Internets ir kļuvis par ikdienas saziņas veidu – tas tiek lietots mājās, pieslēgts telefonos, izmantots darbavietās, skolās un citās publiskās vietās. Cilvēki tur – «tīklā» – dalās gandrīz visos savos pārdzīvojumos. Lai pielāgotos tik aktuālajam komunikācijas veidam, arī vecāka gadagājuma cilvēki mēģina apgūt datora un interneta lietošanas paradumus.
Piemēram, jūlija beigās uzmanību iemantoja 93 gadus vecā Aina Rodriguez-Mata, kura bija pieteikusies projektā «Pieslēdzies, Latvija!», lai izmantotu iespēju apgūt «Skype» lietošanu.
Pat kartupeļu laukā
«Katrs jau to internetu un datoru uztver citādāk, katram ir savas intereses un vēlmes, kā un kam to lietot. Nu, protams, jauniešiem tas ir viens, bet vecākiem cilvēkiem atkal kaut kas cits. Man tas ir vairāk kā informācijas avots, ko izmantoju, lai kaut ko uzzinātu padziļinātāk,» stāsta pensionārs Kārlis. «Bet bērniem tas jau ir kas vairāk – informācijas ieguve skolai un darbam, izklaide, komunikācija, blogošana un kas tik vēl ne. Viņi tam pievēršas vairāk un zina par to arī daudz vairāk.»
«Man internets un dators ir ļoti svarīga manas ikdienas sastāvdaļa.
Varētu teikt – bez tiem kā bez rokām.
Ja rodas kāds jautājums un man ir nepieciešama atbilde, tad jāmeklē internetā, ja ir vēlme sevi izklaidēt, atkal internets,» savus paradumus klāsta studente Kristīne. «Iespējams, ka varētu bez interneta iztikt kādu laiciņu, bet nezinu, vai tas izdotos. Vienmēr gribas būt lietas kursā! Kad aizbraucu pie omas uz laukiem, vienmēr atrodu laiku, lai ieietu internetā caur telefonu. Pat uz kartupeļu lauka!»
«Vecāki un vecvecāki, kad atbraucu ciemos, aizrāda par manu, kā viņi saka, apsēstību, bet viņiem tas ir citādāk. Viņiem pietiek ar to informāciju, ko var uzzināt avīzēs vai, iespējams, kādu papildinformāciju internetā, bet es tā nevaru. Internetā ir viss. Ir tik daudz draugu, kuri ir izbraukuši no valsts, lai studētu vai strādātu, vai vienkārši atpūtā, gribas ar viņiem sazināties. Internetā to var izdarīt par velti. Tas ir ļoti labs komunikācijas rīks,» priekšrocības uzskaita Kristīne.
Gandrīz visu dienu pie datora
Interneta lietošanas paradumi starp paaudzēm atšķiras – bērni internetu vairāk izmanto, lai spēlētu spēlītes, jaunieši – sociālajām vietnēm, bet viņu vecāki un vecvecāki pārsvarā internetu izmanto, lai lasītu jaunākās ziņas.
«Pats esmu apguvis datoru un internetu tik, cik vajadzīgs, lai izlasītu kādas ziņas vai ieietu e-pastā. Nu, darba vajadzībām. Pie datora esmu aptuveni divas stundas dienā, pat mazāk. Tas arī viss. Neko diži vairāk iedziļināties man nevajag,» pieredzē dalās pensionārs Kārlis.
«Īpaši līdzi neskatos, bet pie datora un interneta pavadu ļoti daudz laika, citreiz tā pat ir dienas lielākā daļa. Varētu būt, ka tās ir kādas piecas līdz astoņas stundas dienā, iespējams, vairāk,» apdomājas Kristīne. «Izmantoju internetu, lai komunicētu ar citiem. Pārsvarā internets noteikti noder studijām, tas varbūt arī ir tas galvenais iemesls, kāpēc tik daudz pavadu pie datora, visu laiku jāmeklē kādi mācību materiāli, jāraksta darbi. Protams, izmantoju to arī dažādām izklaidēm, informācijas iegūšanai, kas notiek Latvijā un pasaulē, skatos seriālus un kādus sporta notikumus, ko nerāda televīzijā. Un tā arī paiet tās daudzās stundas.»
«Tagad jau populāri ir kļuvuši tie sociālie tīkli, es gan tur neesmu reģistrējies, bet sieva gan. Es esmu tikai portālā «Draugiem.lv», bet es tik un tā nevaru saprast, ko viņa tur dara.
Brīžiem pat ir cēlusies agri no rīta, lai spēlētu kaut kādu spēli
draugos,» atceras Kārlis. «Nezinu, ko viņa tur spēlēja, bet bija dikti aizrāvusies. Pat aizejot ciemos, viņai bija jāieiet «Draugos», lai kaut ko nenokavētu. Tagad jau ir mazliet pierimies. Tas bija kaut kāds trakuma vilnis!»
Pazūd laiks
«Tas viss ir jauniešiem. Lai jau viņi ņemas un darās, lai gan – man liekas, ka ir labāks veids, kā pavadīt brīvo laiku. Bet tā kā mūsdienās ļoti daudz kas grozās ap datoru un internetu, īpaši to nosodīt nevaru. Bet par bērniem gan var pasūdzēties – var taču iet laukā spēlēties ar citiem, kā to darījām mēs un mani bērni, nevis blenzt ekrānā. Tagad reti var redzēt kādu bērnu sētā rotaļājamies. Man ir trīs dēli, visu nu jau pilngadīgi, mācās, katram ir savs dators. Saprotams, ka tas ir vajadzīgs mācībām, jo mūsdienās internetā jau visu var atrast un nekādi ar roku rakstīti darbi arī nav jāiesniedz,» zina Kārlis. «Bet, kad viņi bija mazi, protams, mājās bija tikai viens dators un tas bija jādala ar visiem ģimenes locekļiem. Tagad, kad visi ir sabraukuši mājās, mums ir īsts datorsalons!»
«Tā kā ļoti daudz pavadu pie datora, tas kaut kā daļēji arī ietekmē manu ikdienu. Esmu sākusi kavēt, jo, sēžot pie datora, laiks kaut kur pazūd,» neslēpj Kristīne. «Ja piesēdies tikai, lai apskatītu kādu konkrētu ziņu, ir skaidrs, ka tu atvērsi visus savus sociālos portālus, lasīsi tur ziņas un,
nedod Dievs, ja vēl parādies «onlainā» un kāds vēl uzraksta
– laiks pazūd. Tā tas vienkārši ir!»
Saikne ar radiem
Internets spēj ietekmēt arī attiecības starp ģimenes locekļiem – bērni cīnās par sev atvēlēto laiku pie datora, ilgāku laiku pavada pie datora nekā ar ģimeni vai draugiem, neveido aci-pret-aci komunikāciju. «Esmu izaugusi un apzinos, ko var nodarīt kāda atkarība vai nenormāla aizraušanās. Lai gan internets un dators ir ļoti liela mana dzīves sastāvdaļa, es pavadu laiku ar savu ģimeni, noliekot datoru pie malas, un viņi arī saprot, ka tas man ir nepieciešams mācībām. Vai arī izklaidei,» smejas Kristīne. «Bet, tā kā es arī studēju citā pilsētā, kā arī biju iepriekš citā valstī, tas tikai palīdz uzturēt saikni ar ģimeni, sazvanoties pa «Skype» vai pa e-pastu. Tā nu būtu pēdējā lieta, kas mūsu ģimenē izraisa kādas nesaskaņas vai domstarpības!»
«Tā, ka visi ir mājās – tas ir retums. Un tad vēl visi piesēžas pie saviem datoriem – tad gan sāk mazliet kaitināt. Var taču mazliet atpūsties no tās otras pasaules! Tur taču nekas nepazudīs! Tādos brīžos gribas sarāt viņus kā bērnībā,» stāsta Kārlis. «Bet būtībā internets mūsu ģimenē attiecības nebojā. Sieva palaikam sazinās ar puišiem pa «Skype» vai uzraksta kādu vēstuli «draugos». Internets palīdz uzturēt kontaktus, tas ir skaidrs. Un mums ir arī pāris radu ārzemēs, nav jātērējas, lai sazinātos. Ieej internetā, un uz priekšu!»
DAŽI FAKTI
◆ Regulāro interneta lietotāju skaits Latvijā kopš 2011. gada pieaudzis par 4 % un tagad ir 67 %.
◆ Internetu visvairāk lieto Āzijas valstīs – 44,8 % no visas pasaules iedzīvotājiem, vismazāk – Austrālijā (1,1 %).
◆ Katru dienu tiek nosūtīti 24 miljardi e-pastu.
◆ 59 % amerikāņi internetu un televīziju izmanto vienlaikus.
◆ Jaunieši internetā pavada vidēji 31 stundu nedēļā.
◆ «Twitter.com» ir 105 miljoni reģistrēto lietotāju, «Facebook.com» – vairāk nekā 400 miljoni reģistrēto lietotāju.
◆ 2010. gadā kāds pāris Dienvidkorejā, spēlējot interneta tiešsaistes spēles, līdz nāvei badā atstāja savu jaundzimušo meitu. Abi interneta kafejnīcā pavadīja 10 stundas dienā, tikai reizi dienā pabarojot jaundzimušo. Viņi spēlēja kādu interneta spēli, kurā audzināja virtuālo bērnu. 41 gadu vecajam vīrietim un 25 gadus vecajai sievietei piesprieda divu gadu cietumsodu. Sievietei gan sods bija jāizcieš nosacīti, jo viņa bija stāvoklī.
VIEDOKLIS
JĀNIS STRAZDIŅŠ, NARKOLOGS
«Atkarība sākas jau bērnībā – ir jāpievērš uzmanība jau agrā vecumā. Tā attīstās straujāk, nekā vecāki saprot. Viņi, protams, ir priecīgi, ka nav jānoņemas ar bērniem, viņiem ir, kā pavadīt laiku, bet viņi neapzinās, pie kā tas var novest. Sēžot daudz pie datora, sāk pieklibot mācības, pasliktinās redze un stāja. Būtībā šai atkarībai ir tādi paši simptomi kā citām. Tā ir smaga slimība. Internetā tiek spēlētas spēles, tiek pavadīta visa diena pie datora, nekas cits neinteresē. Nevar aizrauties ar sēdēšanu pie datora, tas ir jākontrolē. Tas ir tāpat kā spēļu zālē – tu iesāc spēlēt un nevari beigt, nospēlē visu naudu, sataisi parādus un dzīvo nabadzībā.