Nobela prēmijas laureāts Mo Jaņs: jāraksta par politiku

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Mo Jaņs

FOTO: AFP/LETA

Ķīnas rakstnieks Mo Jaņs, kuram šogad piešķirta Nobela prēmija literatūrā, paudis pārliecību, ka rakstnieka pienākums ir pievērst sabiedrības uzmanību politiskiem un sociāliem jautājumiem.

Viena bērna politika u.c. tēmas

Piektdien preses konferencē savā dzimtajā pilsētā Gaomi, Šaņdunas provincē, godalgotais rakstnieks noraidīja kritiķu pārmetumus par ciešo saistību ar Komunistisko partiju un nepelnītu Nobela prēmijas saņemšanu, kā arī aizstāvēja vairākus partijas dibinātāja Mao Dzeduna uzskatus.

Tomēr vienlaikus Mo Jaņs pauda cerību, ka Ķīnas varasiestādes drīzumā atbrīvos no cietuma 2010.gada Nobela Miera prēmijas laureātu Liu Sjaobo.

Šādi rakstnieka komentāri, domājams, nav atstājuši apmierinātus ne viņa kritiķus, ne atbalstītājus.

57 gadus vecais Mo Jaņs, īstajā vārdā Guaņs Moje, ir pirmais Ķīnas pilsonis, kam piešķirts šis prestižais apbalvojums, un otrais ķīniski rakstošais literāts, kas godināts ar Nobela prēmiju.

2000.gadā Nobela prēmija literatūrā tika piešķirta trimdā dzīvojošajam ķīniešu rakstniekam Gao Sinczjaņam.

Mo Jaņs publicējis romānus, stāstus un esejas par vairākiem tematiem, un, neraugoties uz sabiedrību kritizējošajiem darbiem, viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Ķīnas mūsdienu rakstniekiem.

Attiecības ar Komunistisko partiju

Savos darbos Mo Jaņs nereti atspoguļojis, kā pats izsakās, sabiedrības neglītumu un piešķīris saviem sacerējumiem politisku nokrāsu.

Piemēram, viņa 2009.gada romāns «Varde» vēsta par Ķīnas viena bērna politiku un vietējām amatpersonām, kas to nesaudzīgi īsteno, veicot piespiedu abortus un sterilizāciju.

«Tādēļ, ka rakstnieks dzīvo sabiedrībā, dzīve, ko viņš attēlo, ietver politiku un daudzas dažādas sociālās problēmas,» videovēstījumā laikraksta «Da Zhong Daily» tīmekļa vietnei ceturtdien norādīja Mo Jaņs.

«Tāpēc rakstniekam, kuram rūp sabiedrība, rakstniekam, kuram rūp tautas ciešanas, dabiski jābūt kritiskam,» viņš piebilda.

«Es domāju, ka kriticisms ir svarīga literāro darbu funkcija. Protams, patiesība, labestība un skaistums arī būtu jāuzslavē,» norādīja rakstnieks.

Pasaulē Mo Jaņs plašāk pazīstams ar savu 1987.gadā tapušo romānu «Sarkanais sorgo», kas vēsta par brutālo vardarbību Ķīnas austrumu lauku apgabalos pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados.

Neskatoties uz bieži vien kritisko darbu saturu, Mo Jaņam ir izdevies uzturēt labas attiecības ar Ķīnā valdošo Komunistisko partiju.

Mo Jaņs ir partijas biedrs un Ķīnas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks.

Ķīnas literatūras eksperti norāda, ka Mo Jaņam piemīt arī laba izpratne par politisko noskaņojumu Ķīnā un tā izmaiņām, tādēļ viņš spēj noteikt, cik tālu savā kritikā drīkst iet.

Tomēr vairāki Mo Jaņa līdzgaitnieki ir pārmetuši viņam klanīšanos komunistisko varasiestāžu priekšā.

Trimdā dzīvojošais ķīniešu disidents Vei Dzjinšens kritizēja Nobela prēmijas piešķiršanu Mo Jaņam, nodēvējot to par prestižā apbalvojuma piešķīrēju mēģinājumu nomierināt Pekinu, ko saniknoja Nobela Miera prēmijas piešķiršana ķīniešu disidentam Liu Sjaobo 2010.gadā.

«Var teikt, ka šis apbalvojums piešķirts mērķim nomierināt komunistisko režīmu un tādēļ nav ievērības cienīgs,» norādīja Vei, kuru daudzi uzskata par Ķīnas modernās demokrātijas kustības tēvu.

Piektdien preses konferencē Mo Jaņs noraidīja viņam veltīto kritiku, norādot, ka kritiķi acīmredzot nav lasījuši viņa darbus.

«Daži saka, ka tāpēc, ka man ir ciešas attiecības ar Komunistisko partiju, man nevajadzēja iegūt balvu. Es domāju, ka tas ir nepārliecinoši,» norādīja Mo Jaņs, paziņojot, ka prestižā apbalvojuma iegūšana ir «literatūras uzvara, nevis politiska uzvara».

Ķīniešu trimdas rakstnieks Jui Dzje pauda pārliecību, ka Nobela prēmijas piešķiršana Mo Jaņam ir «lielākais skandāls Nobela literatūras prēmijas vēsturē», norādot, ka Mao ir noslaktējis vairāk cilvēku nekā Staļins vai Hitlers, vēsta Vācijas raidorganizācija «Deutsche Welle».

Tomēr daudzos Mo Jaņa darbos atainota tieši Ķīnas 20.gadsimta brutalitāte.

Mo Jaņs piektdienas preses konferencē mēģināja aizstāvēja Mao, paužot pārliecību, ka daudzi no viņa uzskatiem par mākslu esot bijuši saprātīgi, tostarp viedoklis, ka mākslai jākalpo partijai.

Ķīnas Komunistiskā partija tiecas kontrolēt mākslu, tāpat kā visas citas dzīves jomas, un tieši šīs kontroles dēļa daudzi ķīniešu disidenti Nobela prēmijas piešķiršanu Mo Jaņam uzskata par apkaunojumu.

Mākslinieks Ai Veivei nodēvēja Mo Jaņu par nulli un izsmēja Pekinas oficiālos suminājumus.

«Mo Jaņs vienmēr stāvēs varas pusē un viņam nebūs ne kripatiņas individuālisma,» intervijā aģentūrai AFP norādīja mākslinieks, piebilstot, ka «cilvēki nezina, vai smieties vai raudāt par šo Nobela balvu».

Šoreiz Pekina Nobela prēmijas piešķiršanu Mo Jaņam vērtējusi atzinīgi, kas ievērojami kontrastē ar Ķīnas reakciju pagātnē.

1989.gadā Pekina asi nosodīja Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Tibetas garīgajam līderim Dalailamam un asi nopēla arī disidenta Liu Sjaobo godināšanu 2010.gadā. Negatīva reakcija no Ķīnas puses bija jūtama arī 2000.gadā, kad Nobela prēmija literatūrā tika piešķirta trimdā dzīvojošajam ķīniešu rakstniekam Gao Sinczjaņam, kurš pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados aizbēga no Ķīnas un 1997.gadā ieguva Francijas pilsonību.

Šoreiz Pekina reaģējusi daudz atzinīgāk.

«Mo Jaņa uzvara (..) atspoguļo Ķīnas literatūras plaukstošo pilnveidošanos un Ķīnas plašo nacionālo spēku un starptautisko ietekmi,» paziņoja kāda Ķīnas propagandas biroja amatpersona.

«Ķīnas autori ir pārāk ilgi gaidījuši šo dienu, Ķīnas tauta ir gaidījusi pārāk ilgi. Mēs apsveicam Mo Jaņu!» vēstīja Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālais laikraksts.

Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).

Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem.

Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu).

Nobela Miera prēmija tiks pasniegta Alfrēda Nobela nāves gadadienā - 10.decembrī - Oslo, bet pārējo prēmiju ieguvēji tajā pašā dienā tiks apbalvoti Stokholmā.

Uz augšu