Festivāls «Baltijas pērle» sāk biļešu iepriekšpārdošanu uz Renātas Ļitvinovas filmas «Ritas pēdējā pasaka» pirmo seansu. Saskaņā ar iecerēto, režisore ieradīsies Latvijā 14.septembrī, lai kinoteātrī «Splendid Palace» pati personīgi teiktu ievadvārdus filmas skatītājiem, informē festivāla organizatori.
Tiem, kuri šajā laikā būs izvēlējušies noskatīties vērienīgo festivāla atklāšanas koncertu Latvijas Nacionālajā operā, atliks iespēja sastapt Renātu Ļitvinovu koncerta skatītāju vidū, kā arī noskatīties viņas filmu papildu seansos, kuri tiks izziņoti drīzumā.
Ir labas filmas, ir sliktas filmas... un atsevišķā kategorijā – Renātas Ļitvinovas kinematogrāfija. Neiedomājami skaists, izsmalcināts, no simboliem austs kino. Tas var iedzīt izmisumā un arī dāvāt cerību. Šī ir viņas sapņu ekranizācija – savpatni sakāpināts estētiskums, kas raisa asociācijas gan ar Antonioni rimto tempu, gan Viskonti krāšņumu.
Renāta Ļitvinova stāsta: «Šīs filmas veidošanā aizritēja divi manas dzīves gadi. Tā principiāli tika uzņemta neatkarīgi no producentiem, par personīgajiem līdzekļiem. Sākotnējais scenārijs darba gaitā tika pārveidots, lai atbilstu gan aktieru individuālajām īpatnībām, gan budžeta iespējām. Es atzīstu, ka dažkārt ierobežojumi pat sekmē radošo procesu. Ar nosacījumu, ka valda absolūta mākslinieciskā brīvība. Tā man bija. Mana loma ir šodienas pasaulē mītošs mītisks radījums, kas cenšas izlikties par cilvēku – mēģina dibināt attiecības,
mēdz kompānijās iedzert, bet tā galvenais uzdevums ir vākt skaistas dvēseles un pavadīt tās pēdējā gaitā.
Tieši mana varone ir Margaritas Gotjē pavadone viņas dzīves pēdējās 13 dienās.
Žanra ziņā tā ir pasaka, kas norisinās mūsdienu pilsētas apstākļos, bet man tā nozīmē īstenību – es tādiem »izkārtojumiem« nešaubīgi ticu. Katrs no mums kaut kādā augstākā nozīmē tiek pieskatīts – ja nāve cilvēku ciena, tā vienmēr savlaicīgi brīdina par savu atnākšanu.»
Trīs sievietes, trīs dvēseles stāvokļi, trīs mūžīgās tēmas: mīlestība, nāve un laimes meklējumi... Un viens nāves eņģelis, kurš pavada uz aizsauli tās dvēseles, kuras bijušas spējīgas mīlēt. Stāsts, kurā reālais savijies ar sirreālo.
«Ritas pēdēja pasaka» skaidri raksturo tās režisori – uz viņu nav attiecināmi ierastie priekšstati, jēdzieni un gaidas. Izņemot visu to, kas svarīgs autorei. Visticamāk, tieši tādēļ Renātas Ļitvinovas otrais režijas veikums rada pārliecinošu pilnasinīga darba iespaidu – tajā atklājas viņas īpatnais un valdzinošais redzējums par skaisto, par dzīvi, par nāvi.
Biļetes uz filmas «Ritas pēdējā pasaka» seansu var iegādāties visās «Biļešu serviss» kasēs.
