Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) iesūdzējis tiesā žurnālu «Ir» un tā komentētāju Aivaru Ozoliņu par septembrī publicētu komentāru «Dinozauru dumpis», kurā komentētājs pauž viedokli, ka valdības krīze būtu izdevīga ««Saskaņas centram», kas Ušakova kleptokrātu Rīgas domi pirms pašvaldību vēlēšanām arvien vairāk pozicionē kā alternatīvu valsts valdībai», šodien vēsta žurnāls «Ir».
Rīgas mēru aizskāris vārds «kleptokrātija»
Rīgas mēru aizskāris vārds «kleptokrātija» jeb valdošās varas korupcijas veids, kad pie varas esošie palielina personīgo labklājību uz valsts resursu rēķina, bieži izliekoties par plašas sabiedrības labdariem un pakalpojumu sniedzējiem.
Komentārs «Dinozauru dumpis» publicēts žurnāla «Ir» šā gada 37. numurā, kas klajā nāca septembrī, un tajā tiek analizētas valdības krīzes iespējas. Galu galā komentētājs secina: «Līdz šim valdības Latvijā krita, kad divi oligarhi vienojās pret trešo. (..) Pašlaik konkurējošu interešu ir tik daudz, ka tās cita citu līdzsvaro. Šis ir labs laiks reformām.»
Ušakova preses sekretāre Anna Kononova atzina, ka Rīgas mērs ir vērsies tiesā, taču pieteikuma saturu atteicās publiskot, jo tā neesot sabiedrisko attiecību kampaņa, bet gan savu tiesību aizstāvība, un jautājums tiks risināts tiesā.
«Ir» ziņo, ka Ušakovs iesniegumā Rīgas Centra rajona tiesai raksta, ka «ne manās kā Rīgas domes priekšsēdētāja, ne citās Rīgas domes amatpersonu un/vai darbinieku darbībās nav konstatēti tādi normatīvo aktu pārkāpumi, kas pieļautu, runājot par Rīgas domi, lietot jēdzienu «kleptokrātija»». Tā kā, pēc Ušakova rakstītā, kleptokrātisku valdīšanas modeli raksturo pretlikumīgas darbības, par ko draud kriminālatbildība, bet ne pret viņu, ne citu Rīgas domes amatpersonu nav sākts kriminālprocess, Rīgas galva uzskata, ka komentārā paustais ir viņa godu un cieņu aizskarošs un satur nepatiesas ziņas.
Rīgas mēru aizskārusī frāze «Ušakova kleptokrātu Rīgas dome», pēc viņa domām, ir nodarījusi kaitējumu godam un cieņai vismaz par 10 000 latu,
ko Ušakovs prasa uz pusēm piedzīt no AS «Cits medijs» un no komentētāja Ozoliņa.
«Nav šaubu, ka, iepazīstoties ar šāda raksta saturu, lasītājs izdara secinājumus ne tikai par mani kā politiķi un Rīgas domes priekšsēdētāju, bet arī kā privātpersonu, tādējādi neapšaubāmi tiek aizskarts arī mans kā privātpersonas gods un cieņa,» iesniegumā tiesai raksta Ušakovs.
Nav izpratnes par vārda brīvību
«Esmu izbrīnīta, ka amatpersonai, kas iepriekš pat strādājusi žurnālistikā, nav izpratnes par vārda brīvību un tā iesūdz mediju tiesā par viedokli. Mēs darām to, kas neatkarīgai žurnālistikai jādara demokrātijā - kritiski jāizvērtē, kā amatpersonas lieto tām deleģēto varu,» saka «Ir» galvenā redaktore Nellija Ločmele.
Savukārt Ušakovs mikroblogošanas vietnē «Twitter» paudis izbrīnu, ka Ločmelei, kas «iepriekš strādājusi žurnālistikā, nav izpratnes par to, ka vārda brīvība nenozīmē tiesības melot».
Žurnāls norāda, ka komentētājs Ozoliņš ne jau pirmo reizi viedokļa paušanas dēļ tiek iesūdzēts tiesā. Tā pagājušā gadsimta 90.gadu beigās toreiz laikraksta «Diena» komentētāju Ozoliņu un pašu laikrakstu tiesā par goda un cieņas aizskaršanu iesūdzēja bijušais ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs. Pēc Strujeviča domām, viņa gods tika aizskarts septiņos Ozoliņa komentāros.
Ozoliņš toreiz ministru kritizēja par rīcību, kas paredzēja izmaiņas valsts uzņēmumu privatizācijas kārtībā, kas ļautu uzņēmuma «Ventspils nafta» privatizētājiem ietaupīt astoņus miljonus latu, maksājot valstij sertifikātos, nevis naudā. Tā tiktu radīti zaudējumi valsts budžetam.
Amatpersonas kritikas robežas ir plašākas nekā pārējiem
Lai gan lietā Latvijas tiesu instancēs laikraksts un komentētājs zaudēja, pārsūdzot spriedumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, «Diena» un Ozoliņš uzvarēja. 2007.gadā ECT nosprieda, ka Latvijas valstij jāmaksā laikrakstam un tā komentētājam Ozoliņam 10 292 eiro (7000 latu) par iejaukšanos prasības iesniedzēju vārda brīvībā un jākompensē tiesāšanās izdevumi 3000 eiro (2100 latu) apmērā. Lai arī žurnālista publikācijas tiesa atzina par aizskarošām un apsūdzošām, tās nepārkāpa žurnālistiem atvēlētās vārda brīvības robežas, vēsta «Ir.lv».
Portāls skaidro - ECT savos spriedumos vairākkārt norādījusi, ka amatpersonas kritikas robežas ir plašākas nekā pārējiem. Par tādu uzskatāma arī pašvaldības vēlēta amatpersona, kas ievēlēta, lai strādātu sabiedrības labā.
