Baltijas pērle: Ungāru filma «Durvis» izvirzīta Oskara balvai

FOTO: publicitātes

Ik gadu daudzas no filmām, kuras izraudzītas kinofestivāla «Baltijas pērle» programmai, tiek nominētas prestižajām Eiropas kinoakadēmijas un «Oskara» godalgām. Nu kļuvusi zināma pirmā no tām – Ungārija izvirzījusi 2013. gada «Oskara» nominācijai kategorijā «Labākā ārzemju filma» kino klasiķa, leģendārā «Mefisto» (1982. gadā šī filma saņēma «Oskara» balvu un 11 citas godalgas; galvenajā lomā – Klauss Marija Brandauers) režisora Ištvāna Sabo (István Szabó) jaunāko veikumu – «Durvis».

Gluži tāpat kā savulaik «Mefisto», arī «Durvis» ir kinodrāma par varu visplašākajā nozīmē, attiecībām ar varu, kārdinājumu un ilūzijām. Lai pilnvērtīgi uztvertu šo filmu, jābūt ne tikai laba kino cienītājam, bet arī austrumeiropietim, kurā ieausta vēsturiskā atmiņa. Patiess izaicinājums spožajai britu aktrisei Helēnai Mirenai (Helen Mirren) – viņai šajā kinodarbā jāspēlē tandēmā ar vācu aktrisi Martinu Gedeku. Nepārprotiet, būtu aplami bažīgi novērsties, piebilstot: nē, nē, tikai ne ko tādu, skan pagalam aizdomīgi, vēdī pēc garlaicības. Ne velti Magdas Sabo romāns «Durvis»(1987.g.), kura sižets izmantots scenārija tapšanā, tulkots vairāk nekā trīsdesmit valodās!

FOTO: publicitātes

Pati Helēna Mirrena mājkalpotājas Emerenkas lomu atzīst par vienu no sarežģītākajām visā aktrises karjerā:

«Šajā tēlā nācās burtiski iemiesoties, ar tēlošanu vien bija daudz par maz.»

Kāpēc režisors izvēlējās tieši Mirenu? «Aktiera darbs ir profesija. Ja esi labs audzēknis, vari iemācīties daudz, bet to, uz ko spējīga Helēna Mirena, apgūt nav iespējams. Ar šādu spēku jāpiedzimst,» – apgalvo Ištvāns Sabo. Viņa virsmērķis bijis likt skatītājiem ieraudzīt aktieru talantu un stāstus, kas nolasāmi viņu sejās.

Slavena literāte, kurai savā daiļradē jārēķinās ar sešdesmito gadu politisko situāciju un cenzūru, pieņem darbā anarhistisku mājkalpotāju, un ar šo brīdi pajūk ierastā dzīves kārtība. Daudzslāņainajā sižetā spriedzes un noslēpumu ir pārpārēm, līdz pienāk brīdis, kad visas rūpīgi sargātās durvis paveras... Kaisles caurstrāvots, teicami darināts kinodarbs par kultūras un sociālo stāvokļu bezdibeņiem.

Piecas filmu programmas

Šā gada kinofestivālā, kas notiks no 14. līdz 24.septembrim, varēs noskatīties gan jaunākās filmas no Eiropas lielākajiem kinofestivāliem, gan kino klasiku, tostarp Frederiko Fellini un Mikelandželo Antonioni filmas. Turpinot pērn sākto tradīciju, «Baltijas pērlē» iekļauta arī plaša modes kino programma.

Skatītājiem tiks piedāvātas piecas filmu programmas ar izcilām filmām.

Festivāla programmā būs iekļauta panorāma «Festivālu festivāls» ar starptautisku kinoforumu savdabīgāko un atzītāko darbu skati, tiks piedāvāta programma «Jaunā Eiropa - jauni vārdi», notiks tradicionālās «Neprātīgās kinonaktis», kuru laikā filmas tiks demonstrētas no pusnakts līdz septiņiem rītā, kā arī būs programma «Kino un augstā mode» un retrospektīva «Kinodīvas - sievietes leģendas», kur būs skatāmas filmas ar aktrises Grētas Garbo, Odrijas Hepbernas, Merlinas Monro un citu piedalīšanos.

Kopumā programmā šogad iekļautas 56 filmas, taču filmu programmu papildinās arī kino profesionāļu lekcijas.

Biļetes iepriekšpārdošanā uz festivāla pasākumiem var iegādāties «Biļešu servisa» kasēs.

Uz augšu