Valdība jau otrdien skatīs jautājumu par prēmiju palielināšanu paraolimpiešiem, kuriem līdz ar to būs iespēja saņemt tik pat lielas naudas balvas kā klasisko Olimpisko spēļu medaļniekiem, liecina valdības sēdes darba kārtība.
Nākamnedēļ lems par prēmiju palielināšanu paraolimpiešiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iecerēts, ka turpmāk par olimpiskajās spēlēs, paralimpiskajās spēlēs un nedzirdīgo spēlēs iegūto pirmo vietu individuālajos sporta veidos prēmijas apmērs varēs būt līdz 100 000 latu, bet par pirmo vietu komandu sporta veidos olimpiskajās spēlēs, paralimpiskajās spēlēs un nedzirdīgo spēlēs naudas balva varēs būt līdz 300 000 latu.
Izglītības un zinātnes ministrija, kas sagatavojusi noteikumu projektu, norāda, ka tas paredz pielīdzināt sportistu ar invaliditāti sasniegumus tādiem sasniegumiem, kurus ir izcīnījuši sportisti bez invaliditātes, nosakot vienādu maksimāli piešķiramo naudas balvas apmēru, kā arī paredzot vienādu iespējamo atbalstu par sportistu ar invaliditāti komandu sporta spēļu izlašu sasniegumiem.
Tāpat iecerēts iekļaut pasaules jaunatnes olimpiskās spēles to sporta sacensību sarakstā, par sasniegumiem kurās Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas,prēmijas apmēru nosakot kā par sasniegumiem pasaules vai Eiropas čempionātā sportistiem vecumā no 16 līdz 23 gadiem.
Jaunās normas būs attiecināmas arī uz sasniegumiem 2012.gada Londonas Paralimpiskajās spēlēs un 2012.gada Pasaules Jaunatnes ziemas I olimpiskajās spēlēs.
IZM piemetina, ka 12.augustā noslēdzās 2012.gada Londonas Olimpiskās spēles, kurās ar teicamiem panākumiem startēja arī Latvijas olimpieši - Māris Štrombergs izcīnīja pirmo vietu BMX riteņbraukšanā, Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš izcīnīja trešo vietu pludmales volejbolā, savukārt Ineta Radeviča izcīnīja ceturto vietu tāllēkšanā, valstu kopvērtējumā izcīnot 49 vietu. Savukārt 9.septembrī noslēdzās 2012.gada Londonas Paralimpiskās spēles, kurās ar teicamiem panākumiem startēja arī Latvijas paralimpiskie sportisti - Aigars Apinis izcīnīja pirmo vietu lodes grūšanā un otro vietu diska mešanā, savukārt Rihards Snikus izcīnīja ceturto un sesto vietu jāšanas sporta iejādes sacensībās, valstu kopvērtējumā izcīnot 47 vietu no 164.
Šobrīd sabiedrībā ir aktualizējusies diskusija par valsts atšķirīgo attieksmi naudas balvu piešķiršanā par sportistu ar invaliditāti sasniegumiem.
«Sports cilvēkiem ar invaliditāti jeb paralimpiskais sports ir viens no Latvijas sporta politikas apakšmērķiem, kas noteikts gan Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.–2012.gadam , gan Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.–2012.gadam. Arī jaunajās Sporta politikas pamatnostādnēs, pie kuru izstrādes šobrīd norit aktīvs darbs, paralimpiskais sports ir izvirzīts kā viens no turpmākās valsts sporta politikas virzieniem,» piebilst noteikumu projekta autori.
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo kārtību uz valsts prēmijām pēc nesen notikušajām spēlēm Londonā pretendē vairāki sportisti.
Sporta veidu federācijas jau ir iesniegušas Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pieteikumus, lai Londonas olimpisko spēļu izcilniekiem piešķirtu valsts paredzētās naudas balvas.
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu Štrombergs par olimpisko zelta medaļu varēs iegūt līdz 100 000 latu naudas balvu. Pludmales volejbolistiem Mārtiņam Pļaviņam un Jānim Šmēdiņam par izcīnīto bronzas godalgu pēc Latvijas Volejbola federācijas pieteikuma atbilstoši noteikumiem katram var piešķirt līdz 27 000 latu. Savukārt Inetai Radēvičai pēc Latvijas Vieglatlētikas savienības iesnieguma par iegūto ceturto vietu tāllēkšanā var piešķirt līdz 21 600 latu.
Arī sportistu treneriem un sportistus apkalpojošajam personālam kopā var piešķirt naudas balvas līdz 50% apmērā no atlētam piešķiramā naudas balvas apmēra. Papildu tam valdība attiecīgajai federācijai, kuras sportists izcīnījis olimpisko medaļu, var piešķirt līdz 25 000 latu, lai veicinātu sporta veida vai disciplīnas attīstību.
Savukārt Apinim par paraolimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu lodes grūšanā saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem pienāktos līdz 50 tūkstošiem latu, bet jātniekam Rihardam Snikum par ceturto vietu – līdz 10,8 tūkstošiem latu. Apinis Londonā ieguva arī sudraba godalgu diska mešanā, taču vairāku prēmējamu panākumu gadījumā izvērtē tikai augstāko sasniegumu.
Sportista treneris, apkalpojošais personāls un ārsts kopā var pretendēt uz naudas balvu līdz 50% apmērā no sportistam piešķirtās summas, tātad līdz 25 tūkstošiem latu. Apiņa pārstāvētajai Latvijas Paralimpiskajai komitejai var piešķirt līdz 25 tūkstošiem latu.
Snikus trenerim, ārstam un apkalpojošajam personālam kopā var piešķirt naudas balvu līdz 50% apmērā no sportistam piešķiramās summas – līdz 5400 latu.
Latvijas Nacionālā sporta padome prēmiju jautājumu varētu skatīt novembrī vai ātrāk.