Ir pienācis Nameja laiks

Iecerētās nacionālās mākslas filmas "Namejs" plakāts

FOTO: LETA

Režisors Māris Martinsons ar savu radošo komandu līdz 2015.gadam apņemies radīt vērienīgu kultūrvēsturisku un izglītojošu projektu - spēlfilmu «Namejs», kura kopējās izmaksas tiek lēstas 2,5 līdz 3 miljonu latu apmērā. Kā šodien žurnālistiem stāstīja filmas režisors, filma «Namejs» tiks veidota pēc rakstnieka, dramaturga un publicista Laimoņa Pura, īstajā vārdā Laimoņa Strazdiņa, tetraloģijas «Degošais pilskalns», «Krusts pār pilskalnu», «Tālajos pilskalnos» un «Sūrābele virs pilskalna» motīviem. Filmas režisors ir arī scenārija autors, kurš kā ekspertu piesaistījis vēsturnieku un agrīno viduslaiku Latvijā un Eiropā pētnieku Andri Levānu.

Filma būs maksimāli pietuvināta 13. gadsimta realitātei

Martinsons stāstīja, ka no Pura sarakstītajiem četriem romāniem visvairāk viņu saviļņoja trešā grāmata, kurā galvenais varonis ir Namejs. "Šī grāmata ir mūsdienīga, un tā ļauj mums aizdomāties, cik dziļi un tālu autors redzēja caur savu varoni mūsu dzīvi," akcentēja režisors.

Topošā filma būs maksimāli pietuvināta 13. gadsimta realitātei. Tā nebūs stāsts par idealizētu romantisku varoni - tas būs stāsts ne tikai par baltu tautu cīņu ar krustnešiem, bet par Nameju kā cilvēku un sabiedrību līdzās viņam tā laika Eiropas kontekstā, ar skatījumu caur starptautisko prizmu.

"Nameja stāstā ir spēcīga saikne ar Lietuvas teritoriju. Viņš pēc izraidīšanas no Tērvetes devās uz Žemaitiju. Man, kurš 18 gadus ir nodzīvojis Lietuvā, ir zināma šī tauta un cilvēki, līdz ar to šī filma nebūs tikai kā latviešu skats. Es vienlīdz labi redzu un jūtu abas puses, kas gan romānā, gan arī filmā ir ļoti svarīgi," stāstīja Martinsons.

Ir pienācis Nameja laiks

Filmas veidotāji uzskata, ka katram laikam ir savi simboli. Latvijas neatkarības atgūšanas laikā par tautas vienotības simbolu kļuva Lāčplēsis, bet tagad ir pienācis Nameja laiks, jo viņš ir tas Latvijas vēstures varonis, kurš centās tautu vienot. Tērvetes zemgaļu vecākajam, vēlāk visas Zemgales karalim Namejam bija stipra draudzība ar tā laika Lietuvas valdnieku Treideni, kura pils atradās Kernavē. Tas ir viens no retajiem posmiem visā vēsturē, kad latviešu un lietuviešu tautas priekšteči bija vienoti.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) atzina, ka ministrija atbalsta projektus, kas vērsti uz patriotismu un jaunatnes audzināšanu. Arī viņam filma par Nameju patlaban šķiet aktuāla un skatītājiem nepieciešama.

Rakstnieks Laimonis Purs (īstajā vārdā Laimonis Strazdiņš)

FOTO: LETA

"Pura grāmatas bija vienas no pirmajām, kas skolas gados modināja manī patriotismu. Kā vēsturnieku un politologu mani interesē, kā vēsturi mēs varam izmantot mūsdienās. Dzīvojot globālā pasaulē, mēs skatāmies citu valstu filmas un iepazīstam citu valstu varoņus, taču mums ir jāzina arī par saviem varoņiem.

Šai filmai par Nameju ir jābūt tādai, lai skatītāji, iznākot no kinoteātra, sajustu lepnumu par valsti un tautu,"

norādīja Pabriks. Viņš uzskata, ka ikviena latviešu pilsoņa pienākums ir atbalstīt šādu projektu.

Spēlfilma "Namejs" iecerēta kā Latvijas, Lietuvas un Vācijas kopprojekts. Lasot Pura romānus, kā arī iepazīstoties ar vēsturisko materiālu, nācās secināt, ka ir iespēja radīt ne tikai filmu, bet arī, izmantojot visus iespējamos radošos, tehniskos un finansiālos instrumentus, - izveidot vēsturi izzinošu un kultūras mantojumu pētošu, izglītojošu projektu, informēja producente un biedrības "Nameyse" valdes locekle Linda Krūkle.

Topošajai filmai un projektam ir izveidota mājaslapa "www.namejs-filma.lv", kas pilnā apmērā lietotājiem būs pieejama no nākamā gada sākuma. Mājaslapa būs interaktīva vietne ar blogiem, forumiem, izzinošiem un izglītojošiem materiāliem skolēniem. Tāpat šī vietne tiks izmantota, lai piesaistītu filmai ziedotājus, piemēram, ziedotāji atkarībā no ziedotās summas varēs saņemt virtuālu vai reālu lietu par filmas tematiku.

www.namejs-filma.lv

Romānu autors Laimonis Purs stāstīja, ka romāna pirmo daļu "Degošais pilskalns» iesācis pēc Staļina nāves. Materiālus romānam viņš sācis vākt 1954.gadā. "Šādu darbu sāku rakstīt, jo mēs - baltu ciltis - tuvojāmies iznīcībai. Rakstot šos darbus, es daudz laika veltīju pētījumiem. Rakstot par mums pašiem, man bija liela brīvība un arī lielāka atbildība, jo man bija jāatspoguļo, kā mēs dzīvojām tajā laikā. Toreiz, to visu rakstot, mana galvenā doma bija par patriotismu. Bez patriotisma nav tautas, un, lai būtu tauta, ir vajadzīgs patriotisms," norādīja grāmatu autors, piebilstot, ka bijis patīkami saviļņots, kad uzzinājis, ka viņa darbs kļūs par motīvu filmai.

Patlaban sadarbībā ar vēsturniekiem un arheologiem tiek pilnveidots filmas "Namejs" scenārijs, kā arī tiek apzinātas filmēšanas vietas Latvijā, Lietuvā un Polijā. Pirmā filmēšana iecerēta jau nākamā gada rudenī, savukārt aktieru atlasi plānots organizēt nākamā gada pavasarī.

Tērvetē varētu būvēt filmas dekorācijas

Filmas veidotāji risina arī jautājumu ar Tērvetes pašvaldību, kur, iespējams, varētu notikt filmēšana. Namejs valdīja Tērvetes pilī. Ja izdosies vienoties ar Tērvetes pašvaldību, tad filmas veidotāji ir iecerējuši, piesaistot ziedotājus, uzbūvēt 13. gadsimta koka pili, kuru varētu izmantot gan filmēšanas vajadzībām, gan pēc tam tā paliktu Tērvetē kā tūrisma objekts. Ja neizdosies vienoties, tad šāda pils tiks būvēta citur.

Martinsons informē, ka spēlfilmas "Namejs" tapšanai finansējumu plānots piesaistīt gan no Latvijas uzņēmumiem, gan no pieejamajiem ar filmu industriju saistītiem fondiem, gan privātfondiem un ziedotājiem. "Ja mums izdosies atrast uzņēmumu, kurš mums būs gatavs noziedot nepieciešamos materiālus 13.gadsimta zemgaļu koka pils izveidošanai, tad filmas kopējais budžets samazināsies," piebilda Martinsons.

Mūziku spēlfilmai "Namejs" raksta Rihards Zaļupe, kurš iecerējis izmantot nacionālos un tradicionālos instrumentus, piesaistot pašmāju spēcīgākos izpildītājus. "Ar savu darbu filmai gribu radīt Holivudas tipa modernu orķestra skanējumu. Līdz šim latviešu filmās nav bijusi iespēja dzirdēt Holivudas skaņu celiņiem raksturīgo, neskatoties uz to, ka mums ir ļoti spējīgi izpildītāji," skaidroja Zaļupe.

Filmas "Namejs" pirmizrāde iecerēta 2015.gadā, kad Latvija pildīs Eiropas Savienības Padomes prezidentūras pienākumus, kā arī svinēs strēlnieku simtgadi.

Iecerētās nacionālās mākslas filmas "Namejs" plakāts

FOTO: LETA

Uz augšu