Ogres novada domes deputāti Tautsaimniecības komitejas augusta sēdē nobalsojuši par mēra vietnieka Egila Helmaņa priekšlikumu galīgā lēmuma pieņemšanu atlikt uz komitejas nākamo pulcēšanās reizi septembrī.
Blakus Ogres kultūras centram vēlas būvēt lielveikalu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pa šo laiku pašvaldībai līdzīgā formā kā pašreizējais lēmumprojekts (kas neiebilst pret lielveikala celtniecību Meža prospektā 2B) jāsagatavo arī oponentu priekšlikums. Zemes īpašniekiem jāsniedz ziņas par to, kas saskaņā ar viņu un domes 2008. gada nodomu līgumu (un kādi citi darbi) teritorijā ir vai nav paveikts un kāpēc.
Bažījas par pieminekļa un «Rimi» saderīgumu
Jūlija sākumā domes komiteja pirmoreiz izskatīja septiņu deputātu ierosinājumu atcelt teritorijas izmantojumu pieļaujošos saistošos noteikumus. Deputāti pauda viedokli, ka pļaviņu pie kultūras nama pareizāk būtu izmantot kā kultūras un izklaides norišu vietu. Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvji gan toreiz, gan arī pirms nesenākās sēdes pauda bažas par to, vai lielveikala būvniecības īstā vieta ir blakus komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietai.
Jautājuma iepriekšējā apspriešanas reizē zemes īpašnieku Iritas Kārkliņas un Sergeja Gekova pārstāvis jurists Mārtiņš Pētersons uzsvēra, ka tirdzniecības centra būve nav pretrunā ar detālplānojumu, bet pašvaldības pārstāvji, kas bija pret šādu teritorijas izmantojumu, atgādināja, ka zemes īpašnieki nav pildījuši pirms četriem gadiem noslēgto līgumu, ar kuru apņēmās labiekārtot teritoriju.
VARAM atzinumā katrs atrod atbalstu sev
Toreiz deputāti nolēma lūgt problēmu izvērtēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) juristiem un jautājumu vēlreiz izskatīt pēc VARAM atzinuma saņemšanas.
Tagad tas sagaidīts, un ministrijas vēstuli gan veikala būvniecības atbalstītāji, gan pretinieki vērtēja kā tādu, kurā var atrast argumentus par labu viņu nostājai.
«Detālplānojumu neviens nav apstrīdējis, nav pamata, lai to grozītu vai atceltu,» sēdē 23. augustā rezumēja pašvaldības juriste Antra Lastiņa, piebilstot, ka arī ministrija detālplānojuma mainīšanu atzīst par nepamatotu.
Kā uzsvēra M. Pētersons, viņa pārstāvēto zemes īpašnieku iesniegums, kurā lūgta atļauja izbūvēt Parka ielas posmu, domē nonācis jūnija sākumā, un lēmums bija jāpieņem mēneša laikā.
Atbildot uz pārmetumiem par to, ka zemes īpašnieki nav pildījuši apņemšanos labiekārtot teritoriju, kā paredzēts 2008. gada nodomu līgumā ar domi, M. Pētersons teica, ka šis līgums vairs nav spēkā, bet detālplānojumā darbu termiņa nav.
Deputāte Ilga Vecziediņa iebilda A. Lastiņai, sakot – no ministrijas saņemtais dokuments piedāvā vairākas risinājumu iespējas, turklāt pret plānotā savlaicīgu neizpildīšanu vēršas arī Teritoriālās attīstības plānojuma likums.
Kāpēc šoreiz solījumiem jātic?
Arī domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis un viņa pieaicinātais jurists Armands Šūmanis ministrijas atzinumu traktēja kā tādu, kas «nevis liek atcelt, bet ļauj pieņemt jaunus saistošos noteikumus».
«Ja detālplānojums pieņemts, tam ir noteikts mērķis. Un, ja teritorijā sešus gadus nekas nemainās (turklāt nav nekādu paskaidrojumu), jājautā, vai tas atbilst iedzīvotāju interesēm un plānojuma uzdevumam,» sacīja A. Šūmanis un uzsvēra – šajā kontekstā jāiebilst, ka oponenta pieminētais tiesiskās paļāvības princips nav absolūts.
«Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, kāds pamats būt pārliecinātiem, ka [atļaujas gadījumā] tuvākajos sešos gados [minētajā vietā] patiesi kas mainīsies?» – pagriezies pret deputātiem, ironiski jautāja A. Šūmanis.