Iespējams, Strazds mēģināja noturēt slikti atalgotos darbiniekus (7)

Kā vēsta laikraksts, Andžāne atsakoties ticēt, ka Strazds tiešām būtu piesavinājies fiktīvi nodarbinātajiem tiesas darbiniekiem paredzēto algu. Viņa izvirza teoriju, ka tas varētu būt bijis kā papildu algu fonds slikti atalgotajiem tiesas darbiniekiem.

Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) «Dienai» norādījusi - ne velti likums paredz, ka

tiesnesim ir jābūt nevainojamai reputācijai, tāpēc tagad abiem aizdomās turētajiem turpināt tiesneša darbu būtu ļoti sarežģīti.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki 7.augustā aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu aizturēja Strazdu.

Kriminālprocess kopumā sākts pret diviem tiesnešiem. Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka tiesā daudzu gadu garumā fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski tiesā nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs.

Otra tiesu sistēmas amatpersona, kas iesaistīta KNAB sāktajā kriminālprocesā, ir Rīgas apgabaltiesas (RAT) Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Skaidrīte Buivide.

Andžāne, kura Strazdu pazīst personīgi, «Dienai» uzsvērusi - viņa neticot, ka viņš fiktīvo darbinieku algas būtu piesavinājies. «Protams, ja tā bija, tas ir pārkāpums, tā darīt nevajadzēja. Tās gan ir tikai manas spekulācijas, bet, ja tiešām apstiprināsies, ka tā ir bijis, es domāju, ka šī nauda ir bijusi kā papildu motivācija tiesas darbiniekiem, nevis viņa paša materiālā stāvokļa uzlabošanai,» teikusi tiesnese.

Šādu pārliecību viņai vairojot arī tas, ka viens no, iespējams, fiktīvi nodarbinātajiem esot bijis arhivārs, kam ir zemākā alga tiesā - 170 latu uz rokas -, un šādas summas piesavināšanās tiesneša mantisko stāvokli tikpat kā neietekmētu. Saskaņā ar valsts amatpersonas deklarāciju Strazds 2011.gadā par tiesneša darbu saņēmis 21 500 latu.

Laikraksts atgādina, ka Strazds Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā strādā jau kopš padomju laikiem, kad tā vēl saucās Ļeņina rajona tiesa, un šajā laikā par atsevišķiem spriedumiem ir izpelnījies arī skarbu kritiku. Skaļākos pārmetumus viņš saņēmis saistībā ar pensionāres Birutas Vaitenieces nedienām - viņai mēģināja atņemt nekustamo īpašumu -, un Strazds saņēmis rājienu no Tiesnešu disciplinārkolēģijas par nepareiza lēmuma pieņemšanu viņas lietā.

2004.gadā Strazds izpelnījies kritiku pēc tam, kad narkotiku reibumā cilvēku sabraukušo Denisu Veremeičiku notiesāja uz četriem gadiem cietumā, lai gan prokuratūra prasīja 15 gadu. Rīgas apgabaltiesa pēc tam apsūdzētajam piesprieda desmit gadu cietumā, vēsta «Diena».

Andžāne gan uzsvērusi, ka šos gadījumus ar pašreizējo krimināllietu nevajadzētu saistīt, jo KNAB ierosinātajā procesā runa ir par Strazda kā administratora, nevis tiesas spriedēja rīcību. «Tiesnesis jau var lemt tikai tā, kā paredz likums, pat ja sirdsapziņa brēc savādāk,» viņa uzsver.

Čepāne gan tik saudzīga neesot. «Ja cilvēks vienā lietā ir negodīgs, kurš var galvot, ka viņš arī otrā tāds nebūs? Ne velti likums paredz, ka tiesnesim ir jābūt nevainojamai reputācijai.» Andžānes versija par darbinieku motivēšanu Čepānei šķietot dīvaina. «Ja jau Andžāne tā saka, varbūt tā tiesās ir izplatīta prakse? Jebkurā gadījumā Strazdam tagad būs ļoti grūti strādāt, jo izskanējušie pārmetumi var būt par pamatojumu noraidījumiem vai pat apelācijas sūdzībām, neapmierinātajai pusei sakot, ka tagad neuzticas šī tiesneša godaprātam,» laikrakstam paudusi Čepāne.

Kā ziņots, Strazdam līdz 21.augustam Tieslietu ministrijai (TM) ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi par savu rīcību saistībā ar kriminālprocesu par fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitītās naudas izmantošanu, aģentūru LETA informēja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) padomnieks Jānis Tomels.

Pēc paskaidrojumu saņemšanas un izskatīšanas varēs sasaukt Tiesas disciplinārkolēģiju, skaidro Tomels.