Skola nule kā sākusies, sarunā ar Cēsu klīnikas bērnu nodaļas vadītāju Māru Brici runājām par vienkāršām ikdienas lietām, kuras vērts zināt un atcerēties gan pirmklasnieku, gan pārējo skolas bērnu vecākiem. «Ar bērniem ir ļoti daudz problēmu, par kurām var teikt tās ir elementāras un to nebūtu, ja vecāki būtu zinošāki un uzmanīgāki,» saka ārste.
Vai pirms skolas sākuma ir jāmaina kādi vasaras paradumi?
Jāsāk laikus iet gulēt un no rīta laikus jāceļas – it sevišķi pirmklasniekiem. Vasarā dienas režīms patiešām ir cits, nekā skolas laikā. Ja runājam par bērniem, kuri skolas gaitas tikai sāk, tad ir dažas vienkāršas, bet svarīgas lietas, ko vajadzētu ievērot.
Viena no svarīgākajām
kā bērns ēd, kā viņam notiek vēdera izeja un vai viņš neslapina gultā vai biksītēs.
Arī tad, ja patlaban viss kārtībā, vecākiem vajadzētu tam neuzkrītoši pievērst uzmanību. Tas nozīmē, ka bērnam ir stress, viņš nevar pierast pie svešas tualetes un cenšas aizturēt vēdera izeju. Tādēļ būtu labi jau tagad sekot, lai bērns no rīta pirms došanās uz skolu pierod aiziet uz tualeti. Tiesa, ik pa stundām četrām uz tualeti tomēr vajag aiziet, bet bērnam būs vieglāk pierast pie svešās vietas, ja lielās vajadzības jau būs nokārtotas mājās. Tas ir svarīgi, jo ar laiku tādas problēmas var kļūt par nopietniem veselības traucējumiem.
Otra lieta ir vai bērns labi dzird. Skolā troksnis ir diezgan liels un ne vienmēr var pamanīt, ka bērns labi neatšķir skaņas, bet tas, ko pamazām vecāki un skolotāji ievēro, ir sekmju pasliktināšanās. Pirmā pazīme, ka ar dzirdi nav viss kārtībā, ir tas, ka bērns bieži krekšķina un pārjautā viņam teikto. Ja deguns ir ciet, bērns elpo ar vaļēju muti un naktīs krāc, tad ir skaidrs, ka tūlīt jādodas pie ārsta. Parasti sliktās dzirdes iemesls ir pastāvīgas iesnas. Bērni, it sevišķi puikas laukos, bieži vien skraida iesnaini, noslauka tikai degunu piedurknē un viss. Pamazām pastāvīgo iesnu dēļ palielinās aizdegunes mandeles un bērniem pasliktinās dzirde. Skolā tādus bērnus bieži uzskata par attīstībā atpalikušiem, bet patiesībā viņi lāgā nedzird, ko stāsta skolotājs. Agrāk, padomju laikos, man ir nācies piedalīties ārstu komisijas darbā, kas lemj, vai bērnam vajadzīga palīgskola. Patiesībā bērns vienkārši slikti dzirdēja un bija vajadzīga aizdegunes mandeļu operācija. Iedomājieties, normāli attīstīts bērns nonāk palīgskolā, bet to var laikus pamanīt un arī novērst. Šopavasar pie mums tika izoperēti trīs sešgadnieki, kuriem būs jāiet uz skolu, bet viņi labi nedzirdēja.
Trešā lieta
bērna garastāvokļa maiņas, ko parasti izraisa stress.
Tādos gadījumos ne tikai būtu laikus jāiet gulēt, bet vakarā vajadzētu iedzert baldriāna tēju vai tabletīti un sekot līdzi, lai bērna miegu nekas netraucē. Vecāki reizēm televīzijas pārraides skatās tajā pašā istabā, kurā guļ bērns – to noteikti nedrīkst darīt, jo bērns reaģē uz notiekošo arī tad, ja skaņa ir klusa, un guļ nemierīgi. Tas savukārt nozīmē, ka no rīta bērns pieceļas labi neizgulējies. Protams, svaigs gaiss un pastaigas pēcpusdienā būtu pavisam ideāli – pastaiga kopā ar māti un mierīgas sarunas par to, kas dienā noticis, ko bērns jaunu uzzinājis, ir svarīgi bērna labsajūtai un līdzsvarotam garastāvoklim. Vienkāršs veids, kā mudināt bērnu atvērties sarunai, ir to sākt ar stāstījumu, kā mātei vai tēvam gājis darbā, pastāstīt kaut dažus vienkāršus notikumus un tad pajautāt, kā gājis bērnam. Vakaros vairākas stundas pirms gulētiešanas labākā nodarbe ir zīmēšana vai lasīšana, bet pēcpusdienās, ja bērns ir noguris, viņam vajag kādu stundu pagulēt – ilgi gulēt gan nevajadzētu, jo tad vakarā būs grūti aizmigt. Pirmklasniekiem stunda miega pēc skolas ir veselīga. Katrā gadījumā, ja ir redzams, ka skolas sākums ir radījis bērnam stresu, viņš sliktāk guļ, sākušās problēmas ar vēdera izeju, tad dienas desmit baldriāna tēju vai tabletes var dot, pie ārsta uzreiz nav jāiet. Tāpat jāskatās, ko bērns ēd, mazāk vajag treknus un ceptus ēdienus, vairāk sautētu vai vārītu dārzeņu, var iedot kādu svaigu burkānu. Pret aizcietējumiem tagad aptiekās ir nopērkami labi līdzekļi, kas organismā neuzsūcas, bet darbojas tāpat kā šķiedrvielas, veicinot vēdera izeju. Ja bērns laikus ies gulēt, viņa ēdienkarte būs pareiza un vecāki pret stresa radītajām problēmām izturēsies mierīgi un ar bērnu sarunāsies, kopīgi dosies arī pastaigās, tad ārsta palīdzība, visticamāk, nebūs vajadzīga. Protams, ja radušās problēmas vecākiem neizdodas atrisināt pašiem, tad padomu vajag lūgt ārstam. Medikamentus, ja tādi vajadzīgi, drīkst izvēlēties tikai ārsts.
Vai ir vēl kādas vienkāršas ikdienas lietas, kuras var nopietni ietekmēt bērna labsajūtu?
Bērni nereti sūdzas par galvassāpēm. Galvassāpju un arī aizcietējumu iemesls var būt šķidruma trūkums organismā. Vasarā, ārā rotaļājoties, bērni parasti ik pa brīdim ieskrien padzerties, bet skolā starpbrīžos viņiem ir darāms kas cits, un bērni aizmirst padzerties. Domāju, ka ir jārunā par bērnu ēšanas paradumiem, ne tikai par to, cik un ko viņi dzer. Brokastīs gan lieliem, gan maziem bērniem vislabākais ir silta tēja, sviestmaize vai putra. Manuprāt, piens ar pārslām nav labākās brokastis, kaut gan tas ir viegli, ātri un tiek ļoti reklamēts. Auksts piens no ledusskapja kairina kuņģi, bet tēja nomierina. Dienā četras krūzītes siltas tējas būtu ideāli visu vecumu bērniem. Bērniem uz skolu var dot līdzi pudeli ar ūdeni, jo saldās limonādes vai kokakola noteikti nav tas dzēriens, kas ir veselīgs. Limonādēs ir ļoti daudz cukura, ko īpaši nejūt, jo pieliktas dažādas rūgtvielas un skābvielas: glāzē limonādes ir aptuveni piecas karotītes cukura. Saldie dzērieni uzpūš vēderu, jo tajos esošie ogļhidrāti uzreiz nonāk zarnās, kur tie nevar sašķelties, tādēļ rada vēdera uzpūšanos. Savukārt tas rada nogurumu. Turklāt tāds daudzums cukura pats par sevi nav veselīgs. Vēl svarīgi ir, lai katram būtu sava pudelīte ar ūdeni, jo tad neviens neko pudelē nevar piebērt klāt un tā nevar inficēties ar helikobaktēriju, kas izraisa kuņģa čūlu. Diemžēl bērni nereti viens otru inficē ar šo baktēriju, dzerot no vienas pudeles. Par vecāko klašu skolēniem jāteic, ka arī viņiem auzu, griķu vai rīsu putra vai sviestmaize un krūzīte siltas tējas būtu ideālas brokastis. Ja brokastis nav ēstas, ap desmitiem rītā, ap to laiku, kad skolā, piemēram, ir matemātikas vai fizikas stundas, sākas nogurums, jo organismam vajag enerģiju, bet tās vietā tukšums. Tas, ka vēlāk tiek apēsta bulciņa un iedzerta sula, nav nopietni. Tāpat ir ar vēlajām vakariņām, it sevišķi, ja tajās ēd treknu un ceptu ēdienu vai daudz maizes – no rīta brokastis negribas, vēlāk ātri tiek apēsta kāda bulka, bet vakarā tad atkal tiek ēsts daudz. Ēšanas režīmu tomēr vajadzētu censties mainīt.
Divas stundas pirms gulētiešanas ēst nevajadzētu.
Atnākot no treniņiem vai kādām citām nodarbībām, var ēst makaronus, bet tad vajadzētu arī kādu gaļas gabaliņu šķīvī un arī salātus. Vēlāk vēl var apēst kādu vārītu kartupeli un izdzert krūzīti saldas tējas.
Vai ir veselīgi dzert svaigi spiestas sulas no rītiem?
Svaigi spiesta sula ir launaga ēdiens, no rītiem tā var kairināt kuņģi, radīt vēdera uzpūšanos. No rītiem kuņģis ir «jāpamodina» saudzīgi.
Tātad – ja bērnam ir sūdzības par galvassāpēm, tad pats pirmais, kas jādara, jāskatās, vai viņš naktī guļ 8 – 9 stundas, vai viņš paēd brokastis, vai vienmēr neēd vēlās vakariņas, vai ir regulāra vēdera izeja un vai viņš uzturas svaigā gaisā. Ja tas viss ir noregulēts, tad bērnam parasti galva nekad nesāp. Pirms lūgt bērnam datora izmeklējumus sprandai un galvai, vispirms rūpīgi jāseko līdzi šīm vienkāršajām lietām. Parasti šajos izmeklējumos neko neatrod, bet tas ir apstarojums, kas galīgi nav vajadzīgs.
Bērni arī mēdz sūdzēties par muguras sāpēm vai arī, ka pēc slodzes labajā paribē sāp. Vai tas ir saslimšanas simptoms?
Ja nav rīta vingrošanas, bet no fizkultūras nodarbībām bērns ir atbrīvots tādēļ, ka sāp galva, tad mugurai ir jāsāp! Muguras muskulatūra netiek nodarbināta, ja bērns skolā sēž 6 – 8 stundas un tikai starpbrīžos uz brīdi pieceļas, bet vakaros mājās sēž pie datora.
Muguras sāpes pie tāda dienas režīma ir neizbēgamas, un tā nav saslimšana, bet brīdinājums, ka muskulatūrai ir par grūtu.
Ja pēc fiziskas slodzes sāp labā paribe vai ir sajūta, ka sāp vēders, tas nozīmē, ka bērns nav trenēts un viņam ir nepareiza elpošana – aknas un liesa sāp, jo trūkst skābekļa. Bērni bieži vien neprot elpot, viņi skrien vienā elpas vilcienā vai elpo saraustīti, tādēļ organismam pietrūkst skābekļa. Paskatieties, kā skrien slavenie skrējēji kenijieši – piepūstiem vaigiem! Uz diviem soļiem ieelpa, uz diviem soļiem izelpa. Vēl jāteic, ka vienmēr vispirms ir vajadzīga iesildīšanās, tikai pēc tam var sākt skriet, tas ir fizkultūras skolotāju ziņā – iemācīt pareizu elpošanu sporta nodarbībās un sekot, lai pirms slodzes notiek iesildoši vingrojumi. Vēl gribu teikt, ka vingrošana nevienam par ļaunu nenāk. Cita lieta ir dažādu normu kārtošana vai sacensības, bet kustēties gan vajag visiem. Arī bērniem ar hroniskām slimībām ir vajadzīga fizkultūra, bet tad, protams, ir ierobežojumi. Tāpat arī pēc slimošanas uzreiz nevajadzētu sākt ar lieliem skrējieniem. Mazkustīgs dzīvesveids bērniem ir ļoti neveselīgs.