Salacgrīvā notikusi reklāmas rosināta patvaļīga celtniecība (7)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Auseklis

Mūsdienu cilvēka sapnis – ērts namiņš, ko var novietot jebkur, turklāt komunālo maksājumu rēķins ir apaļa nulle, – kļuvis reāls. Ikviens, kam pieder mazs zemes gabaliņš, dažu dienu laikā var tikt pie nelielas, jau gatavas, pilnībā aprīkotas mājas, kam turklāt nav nepieciešamas nekādas ārējās komunikācijas un būvatļaujas. Par uzņēmuma Super Bebris šīs reklāmas upuriem kļuvuši Dace un Andis Bērziņi-Zalpēteri, kuri šovasar tādu vietai nepiesaistītu namiņu novietoja jūrmalas īpašumā Vilnīši Salacgrīvas pagastā. Prieks par sapņa piepildīšanos nebija ilgs, jo drīz vien iebildumi radās Valmieras reģionālajai vides pārvaldei. Vispārējie būvnoteikumi gan paredz, ka lauku apvidū ēkas līdz 25 kvadrātmetriem.

īpašnieks uz savas zemes drīkst celt bez būvprojekta un būvatļaujas. Tāpat piekrastē ārpus ciema teritorijas mazēku būvniecību pie viensētām atļauj arī Aizsargjoslu likums. Tomēr apjoms un celtniecības vieta pašvaldībā jāsaskaņo, citādi tā ir patvaļīgā būvniecība, par ko var uzlikt soda naudu un ēku likt nojaukt.

Īpašniekus uzrunā Super Bebra unikālais projekts

Vilnīši Salacgrīvas pagastā ir domājamās daļās sadalīts 0,4 ha liels īpašums. Bērziņi-Zalpēteri ir vieni no 6 īpašniekiem. Doma par mobilu vasaras māju viņiem bijusi jau ilgāku laiku, līdz izstāžu centrā Ķīpsalā īpašniekus uzrunājis uzņēmuma Super Bebris piedāvātais unikālais projekts ar saukli «Noliec, kur gribi!». Novieto komfortablu, neatkarīgu ēku savā zemesgabalā, un nav svarīgi, vai tur ir pļava, pludmale vai asfalts! Mājai uz 4 stabiliem balstiem, ko var nolīmeņot pēc vajadzības, nav nepieciešams rakt pamatus. Kādreizējais uzņēmuma Super Bebris valdes loceklis Normunds Teko īpašniekiem apgalvojis, ka tādēļ būvniecību nav nepieciešams saskaņot vietējā pašvaldībā. Vai iespējama vēl labāka debesmanna cilvēkiem, kam ir īpašums dabas liegumā, krasta kāpu aizsargjoslā, kur ierobežota saimnieciskā darbība?

D. Bērziņa-Zalpētere stāsta, ka Vilnīšu līdzīpašnieki pret būvi nav iebilduši. Jūnijā iegādāta 23 m kvadrātmetru mobila vasarnīca, kas atbilst likumā noteiktajam mazēkas statusam, un izmeklēta vieta, kur to novietot starp priedēm, 15 m no kāpas malas. No ēkai paredzētā uzpildāmā ūdens rezervuāra un kanalizācijas tvertnes īpašnieki atteicās. Vilnīšos jau ir dzīvojamā māja, saimniecības ēkas un aka. Viņi vienojās par notekūdeņu attīrīšanas ietaises uzstādīšanu. Būvuzņēmuma serviss bijis lielisks, un pasūtījums izpildīts īsā laikā.

Pārkāpumu konstatē vides un pašvaldības speciālisti

Augustā pēc Reģionālās vides pārvaldes atzinuma par nelikumīgu būvniecību Vilnīšos īpašumu apsekoja Salacgrīvas novada domes speciālisti. Viņi konstatēja, ka vasarnīca izbūvēta patvaļīgi bez saskaņošanas būvvaldē. Tagad pašvaldībai jālemj par seku novēršanu – ēkas nojaukšanu un vides atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī.

Uzticēšanās būvuzņēmumam īpašniekiem sagādājusi pamatīgas galvassāpes. Par pārkāpumu viņiem noteikts 500 latu naudas sods. Pašlaik Bērziņi-Zalpēteri cer uz sapratni novada domē, kur oktobra sēdē paredzēts lemt par patvaļīgo būvniecību Vilnīšos, un cenšas iet mazēkas legalizācijas ceļu. Vides pārvaldei iesniegts notekūdeņu attīrīšanas ietaises tehniskais apraksts un lūgums speciālistiem izvērtēt veiktās būvniecības ietekmi uz vidi. Pārvalde savu izvērtējumu solījusies sniegt šī mēneša beigās. Vaicāta par turpmāko darbību, ja iecere legalizēt mazēku izrādīsies neveiksmīga, D. Bērziņa-Zalpētere atbild, ka pašlaik viņai atbildes nav. Īpašniece teic: Ja zinātu, ka rīkojamies pretlikumīgi, tā nedarītu. Mums nebija nekādu šķēršļu, kas liegtu celtniecības ieceri saskaņot pašvaldības būvvaldē. Lai gan viņi ir maldināti, tiesāties ar būvuzņēmumu īpašnieki negrasās, jo nepieļauj, ka tas darīts apzināti. Taču šķiet, ka tiesāšanās Bērziņiem-Zalpēteriem tomēr izvērtīsies, jo viena no līdzīpašniecēm apgalvo, ka par būvniecību Vilnīšos iepriekš nebija informēta. Tagad viņa kategoriski noskaņota savu piekrišanu tai nedot.

Skaidrs, ka ikviena reklāmas kampaņa orientēta uz klientu pievilināšanu. Bet vai tā nav uzskatāma par maldinošu komercpraksi, ja tajā noklusē būtisku, patērētājam nepieciešamu informāciju? Ikviens būvuzņēmējs zina, ka likumi gluži tik liberāli nav un jebkuras ēkas celtniecība jāsaskaņo vietējā pašvaldībā. Pie tam N. Teko būvniecībā darbojās jau no 90. gadiem un iespējamie sarežģījumi mobilas ēkas novietošanā dabas liegumā kāpu aizsargjoslā viņam nav sveši. Šādu precedentu būvnieks piedzīvoja 1998. gadā Liepupes pagasta Alksnīšos, kur būvniecību liedza un tās iztiesāšana ilga gadu.

Super Bebra projektu vadītājs Aivis Česlis skaidro, ka par nepieciešamo saskaņojumu pašvaldības būvvaldē uzņēmums klientu informē sarunās. Par Vilnīšu gadījumu viņš saka: Nesmuki, bet es nespēju to komentēt. Kādreizējais valdes loceklis N. Teko pats diemžēl nav sazvanāms.

Skaidrs, ka likuma nezināšana īpašnieku neatbrīvo no atbildības. Bet vai līdzatbildīgai tomēr nevajadzētu būt arī komercdarījuma otrai pusei? Par to, ka būvniecībā jāsabalansē visu tajā iesaistīto pušu tiesības un pienākumi, Ekonomikas ministrijā diskutē jau gadiem. Bet, kamēr atbildīgs ir vienīgi īpašnieks, sods par pārkāpumiem atbilstoši vēršas pret viņu.

Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu