Esmu par to, lai radari fiksētu katru pārkāpto kilometru

Sāksim ar vienkāršo – kāpēc man nepatīk raidījuma «Zebra» akcija «Fotoradari 15+». Raidījums «Zebra» ir valsts apmaksāts radījums galvenajā sabiedriskajā kanālā ar apakšnosaukumu «Drošība. Ātrums»; lai arī tā mērķauditorija ir automīļi, tomēr «Zebrai» nevajadzētu aizmirst arī pārējās sabiedrības intereses. Šī akcija ir tieši pretēja sabiedrības interesēm. Tā rosina pārstāt fiksēt ātrumpārkāpumus līdz +15 robežai ar autoradariem (fiksēt tos tikai ar CP patruļām). Jaunākajā pārraidē raidījuma vadītājs triumfāli paziņoja par akcijas sasniegumiem un izteica cerības, ka Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošie 300 ceļu policisti atsāks kontrolēt ātrumu uz ceļiem. Raidījums gan nepainteresējās ministrijā, ko tad ceļu policisti dara tagad, kad viņiem vairs nav tik daudz laika jāpavada, ķerot ātruma pārkāpējus. Vai varētu iedomāties, ka pārslogotā Ceļu policija beidzot ir spējīga atbrīvot resursus arī citu ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumu konstatēšanai un novēršanai? Katrs uzstādītais radars pilda ātruma kontroles funkciju CP patruļas vietā, ļaujot šai patruļai darīt svarīgākus darbus. Līdzīgi kā kameras pie luksoforiem, kas fotografē tos, kas brauc uz sarkano gaismu, vai pat apsardzes kameras. It kā sabiedriskais raidījums «Zebra» par nodokļu maksātāju naudu iestājas pret CP darba optimizēšanu, noskaņo iedzīvotājus pret CP un propagandē jau tā populāro un nāvējoši bīstamo mītu, ka «+15 jau tak ir normāli». Tas nav normāli.

Ja attaisnojošs iemesls, lai sodu pārsūdz

Savā akcijas aprakstā «Zebra» dod šādus pamatojumus, kāpēc būtu jāpārtrauc fiksēt nelielus pārkāpumus ar fotoradariem: «[CP varētu ...] izvērtējot katru konkrēto gadījumu – pārkāpuma bīstamību atkarībā no tā izdarīšanas vietas, personas sodāmību un citus atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus – [..] pieņemt objektīvu un pamatotu lēmumu.» Ja pārkāpuma izdarīšanas vieta nav bīstama, tad tur vai nu nevajadzētu būt radaram, vai arī būtu jābūt lielākam maksimālajam braukšanas ātrumam. Par to būtu jādiskutē ar CP, taču šāda diskusija ir bezjēdzīga, kamēr vadītāji pārsvarā neievēro jau esošos ierobežojumus. Nekas netraucē radaram (vai precīzāk tā sodu datu apstrādes sistēmai) ņemt vērā pārkāpēja iepriekšējo sodu vēsturi. Manuprāt, tas būtu tikai loģiski, ja sistemātiskam pārkāpējam pilnīgi automātiski soda bargums pieaugtu. Ja kādam ir vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, tiek bieži minēta steigšanās uz slimnīcu, tad šos iemeslus jāmin, pārsūdzot sodu jau esošajā administratīvajā kārtībā.

Rosina sistēmu: jo vairāk pārkāpumu, jo bargāks sods

Es iestājos par to, lai fotoradari fiksētu katru pārkāpumu un par katru pārkāpumu sekotu kāda darbība. Es neesmu eksperts, bet man personīgi liekas, ka loģiski būtu ieviest vienkāršu progresīvo sodu sistēmu ar līmeņiem: 1. līmenī būtu brīdinājums, līmeņos 2 un 3 būtu tikai naudas sodi, līmeņos 4 un 5 tiem pievienotos arī soda punkti, bet pēdējā līmenī būtu tiesību atņemšana ar iespējamu atkārtotu apmācību (šādi gadījumi būtu jāizskata individuāli). Katram līmenim varētu noteikt savu ātruma pārsnieguma apjomu (vai procentu) un attiecīgās sodu summas. Papildus būtu loģiski sekot līdzi, cik sodu šim vadītājam jau ir izrakstīti pēdējo 12 mēnešu laikā un, piemēram, ja to skaits pārsniedz 10, tad automātiski pieplusot pārkāpumam vienu līmeni, ja 20, tad divus utt. Līdz ar to mazliet neuzmanīgs vadītājs, kas gada laikā dažas reizes pārsniedz ātrumu par 5-10 km/h, saņems par to tikai brīdinājumus, bet, ja tas notiek visu laiku, tad ar laiku sāks birt arī naudas sodi. Ja tas neliks pārkāpējam(-ai) apdomāties, tad sāks nākt klāt soda punkti un drīz vien šis vadītājs būs spiests iziet atkārtotu apmācību, lai atgūtu tiesības piedalīties ceļu satiksmē. Vai arī (ja apmācība arī nepalīdz) no satiksmes tiks izslēgts. Un tādā veidā satiksme uz ceļa kļūs drošāka – vienā vai otrā veidā. Turklāt tas viss var notikt pilnīgi automātiski, netērējot CP ekipāžu laiku.

Londonā policija gājējus disciplinē ar kameru palīdzību

Nedrīkst pieļaut situāciju, kad CSN pārkāpumi tik ignorēti tikai tāpēc, ka tie ir noteikti automātiski. Katrs CSN pārkāpums, ko ir iespējams noteikt, ir jāfiksē (jāpieraksta datubāzē), un katram CSN pārkāpumam ir jābūt sekām, pat ja tas ir tikai brīdinājums. Civilizētajā pasaulē ir pieņemts, ka policisti cilvēkiem aizrāda par lamāšanos publiskā vietā vai papīrīša nomešanu uz zemes. Policists var nesastādīt protokolu, var neizrakstīt sodu, bet vismaz aizrādīt vajag par katru novēroto pārkāpumu. Londonā, piemēram, efektīgi strādā sistēma, kurā policisti, kas novēro ielas ar drošības kamerām, ja viņi redz kādu cilvēku nometot papīrīti, uzreiz aizrāda šim cilvēkam caur skaļruni, kas novietots blakus kamerai. Cilvēki ātri vien sakopj aiz sevis un ar laiku iemācās nepiesārņot ielas. Turklāt to ievēro ne tikai tie, kam ir aizrādīts, bet arī visi apkārtējie, kas sekmē gan sabiedrisko nosodījumu pārkāpējam, gan arī stiprina cilvēkos pārliecību, ka policija sargā viņus ielās.

Starpība starp 50 un 60 km/h ir ne tikai daudz garāks bremzēšanas ceļš, bet arī lielāki bojājumi avārijās un arī daudz lielāka iespēja, ka avārijā iesaistīts gājējs vai velosipēdists ies bojā. Tas apdraud ne tikai automīļus – tad pat vairāk apdraud visus pārējos uz ceļa (un uz trotuāra) esošos. Varbūt automīļi arī grib braukt ātrāk, bet pārējās sabiedrības interesēs ir, lai auto brauktu lēnāk.

Propagandē bīstamu viedokli

Ja kāds brauc pa pilsētu uz 50 km/h, tad pārējiem viņš visu laiku jāapdzen, tā radot avārijas situācijas! Lūk, tas ir spilgts piemērs bīstamam viedoklim, ko propagandē «Zebras» akcija. Pirmkārt, ja kāds apdzen auto, kas brauc tuvu maksimālā atļautā ātruma robežai, tad šāds apdzinējs būtu īpaši stingri jāsoda, jo tieši apdzinējs ir tas, kas veido avārijas situāciju un pie tam vēl pārkāpj CSN. Un, jo ātrāk CP sāks aktīvi to darīt, jo drošāki būs mūsu ceļi (arī izmantojot civilas mašīnas, kas «provokatīvi» braukās pa bīstamajām vietām par pāris km/h lēnāk nekā maksimāli atļautais ātrums un sodīs visu apdzinējus).

Ātruma limiti, par kuriem mēs runājam, ir «maksimālais atļautais braukšanas ātrums». Tas nav «ieteicamais braukšanas ātrums». Tās ir divas pavisam dažādas lietas. Pēc «Zebras» iniciatīvas (un iesīkstējušās prakses) maksimālais ātrums tiek uzskatīts par to ātrumu, ar kuru visiem būtu jābrauc (+/- 5-10 km/h). «Fotoradari 15+» atbalstītāji pat prasa sodīt tos, kas brauc zem maksimāli atļautā braukšanas ātruma. Tas ir absurds, un tas ir jāpārtrauc. Maksimāli atļauto ātrumu pārsniegt nedrīkst. Ātrumam, ar kuru būtu jābrauc, jābūt vismaz par 5-10 kmh zem maksimālā. Tikai tad, kad nospiedošais vairākums autovadītāju iemācīsies šīs normas ievērot, tad varēs runāt par maksimāli atļautā ātruma palielināšanu atsevišķās vietās vai kopumā.

Ja tev pa priekšu ārpus pilsētas brauc opītis ar 80 km/h (zonā, kur atļauts līdz 90 km/h), vai tad arī neapdzīsi? Pirmkārt, vispirms jānovērtē vai vispār ir vērts veikt apdzīšanas manevru. Ja es gribu (varu un drīkstu) braukt ar 90 km/h šajā situācijā, tad, pieņemot, ka apdzīšanas manevrs ir aptuveni ekvivalents 5 minūtēm no manas dzīves (ņemot vērā procentuālu risku iekļūt avārijā apdzenot), tad apdzīšanu nav vērts veikt, ja mans galapunkts ir tuvāk par ~70 km. Ja mans galapunkts atrodas tālāk nekā 70 km no tās vietas, tad diezgan droši, ka šajā nogrieznī atradīsies taisns, brīvs, pārredzams ceļa posms, kurā varēs droši veikt apdzīšanas manevru arī ar tādu ātrumu starpību, nepārkāpjot CSN. Pilsētas ietvaros apdzīt vispār nav vērts, salīdzinot risku un ietaupīto laiku.

Noteikumi atļauj braukt ievērojami lēnāk

Ir taču aizliegts braukt ar zemāku ātrumu! Nav taisnība. CSN punkts 118.3 saka, ka ir aizliegts «traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu».

turklāt vajadzība nepārkāpt CSN, ņemot vērā iespējamās kļūdas spidometra rādījumos, ir pilnīgi pamatots iemesls, lai brauktu lēnāk. Šis punkts var tikt lietots, ja auto brauc lēnāk par pusi no atļautā ātruma un nepalaiž garām citus satiksmes dalībniekus kā aprakstīts CSN punktos 124 vai 127. Šo punktu eksistence (it īpaši punkts 124) skaidri parāda to, ka braukt lēnāk par maksimāli atļauto ātrumu būtu jābūt pilnīgi normālai parādībai.

Fotoradari taču kļūdās / spidometri kļūdās / dažus kmh var pat nepamanīt / piepumpējot riepas ciešāk, spidometra rādījums ir nepareizs / … reālā fotoradara ātruma noteikšanas kļūda ir zem 1 km/h. Autovadītājam ir pienākums uzturēt savu auto labā tehniskā stāvoklī, spidometrs un tā rādījumu precizitāte ir viens no svarīgākajiem aspektiem. Ja spidometrs rāda ievērojami mazāku ātrumu, nekā tas ir realitātē, tad tāds auto ir bīstams apkārtējiem un tā vadītājam būtu par to jāuzzina pēc iespējas ātrāk. Piemēram, saņemot brīdinājumu par maksimālā ātruma pārsniegšanu par +2 km/h laikā, kad vadītājs bija pārliecināts, ka viņa spidometrs rādīja -5. Autovadītājam jāmācās novērtēt viņa reālo ātrumu uz ceļa un regulēt to, lai tas nekad nepārsniegtu maksimāli atļauto. Ja autovadītājs to nespēj, tad viņam nav ko darīt uz ceļa. Kā jau es teicu agrāk – nav jābrauc precīzi ar maksimāli atļauto ātrumu – brauciet ar -10 km/h, un nekādas spidometra vai radara kļūdas neradīs pārkāpuma situāciju. Ja spidometrs kļūdās, tad tas ir jālabo. Arī tehniskajā apskatē auto nevajadzētu pieņemt, ja tā spidometrs kļūdās vairāk nekā par 1 km/h uz augšu.

Kārtībai jābūt - pārkāpumus izdara arī policisti

Bet paši policisti pārkāpj! Es visu laiku redzu CP patruļas, kas brauc ar 60 zonā, kur ir 50! Pilnīgi piekrītu – kārtībai jābūt vienai visiem. CP patruļām kuras fotoradars vai cita CP patruļa pieķer pārkāpjot maksimālo ātrumu kaut vai par 1 km/h (bez ieslēgtām bākugunīm ar skaņas signālu), būtu automātiski jāseko rājienam, bet par atkārtotiem gadījumiem – disciplinārlietai. CP ir jārāda piemērs pārējiem!

Man ir X gadu pieredze, es labāk par tevi un CP zinu, cik ātri ir droši kur braukt! Pieredze nemaina ceļu satiksmes noteikumus. Ar pieredzi nerodas papildus noteikumu zināšanas, tieši otrādāk – zināšanas par pašiem noteikumiem aizmirstas un to vietā parādās «poņa» par to, kā visi brauc. Tas palīdz braukt ikdienā, taču traucē saprast situācijas galējībās. Bez pilnīgas informācijas par ceļa stāvokli, biežākajiem negadījumiem uz šā ceļa posma, ceļa īpatnībām lietū/sniegā/miglā, bez apkārtnes iedzīvotāju zināšanām, … – autovadītājam par ar ļoti lielu stāžu vienkārši nav informācijas, lai viņš varētu ar savu «poņu» saprast, kāpēc šajā ceļa posmā ir nepieciešams konkrētais kustības ierobežojums. Taču CP šī informācija ir, tas ir viņu darbs. Es iestājos par mūsu Ceļu policiju. Es gribu, lai sabiedrība cienītu CP un cienītu CSN, jo, lai arī cik gadu autovadīšanas stāžs kādam ir, tas nav attaisnojums CSN pārkāpšanai.

Jā – būtu noderīgi, ja būtu kāds veids, kā iedzīvotāji varētu apstrīdēt konkrētās ceļu zīmes vai ierobežojumus, balsot par risinājumiem, saņemt atbildes no CP par to, kāpēc attiecīgā zīme/ierobežojums tomēr ir nepieciešami u.tml. Taču faktiski tāda sistēma reāli varēs strādāt tikai tad, ja cilvēki vispirms ievēros šis zīmes, ievēros CSN.

Ja pirms rada jābremzē, tad labāk lietot slēptos radarus

Radari ir bīstami, jo cilvēki strauji bremzē pirms radara un jēgas tāpat nav, jo pēc radara atkal lido Uz to es varu pateikt tikai to, ka tādā gadījumā ir laiks likt slēptos radarus, piemēram, 300 metrus aiz stacionārā. Turklāt noslēpt tos tā, lai garāmbraucēji tos vispār nemana un uzzina par to, ka tur bija radars, tikai tad, kad atnāk sods. Tad gan nebremzēs, gan arī ātri izķers tos ātros pēc-radara braucējus. CSN ir jāievēro visur, ne tikai tur, kur radars redz. Visur jābrauc tā, it kā uz tevi visu laiku skatās radars.

Mana nostāja ir vienkārša – jāfiksē visi CSN pārkāpumi. Visās vietās, visos laikos, visos veidos. Jā, pašreizējai fotoradaru sistēmai ir pietiekoši daudz neloģisku daļu, kļūdu un vietu, kur to varētu uzlabot. Tas ir sabiedrības interesēs. Ignorēt pārkāpumus nav sabiedrības interesēs, un tādu darbību popularizēšanu nevajadzētu veikt par sabiedrības naudu.

Ja jūs man piekrītat – lūdzu, parakstiet manu iniciatīvu portālā «Mana balss». Ja ne, tad droši varat izteikt savu viedokli un jautājumus komentāros, un es pēc iespējas atbildēšu.

Aigars Mahinovs