Tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētais bijušais telekompānijas «Latvijas Neatkarīgā televīzija» (LNT) īpašnieks Andrejs Ēķis savas liecības Rīgas apgabaltiesai šodien iesniedza rakstveidā.
Ēķis liecības digitālās televīzijas lietā iesniedz rakstiski (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc viena aizstāvja lūguma Ēķis gan neiebilda iepriekš sagatavotās liecības arī nolasīt, taču jau pirms tam viņš atzīmēja, ka vēlēsies izmantot savas likumā paredzētās tiesības neatbildēt uz papildjautājumiem, jo kriminālprocess ir par ļoti seniem notikumiem, līdz ar to apsūdzētajam būtu grūti ātrumā un bez iepriekšējas gatavošanās atsaukt atmiņā šo notikumu detaļas.
Nolasot savas rakstveidā sagatavotās liecības, Ēķis uzsvēra, ka saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā viņš nekad nav organizējis vai vadījis kāda noziedzīga nodarījuma īstenošanu. Apsūdzētais atzina, ka LNT bija ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā, jo tā pavērtu daudz plašākas tehnoloģiskās iespējas, līdz ar to varētu radīt jaunus produktus, ar kuriem pelnīt. Bez tam Ēķim bijusi pieredze ar televīzijas darbību saistītos jautājumos un viņš bijis gatavs ar to dalīties.
Tomēr apsūdzētais kategoriski noraidīja prokuratūras pausto, ka viņš vēlējies apkrāpt valsti. Piemēram, apsūdzībā minēts, ka 1999.gadā Ēķim radies nodoms apkrāpt VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» meitasuzņēmumu «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» (DLRTC), bet tas pat teorētiski nebija iespējams, jo toreiz DLRTC vēl nebija izveidots, šodien tiesā liecināja Ēķis.
Pēc Ēķa liecību uzklausīšanas prokurors Edvīns Piliksers vēlējās viņam uzdot papildjautājumus, jo apsūdzētā šodienas liecības nesaskanot ar iepriekš sniegtajām, tomēr vienlaikus valsts apsūdzības uzturētājs atzina, ka viņš pagaidām nevar pateikt konkrēti, kādas ir šīs pretrunas. Tiesnesis Juris Stukāns izskaidroja procesa dalībniekiem, ka viņiem būs tiesības uzdot savus jautājumus apsūdzētajiem arī vēlāk, bet vienlaikus apsūdzētie paturēs tiesības uz tiem neatbildēt.
Pēc tam tiesa nolēma - kā otrais no apsūdzētajiem tiks uzklausīts polittehnologs Jurģis Liepnieks. Arī viņš savas liecības tiesai bija sagatavojis rakstveidā.
Vēl šodien tiesa apmierināja prokurora lūgumu par četru liecinieku - bijušā premjera un uzņēmēja Viļa Krištopana, kādreizējā Ministru prezidenta padomnieka Dana Titava, Sanitas Titovas un bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka Valda Pumpura - atkārtotu izsaukšanu uz tiesu un nopratināšanu.
LETA jau ziņoja, ka apsūdzēto personu iztaujāšanu digitālās televīzijas krimināllietā bija iecerēts sākt 26.oktobrī, taču sakarā ar advokāta Saulveža Vārpiņa aizņemtību citā procesā tiesas sēdi nācās atlikt līdz šodienai.
Vairākus gadus ilgusī lietas iztiesāšana pamazām tuvojas noslēgumam - tiesa jau ir pārbaudījusi kriminālprocesa materiālos esošos rakstveida pierādījumus un nopratinājusi pieteiktos lieciniekus.
Krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un «Kempmayer Media Limited» meitasfirmas «Kempmayer Media Latvia» vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi 20 personām apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem - 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.
Tiesas sastāvs ar tiesnesi Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.