Interesanti, ka arī Kristīgi sociālās ūnijas dibinātājs savulaik izteicies, ka valsts himnā nevajadzētu pieminēt Dievu. «Vai nav laiks padomāt par jaunu Latvijas himnu, kuras vārdi un mudinājums būtu daudz atbilstošāki Latvijas sabiedrības mērķiem un ideāliem? Lūgšana, tostarp arī «Dievs, svētī Latviju!», protams, var būt arī himna, taču tad sabiedrības vairākumam ir jāakceptē gan tas, kam lūdz, gan arī to, ko lūdz.»
Vēl viens no iemesliem, kas ir šķietami nebūtisks, bet vienlaikus praktiskas dabas, ir dziesmas muzikālais un tekstuālais ietvars. Proti, Baumaņa dziesma, kas nenoliedzami ir skaista un svinīga, vienlaikus ir muzikāli mazliet smagnēja un tajā pēc slaveno BBC teletūbiju principa katrs pants tiek atkārtots divas reizes pēc kārtas. Kāpēc? Ne velti jau folklorizējies kāda blogera komentārs, ka himnas izpildīšana pirms hokeja spēlēm ir mokoši garas divas soda minūtes aptuveni 10 000 skatītājiem.
Piedāvāju divus variantus. Pirmais - mainīt himnas pirmā panta tekstu. Otrais - mainīt pašu himnu.
Manuprāt, atsaucoties uz augstāk minētajiem iemesliem, otrais variants - jauna valsts himna būtu pieņemamāks variants. Diemžēl mēs nevaram pajautāt Baumaņu Kārlim - vai viņam būtu kādi iebildumi, ja mēs radikāli izmainītu viņa sacerēto darbu. Tas nebūtu ētiski un visādi citādi pareizi, ja sāktu cenzēt un iejaukties jau pabeigtā mākslas darbā.
Atgādināšu, ka pagājušogad interneta vietnē manabalss.lv, kurā jebkurš Latvijas pilsonis var ierosināt likumprojektus Saeimai, pilsonis Eduards Griškevičs ieteica mainīt Latvijas himnu, aizstājot to ar komponista Mārtiņa Brauna sacerēto kora dziesmu «Saule, Pērkons, Daugava». Šī iecere neguva plašu iedzīvotāju atbalstu. Manuprāt, pamatoti, jo Brauna kompozīcija ir vēl garāka (lasi - nepraktiskāka), tajā ir septiņi panti, turklāt arī tās saturā ir minētas senlatviešu dievības («Saule mūsu māte» vai «Pērkons velna spērējs») un arī tajā ir atrodams teksts, kas norāda uz Dieva esamību, - «Saule lika Dieviņami».
Video vairs nav pieejams.