Apritot desmit gadu jubilejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) savā mājaslapā publicējis biroja izmeklēto krimināllietu «Top 10», kura augšgalā ir vērienīgā «Latvenergo» lieta un uzpirkšanas gadījumi tiesās.
KNAB krimināllietu «Top 10» augšgalā - «Latvenergo» lieta (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielākais nodoto kukuļu apmērs – astoņi miljoni eiro
Pirmajā vietā ir apjomīgākā KNAB izmeklētā lieta par nelikumībām elektroapgādes uzņēmumā «Latvenergo». Šī lieta ir nozīmīga ar to, ka tajā ir lielākais nodoto kukuļu apmērs – astoņi miljoni eiro. Birojs šo lietu izmeklēja divus gadus, taču pagaidām prokuratūra apsūdzības uzrādījusi tikai nelielai daļai no 17 lietā iesaistītajiem cilvēkiem.
Otrajā vietā publicēti ciniskākie uzpirkšanas gadījumi tiesu varā. Birojs savas darbības laikā par korupciju rosinājis sākt kriminālvajāšanu kopumā pret četriem tiesnešiem un pieciem prokuroriem.
Skolas direktors no vecākiem izspiež naudu
Trešajā vietā KNAB nominējis bargāko piespriesto sodu korupcijas noziegumos apsūdzētajam. Tas ir bijušais Rīgas Komercskolas direktors un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektors Juris Stabiņš. Viņam par sistemātisku kukuļu izspiešanu no skolēnu vecākiem tiesa piesprieda astoņus gadus cietumā. Tiesa gan, kopš 2009. gada septembra bijušais skolas direktors skaitās bezvēsts pazudis.
Ceturtajā vietā ir lieta, kas saistās ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas publiskajiem iepirkumiem.
Sabiedrību šokēja fakts, ka, visticamāk, par 21 tūkstoti latu mākslīgi tika palielinātas plānotās izmaksas vecāku mājas būvdarbiem,
kuras celtniecībai līdzekļi bija saziedoti. Šajā lietā kratīšanas laikā atsavināts līdz šim lielākais finanšu līdzekļu apmērs – skaidrā naudā 700 000 latu.
Politiskās korupcijas lieta – tā saucamā Jūrmalgeita
Piekto vietu ieņem pirmā atklātā politiskās korupcijas lieta – tā saucamā Jūrmalgeita. 2005. gadā birojs ierosināja kriminālprocesu par kukuļdošanu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās, kur Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam nodots kukulis 20 tūkstošu eiro apmērā, mēģinot panākt vēlamo rezultātu mēra vēlēšanās. Sabiedrībā plašu rezonansi izsauca noklausītās telefonsarunas, kuras atklāja politisko lēmumu tapšanas netīro procesu.
Lai arī lietā bija vairāki apsūdzētie,
vienīgais, kas izcieta cietumsodu, bija bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis. Pārējie joprojām izsludināti meklēšanā.
Sesto vietu ieņem lieta, kas izcēlusies ar lielāko noziedzīgo epizožu skaitu. Izmeklējot kāda Kurzemes apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāja darbības, birojs konstatējis 503 līdzekļu piesavināšanās epizodes un 162 dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas epizodes. Tiesu izpildītājs piesavinājies depozīta kontā saņemtos parādnieku naudas līdzekļus gandrīz 100 000 latu apmērā. Šogad prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību.
Septītajā vietā ierindojušās lietas ar plašāko pārrobežu korupcijas shēmu. Šajā kategorijā vēlreiz pieminēta «Latvenergo» lieta. Shēmā izmantoti Latvijā un ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi, veicot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem un ieguldījumus tām piederošajos uzņēmumos. Birojs izmeklēšanā sadarbojies ar 14 valstīm, nosūtot 34 tiesiskās palīdzības lūgumus.
Lieta ar dīvaināko kukuli
Tāpat šajā vietā ir tā sauktā autobūvnieka «Daimler» lieta. Atsaucoties uz ASV Valsts departamenta publiskoto spriedumu, 2010. gadā birojs arī ierosināja kriminālprocesu saistībā ar iespējamu Rīgas pašvaldības amatpersonu kukuļošanu, ko ar starpnieku palīdzību veikušas Vācijas autobūves koncerna «Daimler AG» meitasuzņēmuma «EvoBus GmbH» amatpersonas. Izmeklēšana notiek sadarbībā ar Vācijas likumsargiem, kuri veic izmeklēšanu par rūpnīcas «Mercedes Benz» autobusu nozares bijušajiem darbiniekiem saistībā ar kukuļdošanu ārvalstu valsts amatpersonām. Šīs lietas ietvaros birojs nosūtījis 20 tiesiskās palīdzības lūgumu uz 12 valstīm.
Astotajā vietā birojs ierindojis 2005.gadā atklātos kukuļošanas gadījumus Latvijas pilsonības iegūšanas naturalizācijas kārtībā procesā – Valmierā un Limbažos.
Devītajā vietā ir lieta ar dīvaināko kukuli. KNAB 2004. gadā par 45 tūkstošu latu liela kukuļa došanu aizturēja medikamentu tirdzniecības firmas īpašnieku Vladimiru Labazņikovu.
Uzņēmējs kukuli piedāvāja biroja darbiniekam par to, lai viņš neveiktu pārbaudes, kas saistītas ar uzņēmējam piederošas firmas darbību. Papildus 45 tūkstošu latu kukulim uzņēmējs darbiniekam nodeva arī divus kilogramus pelmeņu, kā arī solīja maksāt tūkstoš latu katru mēnesi. Tiesa kukuļdevējam piesprieda divu gadu cietumsodu.
Pēdējā vietā minēta lieta par eksotiskāko kukuli. Šajā lietā Veselības ministrijas padotības iestādes iepirkumu komisijas vadītājs apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu pieņemšanu izsludinātajos iepirkuma konkursos dažādu zāļu un medicīnisko iekārtu ražotāju interesēs saņēma uzņēmumu apmaksātus tūrisma ceļojumus sev un ģimenei uz Šveici, Franciju, Dubaiju, Itāliju un Dienvidāfriku.
2010. gadā stājās spēkā spriedums, ar kuru bijušajai amatpersonai piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz diviem gadiem, kā arī 8900 latu naudassods.
Jau ziņots, ka šonedēļ KNAB aprit desmit gadu. Šajā laikā KNAB nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai 195 krimināllietas pret 479 personām.
No tām tiesai nodotas 149 krimināllietas pret 326 personām. Šajos gados ir iztiesātas 113 krimināllietas pret 196 personām. No tām 88% atzītas par vainīgām un notiesātas.
Turklāt vēl 37 KNAB sāktās krimināllietas pret 131 personu pašlaik tiek skatītas tiesā, un galīgie nolēmumi vēl nav stājušies spēkā.