Liek ierobežot Magņitska nāvē vainīgo pārvietošanos Eiropā

Latvija tā dēvētajā «Magņitska lietā» rīkosies tikai kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Eiropas parlaments pieņēmis asu rezolūciju, kurā aicina vienoties par aizliegumu iebraukt Eiropā un arestēt aktīvus tām Krievijas amatpersonām, kas atbildīgas par jurista Sergeja Magņitska nāvi cietumā. Arī Latvijas vārds ir saistīts ar šo lietu.

Juristu Sergeju Magņitski arestēja pēc tam, kad viņš atklāja amatpersonu vērienīgu korupciju un valsts izzagšanu Krievijā. Magņitski sita un pratināja, līdz viņš nepietiekamas medicīniskās palīdzības dēļ mira Butirkas cietumā. 2009. gadā notikušais ieguva starptautisku rezonansi un tagad tiek saukts par «Magņitska lietu», jo šis ir viens no gadījumiem, kad Krievijas tiesībsargājošās iestādes ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

Eiropas Parlaments vakar vēlu vakarā pieņēma nosodošu rezolūciju, pieprasot ierobežot iespējas iebraukt Eiropas Savienībā un arī iesaldēt īpašumus un kontus tām personām, kuras atbildīgas par jurista Magņitska nāvi.

Latvijas vārds ar Magņitska lietu ir tieši saistīts, jo vairākkārt izskanējušas dažādas ziņas par Krievijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamu legalizāciju caur Latvijas bankām un šīs nelikumīgās shēmas bija atklājis Magņitskis.
Saeimas ārlietu komisijā minētais jautājums ir apspriests, taču Latvijas nostāja šobrīd ir nogaidoša.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs saka, ka Eiropas Parlamenta aicinājums neapšaubāmi tiks apspriests kādā no tuvākajām Eiropas Savienības ārlietu padomēm, tad arī par to varēsim diskutēt. Pagaidām vienpusējus soļus es neprognozētu. Vēl Ārlietu ministrs uzsver, ka vienpusējus soļus Latvija neveiks un melno sarakstu vai kontu iesaldēšanu veiks tikai kopā ar pārējām Eiropas savienības valstīm.

Kamēr pašu dalībvalstu pozīcija ir nogaidoša, asajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā, kurai gan ir tikai rekomendējošs raksturs, uzsvērts, ka Eiropas Savienības sankcijas ir nepieciešamas, lai mudinātu Krieviju sākt risināt tiesiskuma problēmas.

Uz augšu