Kā šodien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja LNSO komunikāciju vadītājs Mārtiņš Pučka, abi koncertā piedāvātie skaņdarbi agresīvās un ritmiski sakāpinātās mūzikas dēļ pirms 100 gadiem tikuši vērtēti kā skandalozi un provokatīvi, bet laika gaitā tie ir kļuvuši par klasiku.

Kā pastāstīja Naģs, Stravinska skaņdarbs ir viens no svarīgākajiem 20.gadsimta mūzikas skaņdarbiem. Tā pirmatskaņojums bija skandalozs, un pirms tā noritēja 26 mēģinājumi. «Tagad to var atskaņot pēc trim mēģinājumiem, un tas nozīmē, ka mūzikas vēsturē ir notikusi attīstība,» sacīja diriģents.

«Es teiktu, ka tie ir klasiski skaņdarbi. Tie vairs nav moderni, bet nav arī vecmodīgi. Katru reizi tie ir izaicinājums,»

pauda Naģs, piebilstot, ka Stravinska «Svētpavasari» katram diriģentam vajadzētu diriģēt vismaz reizi dzīvē.

Naģs norādīja, ka starp abu komponistu skaņdarbiem saistības nav, tie drīzāk ir kontrastējoši. Prokofjeva Otrais klavierkoncerts, kas tapis Prokofjeva drauga piemiņai, ir ar gaisīgu noskaņu. Tajā izmantotie izteiksmes līdzekļi nav tieši, tie ir mistiski. Savukārt Stravinska darbs ir tiešs, saistīts ar zemi.

Ar LNSO Naģs ir koncertējis jau iepriekš, divas reizes piedaloties jaunās mūzikas festivālā «Arēna». Taču ar Skridi diriģents sadarbosies pirmoreiz. «Bet es ticu, ka kopā ar Laumu [Skridi] lieliski atskaņosim skaņdarbus,» pauda diriģents.

Pianiste Skride Prokofjeva Otro klavierkoncertu atskaņos pirmo reizi savā mūziķes karjerā. «Man bija 15 gadu, kad šo skaņdarbu dzirdēju un tajā iemīlējos. Bet es pat esmu priecīga, ka varu to spēlēt tikai tagad, jo Prokofjeva mūzika ir kompleksa un pirms tam, iespējams, es to nebūtu izpratusi,» izteicās Skride, norādot, ka Prokofjevs ir viens no viņas mīļākajiem komponistiem.

«Šis koncerts man būs emocionālas atvadas no Rīgas kā dzīvesvietas un mājām, tādējādi noslēdzot vienu loku savā dzīvē,» pauda mūziķe.

Savukārt koncerta ievadā skanēs liepājnieka Agra Engeļmana «Zīmējums sēpijas tonī».

Skride ir dzimusi 1982.gadā Rīgā un ir jaunākā no trim meitām, kas uzauga muzikālajā ģimenē. Klavierspēli viņa sāka mācīties piecu gadu vecumā un vēlāk kļuva par Anitas Pāžes skolnieci Rīgas Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā. Pēc skolas beigšanas viņa turpināja mācības Hamburgas Mūzikas un teātra universitātē pie Folkera Banfīlda. Kopš vienpadsmit gadu vecuma viņa piedalījusies neskaitāmos starptautiskos konkursos, tostarp Marijas Kanalsas konkursā Spānijā un Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā Savienotajās Valstīs, un izcīnījusi vairākas balvas.

Skride ar savu klavierspēli priecējusi klausītājus pasaules lielākajās koncertzālēs, uzstājoties gan kā solomāksliniece, gan koncertējot kopā ar citiem kamermūziķiem. Pēdējo koncertsezonu laikā Skride uzstājusies kopā Frankfurtes Radio simfonisko orķestri, Drēzdenes filharmonisko orķestri, Roterdamas filharmonisko orķestri un Grankanārijas orķestri.