Kuldīgai kļūdas dēļ lieli izdevumi Eiropas fondu projektos (41)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Ar labu skatu uz Kuldīgas pilsētu, bet caurvēju naudasmakā beigušies vairāki šīs pašvaldības īstenotie Eiropas fondu projekti. Izrādās, ka Kuldīga kļūdījusies iepirkumu organizēšanā un gandrīz miljons latu lieli izdevumi tai būs jāsedz no budžeta, nevis Eiropas fondu līdzekļiem, šovakar ziņo Latvijas televīzijas raidījums «De facto».

Uzraugu apkopotie dati liecina, ka Kuldīga uz citu pašvaldību fona izceļas tieši ar regulāriem pārkāpumiem iepirkumu organizēšanā.

Bet pašā Kuldīgā vainīgos neviens negrasās meklēt, jo viņuprāt galvenais mērķis ir sasniegts un Kuldīga kļuvusi skaistāka.

Viens no projektiem, kur pieņemts lēmums par izmaksājamā atbalsta apjoma samazināšanu, ir Piltenes un Liepājas ielu, kā arī pilsētas laukuma rekonstrukcija. ERAF projekts sākts 2009.gadā, reizē ar finanšu krīzi. Konkursā ar gandrīz pusotru miljonu latu vērtu piedāvājumu uzvarēja apvienība, kurā ietilpa kompānijas «AVA», «Ventbetons», «SAN B» un «CVS». Teorētiski pēc projekta pabeigšanas tam vajadzēja saņemt Eiropas fondu līdzfinansējumu. Tomēr šogad pavasarī pieņemtais lēmums fondu atbalstu samazināja par 25% jeb 438 tūkstošiem latu.

Noteikumus Kuldīga pārkāpjot sistemātiski

«Mums līdzīgi nosacījumi jāievēro visos projektos, un Kuldīga nebija izņēmums. Garu diskusiju ceļā mēs nonācām pie 25%, lai gan Kuldīgai kā sistemātiskam pārkāpējam pat pienāktos piemērot lielāku procentu,» atklāj Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Tas naudas daudzuma ziņā ir viens no līdz šim visapjomīgākajiem piemērotajiem finansējuma samazinājumiem, apgūstot Eiropas līdzekļus. Iemesls – virkne Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu, tostarp subjektīvisms un skaidru kritēriju trūkums piedāvājumu vērtēšanā.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa aizvien uzskata, ka šis lēmums nebija pamatots un būtu vajadzējis to apstrīdēt. Tomēr, tā kā atrasta iespēja Eiropas atbalstu pārdalīt atkal uz jaunu projektu, tiesāšanās nav notikusi. Bērziņa skaidro, ka «Liepājas Piltenes ielas iepirkumā nolikums un vērtēšanas kritēriji – kvalitāte un satiksmes organizācijas plāns, tur bija noteikts, ka katrs iepirkumu komisijas loceklis to izvērtē individuāli un ieliek savu vērtējumu. Un tur parādās subjektīvisms.»

Par Kuldīgas iepirkumiem interesējas Valsts kontrole

Šis un vairāki citi Kuldīgas pašvaldības iepirkumi jau iepriekš bija ieinteresējuši arī Valsts kontroli. Tā revīzijas ietvaros bija vēlreiz izvērtējusi būvkompāniju piedāvājumus pēc tiem pašiem pašvaldības noteiktajiem kritērijiem. Un interesanti, ka revidenti secināja, ka konkursā būtu jāuzvar pilnīgi citam pretendentam, kura piedāvājums turklāt bija par 130 tūkstošiem latu lētāks. Kuldīgas domes priekšsēdētāja pārkāpumus noliedz, uzsver, ka iepirkumu procedūras ir pārlieku sarežģītas un iepirkumu speciālistu skaits – ierobežots. Viņa uzsver, ka Kuldīgā visi strādā pēc labākās sirdsapziņas, tomēr apliecina, ka pašvaldība diskusijās ar valsts institūcijām savu rīcību nespēj pietiekami argumentēt.

Iesaista firmu, kurai ir nodokļu kavējumi

Cerēto atbalsta apjomu no fondu līdzekļiem Kuldīga nesaņēma arī, īstenojot Sinagogas pārbūvi par bibliotēku. Šeit neatbilstības aprēķinātas 350 tūkstošu latu apmērā. Šo finanšu sankciju iemesls – celtniecības darbus uzticēja kompānijai, kurai bijuši nodokļu maksājumu kavējumi. Pašvaldība to zināja, un šā iemesla dēļ šaubas par pasūtījuma piešķiršanu firmai «Linde N» gan ir bijušas, tādēļ prasīts Finanšu ministrijas atzinums, savukārt lēmumu par līguma slēgšanu skatīja Kuldīgas domes sēdē.

Kuldīgas novada domes juriste Inese Ozola-Gūtpelca «De facto» atklāj, ka viņiem tomēr līdz galam nav viss bijis skaidrs: «Pēc tam, kad tika pieņemti visi lēmumi, mūsu rīcībā nonāca info, ka viņiem («Linde N») šis grafiks nav no VID puses saskaņots un viņi nopietni tiesājas ar VID, jo ir nopietns konflikts. Un tas bija iemesls, kādēļ šī Finanšu ministrijas vēstule nav ņemama vērā.»

Domē raidījumam «De facto» rāda arī advokāta Alda Gobzema gatavotu atzinumu par «Linde N» tiesībām prasīt iepirkuma līguma noslēgšanu vai, ja tas netiek darīts, - zaudējumu atlīdzību. Tiesa gan, ne no domes, ne Gobzema, bet gan no budžeta līdzekļiem jāsedz nesaņemtais fondu finansējums.

Abos minētajos projektos kopumā par neattiecināmiem atzīti izdevumi 787 909 latu apmērā. Bet kopumā Kuldīgai neatbilstības konstatētas sešpadsmit projektu īstenošanā, un saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem neatbilstību kopējais apjoms ir 1 486 347 latu.

Par budžetu neuztraucas, vainīgos nemeklēs

Domes priekšsēdētāja par papildu slogu budžetam nesatraucas un arī vainīgos negrasās meklēt, jo, viņasprāt, ir svarīgi, ka pilsēta kļuvusi skaistāka. «Tas nebūtu korekti no manas puses tagad meklēt vainīgos, redzot to rezultātu,» saka Bērziņa.

Savukārt Finanšu ministrija ir pārliecināta, ka Kuldīga starp pašvaldībām ir viena no riskantajām zonām, ne tikai Eiropas fondu projektos, bet arī citos ārvalstu finanšu instrumentu projektos un šim novadam ir vislielākie neatbilstību apjomi. «Šie gadījumi nav kļūdas, bet vairākkārt esam konstatējuši, ka ir sistemātiski iepirkumu normu pārkāpumi, kas būtu novēršami iepriekšējos posmos. Mūsuprāt, vai nu tā ir projektu vadītāju problēma, kas ir arī pašvaldības vadītāja problēma, neanalizējot situāciju, kāda tā ir gadu garumā, jo gan iepriekšējā plānošanas periodā periodā, gan šajā tieši Kuldīga ir izcēlusies ar vislielāko apjomu,» tā «De facto» atklāj Rancāne.

Pārkāpumi arī citās pašvaldībās

Apjomīgas korekcijas Eiropas fondu finansējuma izmaksā pārkāpumu dēļ piemērotas arī Jēkabpils un Talsu pašvaldībām. Ņemot vērā, ka jau salīdzinoši drīz šis Eiropas fondu plānošanas periods būs jānoslēdz, pašvaldību rīcībai ar finanšu resursiem paredzēts pievērst lielāku uzmanību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze apliecina, ka pēc nākamā ziņojuma saņemšanas, kas varētu būt gada beigās, ministrija pieprasīs paskaidrojumus no pašvaldībām, kurām neattiecināmo izmaksu apjoms ir lielāks nekā citiem. «Pēc paskaidrojumu saņemšanas mēs iedarbināsim savus tā saucamos pārraudzības instrumentus. Un tad varētu lūgt pašai pašvaldībai izvērtēt atbildīgo amatpersonu kompetenci un atbilstību amatam,» saka Raugze.

Tā kā vienai otrai pašvaldībai no pārkāpumiem iepirkumu organizēšanā nepalīdz izvairīties ne apmācības, ne augošie budžeta izdevumi, Finanšu ministrija apsver, vai nākotnē neieviest mehānismu, kas regulāru kļūdu gadījumā samazina tām kopumā pieejamo Eiropas fondu apjomu.

Komentāri (41)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu