S, 10.12.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tiesneši reti piedāvā strīdniekiem izmantot mediāciju

TVNET
Tiesneši reti piedāvā strīdniekiem izmantot mediāciju
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2

Atrisināt strīdu, neejot uz tiesu - konfliktējošām pusēm tā var būt neiespējamā misija, ja vien talkā nenāk mediators. Kaut arī mediācija kā pakalpojums Latvijā darbojas jau sen, tikai tagad tas tiks iedzīvināts likumā. Tas ļaus atvieglot tiesu darbu, šovakar vēstīja LNT ziņas.

Konfliktus var risināt, neejot uz tiesu

Zvērināta advokāte Dana Rone jau turpat sešus gadus ir arī mediatore. Lai gan pie mums tikai tagad grasās pieņemt mediācijas likumu, šis pakalpojums Latvijā pieejams jau sen, tāpat kā citviet pasaulē. Mediācija ir viens no efektīvākajiem strīdu risināšanas procesiem. Strīdnieki, piesaistot trešo personu - mediatoru, konfliktu atrisina, neejot uz tiesu.

«Dodoties uz tiesu, gala lēmumu pieņems tiesnesis. Mēs atdodam visas savas iespējas tiesnesim, lai tas taisītu taisnīgu spriedumu. Mediācijas procesā paši strīdnieki var nonākt pie rezultāta. Pašiem strīdniekiem ir iespējams nevis šaura stingra likumā noregulēta procesa ietvaros, bet brīvi izvēlēta procesa ietvaros vienoties par kādu viņiem labu risinājumu, tas ir daudz elastīgāks process,» tā LNT ziņām mediācijas būtību skaidroja Rone.

Mediācija neder visos civiltiesiskos strīdos, uzsvēra mediatore. Tikai, kur pašas iesaistītās personas ir gatavas sadarboties un sēsties pie viena sarunu galda. Rone norādīja: «Mediators ir pilnīgi neitrāls un nepieņem nekādus lēmumus. Viņš tikai veicina pusēm iespēju sarunāties un nonākt pie risinājuma. Puses ir tās, kas pieņem šo lēmumu. Ja viņas nevar ne par ko vienoties - vienmēr ir iespēja aiziet uz tiesu.»

Tiesās kūtri izmanto mediācijas procesu

Kā informēja raidījums, Latvijas tiesās pagaidāmi kūtri izmanto mediācijas procesu. Lai gan ir tiesneši, kas paši izgājuši mediācijas kursus un savā darbā to integrējuši.

Mediācijas padomes priekšsēdētāja Laima Zelmene uzskata: «Kāpēc likums vajadzīgs mūsu valstī? Jo te nekas nestrādā, līdz nav kaut kur rakstīts. Tā ir mūsu mentalitāte. Tiesnesis reti kad piedāvās izmantot mediāciju, ja nebūs likumā rakstīts.»

Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) izteica cerību, ka līdz ar Mediācijas likuma pieņemšanu, kas visdrīzākais varētu būt nākamā gada sākumā, arī tiesās sāksies mediācijas ēra. Viņaprāt, tas būtiski atvieglos tiesu darbu.

«Ir patīkami atzīmēt, ka šoreiz likums, kas ir saistīts ar tiesu darba efektivizāciju, tas arī zināmā mērā filozofiski paver skatu uz citādāku konfliktu jeb domstarpību risināšanas ceļu. Tiesa var izšķirt tikai strīdu, bet tā neizšķir pašu domstarpību pamatu, savukārt mediācija ir vērsta uz domstarpību pamatu meklēšanu un arī uz savstarpēja sadarbības procesa turpināšanu,» uzskata Bordāns.

Latvijā darbojas ap 200 mediatoru

Zelmene LNT ziņām sacīja, ka Mediācijas padome pierādīs to, ka mediācija ir dzīvotspējīga un spēj radīt apvērsumu cilvēku domāšanā.

Latvijā mediators visbiežāk risinot ģimenes strīdus, piemēram, laulības šķiršanu, konfliktus, kas saistīti ar bērniem, arī īres strīdus. Tomēr ārzemju prakse liecina, ka mediāciju veiksmīgi izmanto arī komerclietās.

Patlaban mūsu valstī ir vairāk nekā 200 mediatoru. Viņu sniegtais pakalpojums gan nav valsts apmaksāts, izdevumus nāksies segt pašām konfliktā iesaistītajām pusēm: tie ir vidēji 20 lati stundā, kas tie iekasēti no katra strīdnieka.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu