Kino politizācijai jeb tūkstoši politiķu lobētiem projektiem?

Nozares eksperti sašutuši par valsts naudas sadali kino. Vairāku desmitu tūkstošu latu liels finansējums piešķirts darbiem, kurus lobējusi Nacionālā apvienība. Tikmēr politiķi neko sliktu nesaskata, jo nauda dota patriotismu veicinošu filmu veidošanai.

Saskaņā ar pagājušajā nedēļā pieņemto valsts budžetu nākamajam gadam izdevumi ir paredzēti 5,8 miljardu latu apmērā.

25 tūkstoši latu uz šā fona šķiet sīkums, taču paguvuši radīt rezonansi kino nozarē.

Viss «Dvēseļu putenim»?
Neapmierinātību radījis fakts, ka nauda ieskaitīta nevis kopējā filmu ražošanai atvēlētajā summā, kas jau tā ir niecīga, bet izdalīta konkrētam, Nacionālās apvienības ieteiktam projektam «Dvēseļu putenis». Faktiski tas nozīmē tās sistēmas apiešanu, kas darbojās līdz šim. Proti, ka iesniegtos darbus vērtē Nacionālais Kino centrs, sadalot to mazumiņu, kas industrijai piešķirts.
«Šie notikumi deva atbildi, ka politikas veidošana kino nozarē notiek pēc citiem spēles noteikumiem, kuri mums nav pieņemami, viņi nav caurspīdīgi, caurskatāmi un nerāda, kur kino tuvākajā laikā varētu nonākt,» runā NEPLP loceklis, «Mistrus media» pārstāvis Gints Grūbe.

Arī «Nacionālā Kino centra» vadītājai Ilzei Gailītei-Holmbergai situācija šķiet neizprotama: «Mums ir valstī filmu likums, mums ir MK noteikumi, kādā veidā ir jāsadala finansējums, pēc kādiem kritērijiem, ja tas netiek ievērots, tad šādai sistēmai faktiski nav jēgas ne pie mums, ne kultūrkapitālā - tad jau arī Saeimā var nolemt, kurus atbalstīt...»

Gadījums ar «Dvēseļu puteni» jau ir otrais precedents īsā laika posmā

Šā gada budžeta grozījumos 12 tūkstoši tika piešķirti citam Nacionālās apvienības lobētam projektam «Zīmogs sarkanā vaskā». Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK) Raivis Dzintars, kurš bija ieradies skaidrot šādas rīcības motīvus, savā ziņā izteica neuzticību «Kino centram», sakot, ka tas atbalsta par maz patriotisku filmu, – līdz ar to izmantotas ārpuskārtas tiesības: «Jūs runājat par kvalitātes kritērijiem, kas ir ļoti pareizi, bet, kad mēs runājam, ir sabiedriski audzinošais moments - tas, pie kā būtu jānonāk, ir šo lietu salikšana kopā. Piedodiet - tik labi, kā gribētos, neveicas...»

Īsti iesākt vairāk nekā nevar

Kultūras ministrija, kuras budžetā finansējums tika iestrādāts, atrunājas, ka gala lēmums piederējis Saeimai – ja tas atbalstīts, nav iemesla apšaubīt. Taču piekrīt – īsti labi tas neesot izskatījies. KM valsts sekretāra vietniekam Uldim Liepēterim šī prakse liekas slikta un jāmeklē labāks modelis, kādā piešķirt finansējumu filmas projektiem.
Nacionālās apvienība savu rīcību pamato ar vēlmi iesaistīties sabiedrības audzināšanā, aizmirstot, ka šāda rīcība bija raksturīga arī pašu peltajai padomju sistēmai.

Tā kā Saeima par budžetu ir nobalsojusi, iespēja kaut ko mainīt pastāv vien tad, ja apstrīdēto projektu autori no finansējuma atsakās paši.

Uz augšu