Tiesa: Muižniece vainīga dienesta viltojumā, piespriež tikai naudassodu

Vineta Muižniece

FOTO: LETA

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atzina par vainīgu dienesta viltojumā apsūdzēto Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci un piesprieda viņai naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā, lai gan prokurore prasīja divreiz bargāku sodu. Pati Muižniece savu vainu neatzina.

Kā informēja tiesas priekšsēdētājas palīgs Jānis Jaksons, pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 8.novembrī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Advokāte un prokurore nezina, vai pārsūdzēs spriedumu

Prokurore Ilze Gailīte tiesas debatēs Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu) apmērā, turpretim Muižnieces advokāte Guna Kaminska savu aizstāvamo bija lūgusi pilnībā attaisnot. Pati Muižniece savu vainu neatzina.

Pēc saīsinātā sprieduma noklausīšanās Kaminska sacīja, ka viņai gribētos zināt, uz kādiem motīviem tiesa balstījusies, taisot šādu nolēmumu, taču tas būs skaidrs vien pēc iepazīšanās ar pilnu sprieduma tekstu, tātad ne ātrāk kā 8.novembrī. Pēc tam arī advokāte vērtēs, vai pārsūdzēt spriedumu, taču jau šodien viņa pieļauj, ka apelācijas sūdzību, visticamāk, nāksies rakstīt.

Arī prokurore Gailīte pagaidām nezina, vai par šodien pasludināto spriedumu iesniegs apelācijas protestu. To viņa izlems pēc iepazīšanās ar pilnu nolēmuma tekstu, pastāstīja Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Šēnberga.

Muižniecei tiesneša amats būs jāpamet tikai pēc notiesāšanas

Neskatoties uz pirmās instances piespriesto naudas sodu, bijusī Saeimas deputāte un pašreizējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece pagaidām varēs turpināt strādāt Satversmes tiesā (ST).

ST priekšnieka palīdze Līna Kovalevska teica, ka tikai tādā gadījumā, ja stāsies spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru Muižniece atzīta par vainīgu, viņai tiesneša amats būs jāpamet. Kamēr notiesājošs spriedums nav stājies spēkā, proti, Muižnieci par vainīgu nav atzinušas visas tiesu instances, viņa var turpināt pildīt ar tiesneša darbu nesaistītos pienākumus. «Nekādas juridiskās konsekvences pagaidām nevar iestāties,» uzsvēra Kovalevska.

Muižniece viņai nelabvēlīgo pirmās instances spriedumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Ja arī apelācijas instances spriedums nebūs labvēlīgs, Muižniecei ir iespējams to pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Ja viņa spriedumu nepārsūdzēs vai prokuratūra neiesniegs protestu, notiesājošais spriedums stāsies spēkā.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona - Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, viltojusi dokumentu - Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Līdz ar to Muižniece tiek apsūdzēta pēc KL 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Prokuratūra jau pērn oktobra sākumā lūdza izdot Muižnieci kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra uzskatīja, ka Muižnieces izdošanai kriminālvajāšanai nepieciešams arī Saeimas akcepts. Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu, kurā bija teikts, ka jautājums par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežams Saeimā.

LETA jau ziņoja, ka kriminālprocesu pret Muižnieci pērn 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas bija ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (V) iesniegumu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Kā skaidroja Loskutovs, 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecina, ka deputāti sēdē apspriestos KL grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.

Pēc Loskutova teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas - Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Pati Muižniece savu vainu neatzina un norādīja, ka viņai vispār neesot skaidra apsūdzība. Iepriekš apsūdzētā šo lietu bija saistījusi ar politiskajām intrigām.

Patlaban Muižnieces ST tiesneša pilnvaras ir apturētas.

Uz augšu