis albums. Jūtos ļoti lepns un varu apgalvot, ka tas ir labākais albums visā pasaulē. Neviens tik labs nav! Es klausos tiešām daudz mūzikas un varu apgalvot, ka šis ir labākais albums pasaulē.
Ja kāds man pienāktu klāt un teiktu – zini, Ralf, šis albums ir galīgi garām un sūds –, es viņam atbildētu, ka, vecīt, pats tu esi sūds.
Var nebūt kāda gaumē dažas no dziesmām, bet tas ir kvalitatīvs un ļoti labs. Daudzi mūziķi ir izlējuši sviedrus un tērējuši savu dārgo laiku, veidojot šo albumu. Mēs slīpējām līdz perfektam.»
Tikmēr Ralfa kolēģis Edmunds Rasmanis skaidro, ka bija ļoti nobijies, kad CD bija izgatavoti: «Man nekad nav tā bijis, ka man parastā dienā trīc rokas, bet tad, kad es braucu pakaļ visiem diskiem un vienu paņēmu rokās, es nezinu, kāpēc, bet man sāka trīcēt rokas. Tā man parasti ir tikai sestdienu rītos. Es biju šokēts, pārbijies. Tāda sajūta, it kā būtu tikko piedzimis bērns.»
Ralfs uzskata, ka Mārtiņš Freimanis lepotos ar puišu veikumu: «Šis ir daudz labāks nekā tas, kas bija iepriekš. Kad Mārtiņš aizgāja citā pasaulē, kur, cerams, viņam ir ļoti labi un forši, tad mūs liktenis piespieda pašus rakstīt dziesmas. Mēs iepriekš teicām Mārtiņam, ka neprotam paši rakstīt, bet viņš apgalvoja pretējo. Viņš teica, ka mēs kaut kad sacerēsim kaut kādu «disco superfly». Sacīja, ka mums tāds muzons patīk. Mēs neticējām. Kad viņš diemžēl aizgāja viņsaulē, mums nācās sākt rakstīt dziesmas. Sanāca, ka dziesmas ir ģeniālas pašiem sev, ka mēs gribam tās ielikt albumā. Mēs lepojamies, ka ir vecais un jaunais.»
Edmunds piebilst: «Atceroties, kāds bija pats Mārtiņš Freimanis – traks, impulsīvs, ar dažādām trakām idejām, domāju, ka albumā var saskatīt impulsivitāti arī no mūsu puses. Es domāju, ka viņš to novērtētu – to, cik ļoti mēs esam traki, bet tajā pašā laikā forši visu salikām kopā.»
«Per» atzīst, ka tāda mūzika, kādu viņi klausās, tādu arī sanāk izpildīt. Puiši iedvesmu guva no daudzām un dažādām ārzemju grupām, kuras viņiem pašiem patīk.
Miks Dukurs sarkanā dāvanu maisiņā pasniedza dāvanu grupai. Tā bija leoparda raksta josta, kuras iekšpusē bija sarakstīti daudzi novēlējumi. Ralfs skaidro: «Lai mēs varam viens otru pērt, lai albumi nāk biežāk ārā, jo daudzi mums pārmet, ka mēs tikai pēc pieciem gadiem radījām pirmo.»
