Spāņu fantāzija festivālā «Summertime»

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto / HBF

14.augustā plkst.18 Dzintaru Mazajā koncertzālē festivāla «Summertime» ietvaros notiks koncerts «Spāņu fantāzija» (Mūsdienu kastaņetes), informē Hermaņa Brauna fonds.

Koncertā piedalās: Belēna Kabanesa (Belén Cabanes, deja, kastaņetes, Spānija) un Andreass Marija Germeks (Andreas Maria Germek, ģitāra, Austrija). Programmā: Spānijas un Latīņamerikas komponistu klasiskā mūzika, kā arī flamenko.

«Kad Belēna Kabanesa vienkārši uznāk uz skatuves – tas jau ir skaisti. Kad viņa paņem rokās kastaņetes, zāle sāk jūsmot. Taču, kad viņa sāk dejot, tu aizmirsti visu uz pasaules. Turklāt viņa arī dzied!.. Andreass Marija Germeks ir dzimis Austrijā, tur arī mācījies klasiskās ģitāras spēli. Taču, reiz sajutis flamenko kvēli, sapratis, ka tieši tas ir viņa aicinājums un viņa dzīves mūzika.»

Foto: Publicitātes foto / HBF

Īpaši nozīmīgs Belēnai Kabanesai bija 1997.gads, kad viņa ieskaņoja savu pirmo CD, iepazinās ar Andreasu Mariju Germeku,

izveidoja trio Flamenco Camerata un saņēma pirmo balvu Sestajā Spāņu dejas un flamenko konkursā Madridē.

Kopš tā laika viņas vārds ir stabili ienācis izcilāko mūsdienu flamenko izpildītāju sarakstā.

Ģitārists Andreass Marija Germeks
Ģitārists Andreass Marija Germeks Foto: Publicitātes foto / HBF

Tas bija pirms 20 gadiem, kad Andreass Marija Germeks arvien biežāk sāka parādīties Spānijā, strādājot kopā ar izciliem spāņu mūziķiem un dejotājiem, aranžējot spāņu melodijas un komponējot. Savukārt ārpus Spānijas – ģitārspēles konkursos Vācijā, Amerikas Savienoto Valstu augstskolās (tostarp – arī Ņujorkas Džuljarda skolā!) – viņš dalījās ar pieredzi. 1997.gadā viņš satika Belēnu Kabanesu un kopā ar viņu un dziedātāju Hosē Parondo izveidoja trio Flamenco Camerata, kas koncertējis visā Eiropā. Ar Belēnu Kabanesu viņš turpina sadarboties arī tagad. Kopā ar

Andreasu Mariju Germeku dzied, dejo un spēlē slavenākie Spānijas kastaņešu virtuozi.

Pagājušogad Andreasa Marijas Germeka skaņdarbs Tiempo de Flores-Suite flamenko ģitārai, flamenko ansamblim un simfoniskajām orķestrim tika atskaņots Vīnes Musikverein Lielajā zālē.

Kastaņetes darina no cieta koka – no melnkoka, rožkoka, kastaņa. Kastaņetes pirmtēls ir atrodams Senajā Ēģiptē, Arī sengrieķu freskās ir attēlotas dejojošas sievietes ar krotāļiem, kas atgādina garas kastaņetes. Nosaukums crotalo arī šodien pastāv spāņu valodā līdzās tādiem nosaukumiem kā castañuelas un palillos. Daudzām tautām ir kastaņetēm līdzīgi instrumenti: indiešu kartali, šveiciešu chefeli, japāņu yotsudake, ķīniešu cha pan, turku kasik. No kastaņetēm var izvilināt piecas skaņas: ta, pi, pan, chim un ria. Tās tembrāli atšķiras un ar to palīdzību var radīt skaistus ritmiskos zīmējumus.

Flamenko ir Dienvidspānijas dziesmu un deju apjomīgs slānis un īpašs to izpildījuma stils. Tas ir pārsteidzoši, taču vārda flamenko izcelsme joprojām nav skaidra. Flamenko dzeja – tā ir lirika, ko caurauž filozofiska dzīves izjūtu.

Tās pamattēmas ir mīla, vientulība, nāve.

Flamenko dejām ir tikpat sena izcelsme kā dziedājumiem.

Līdz XIX gadsimta pēdējai trešdaļai flamenko stils nebija nedz populārs, nedz pazīstams ārpus tā cienītāju un pazinēju šaurā loka. 1922. gadā komponists Manuels de Falja un dzejnieks Federiko Garsija Lorka noorganizēja konkursu, kas kalpoja par impulsu šā stila atdzimšanai. Visā Spānijā sāka rīkot flamenko festivālus un konkursus, tapa zinātniski pētījumi, parādījās žurnāls Flamenko, tika izveidota flamenkoloģijas un folkloras pētīšanas katedra. Sākās senā stila jaunā dzīve, un flamenko iemīlēja ne vien tā dzimtenē, bet arī visā plašajā pasaulē.

Biļetes uz koncertu var iegādāties «Biļešu servisa» kasēs, www.bilesuserviss un www.hbf.lv.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu