Pārmaiņu un pielāgošanās procesam attiecībās jānotiek bez spiediena un paģērēšanas.
Nemaini otru! Mainies pats! (19)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Lai gan tas ir cilvēcīgi, tomēr nevajadzētu veidot kopdzīvi cerībā, ka gan jau «sastāsies zvaigznes» un varēs ar laiku otrā izmainīt to, kas nepatīk. Nesaku, ka tas nav iespējams, bet visbiežāk šīs cerības neīstenojas,» teic ģimenes terapeits Sandis Ratnieks, piesakot mainīšanās un pielāgošanās tēmu attiecībās. Parasti šis process mīlestības un uz ilgtermiņu orientētā savienībā, kurā taču satiekas gan izskatā, gan uztverē un attieksmē atšķirīgi cilvēki, ir neizbēgams un visveiksmīgāk norit, ja ir nemanāms.
«Skaldi un valdi» princips rada tikai pretestību.
Sievietēm precīzāks priekšstats par attiecībām
Visbiežāk pie kārtības ieviešanas un līdz ar to lietu mainīšanas ķeras klāt sievietes. Parasti tieši viņas nespēj samierināties, ka partneris, piemēram, nevīžo aiz sevis aiztaisīt skapīša durtiņas, pamet netīras zeķes, pārāk bieži ar draugiem sēž krogā un, pārrodoties mājās, nedalās piedzīvotajā.
«Runājot stereotipu valodā, sieviete vairāk tver emocionālos jautājumus, un viņai ir precīzāks priekšstats, kādām būtu jābūt attiecībām. Savukārt vīrietis ir funkcionāls. Viņam nepatīk, ja viņu par daudz tramda,» lielos vilcienos savienību starp stipro un daiļo dzimumu raksturo S.Ratnieks. Tāpēc, lai tajā saglabātu līdzsvaru un
attiecības pastāvētu arī pēc tam, kad kritušas «rozā brilles» un mīlestību bružā ikdienība,
«jāieslēdz» izvēle un pūles kvalitatīvu kopā palikšanu īstenot. Tā sākas ar vēlmi un spēju izjust savu partneri. Saprast, kas īsti noticis un ko esmu darījis, ka otrs jūtas sāpināts vai aizvainots.
Šāds es esmu un nekad nemainīšos!
«Veiksmīgās attiecībās atbildības līmenis dalās vismaz uz pusēm. Nekad nav tā, ka vienam ir visi pienākumi, bet otram – privilēģijas. Ja cilvēks saka: «Šitāds es esmu un nekad nemainīšos!», attiecības saglabājas tikai tāpēc, ka otrs ir gatavs to krupi norīt. Taču jautājums, cik ilgi viņš būs gatavs to rīt,» retoriski jautā ģimenes terapeits. Viņš norāda, ka
nemainīšanās pozīcijas ieņemšana skaidri signalizē, ka šim partnerim nav svarīgi, ko otrs domā un jūt.
Protams, ir būtiski saprast arī to, kādas pārmaiņas tiek gaidītas. Vai tās skar sadzīves jomu, kad, piemēram, viens pauž neapmierinātību par regulāri neaiztaisītu zobu pastas tūbiņu, vai vainīga neveiksmīga komunikācija un attieksme, vai partneris nevar samierināties ar otra vērtību un uzskatu sistēmu, kas veido cilvēka identitāti?
«Šī joma sadzīvē gan reti tiek apdraudēta. Lielāks risks ir nacionāli jauktās ģimenēs. Attiecības tad izdodas, galvenokārt pateicoties cilvēcisko īpašību kopumam, bet kādreiz gadās arī sadursme starp kultūrām,» min S.Ratnieks,
personas identitāti ierindojot pie praktiski nemaināmajām vērtībām.
Pārmaiņām jānotiek viegli
Tāpat izmaiņām grūti pakļaut uzvedības modeli. «Lielāka rīcība programmējas ļoti dziļi un agri. Tam pamatā ir noteikts pasaules uzskats un filozofija, kurā cilvēks, iespējams, neiedziļinās, bet ir to pārkopējis un dara. Nenoliedzami, sava nozīme ir arī tam, kādu attiecību modeli viņš redzējis bērnībā,» atzīst terapeits.
Taču pārējās lietās izmaiņas un pielāgošanās var notikt itin viegli, ja vien partneri apzinās šā procesa nepieciešamību, iedziļinās tajā un iegulda zināmas pūles. Taču vislabākā izmaiņu vadība ir tā, kuru nejūt un kas panāktas godīgi – bez manipulācijas, pieprasīšanas vai «zāģēšanas».
«Cilvēkam ir svarīgi atbildēt, kādu dzīves scenāriju viņš vēlas. Pieņemu, ka lielākā daļa grib normālas, stabilas un ilgstošas attiecības. Tas nozīmē, ka jābūt gataviem redzēt, kas tajās notiek,» vēlreiz atgādina S.Ratnieks.