Piena pārprodukcija pasaulē atstāj ietekmi arī uz piena iepirkuma cenām Latvijā, kas turpina kristies jau piekto mēnesi pēc kārtas. Lai gan zemnieki atzīst, ka piena cena jau ir noslīdējusi zem «sarkanās līnijas», saimniecības pēc iepriekšējās piena krīzes ir kļuvušas gudrākas un tik viegli negrasās padoties, tā svētdien vēstīja LNT ziņas.
Piena iepirkuma cenas jau ir zem «sarkanās līnijas» (54)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cenšas lētāk pabarot govis
Smiltenes puses «Dimantu» fermas saimniece Sandra Stricka savu saimniecību vada ar datora palīdzību no kontroles torņa. Šī ir pirmā ferma Latvijā, kur slaukšanā sāka izmantot robotu. Tagad te jau ir ap 300 slaucamu govju, taču situācija saimniecībā, kurai jāturpina atmaksāt kredīts, nav rožaina.
Kopš februāra par katru šajā saimniecībā izslaukto piena litru cena samazinājusies par pieciem santīmiem, bet par katru govju ēdināšanai paredzēto miltu maisu tā «uzlēkusi debesīs».
«Šī krīze ir smaga ar to, ka
lopbarības cenas nav kritušās, tās tikai kāpj un kāpj.
Tām saimniecībām, kas graudus neaudzē, tām pašlaik ir ļoti smagi. Ir stipri jārēķina līdzi katrs santīms un ir jādomā par to, kā govi pabarot lētāk,» atzīst Stricka.
Jau pārkāpta «sarkanā līnija»
Jūnijā vidējā piena iepirkuma cena valstī nokritusies līdz 17,9 santīmiem. Pie tam piensaimnieku pārstāvis Jānis Šolks intervijā LNT ziņām prognozē, ka jūlijā cena būs vēl par kādu procentu mazāka.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) kā «sarkano līniju» piena iepirkumam bija noteikusi 20 santīmus par litru. Padomes pārstāve Ligita Silaraupa pauda viedokli, ka situācija saimniecībām esot ļoti atšķirīga.
«Tām saimniecībām, kam biezāki tauki, tās vēl kaut kā dzīvo un strādā uz iepriekšējām rezervēm. Un jāteic, ka Latvijā šis gads ir īpatnējs ar to, ka mūsu valstī piena ražošana pieaugusi par apmēram 10%, kas nozīmē arī lielāku piena apjomu pārdošanā. Tas nozīmē, ka arī naudas masa ienāk aptuveni līdzīga. Bet, ja šī piena cena būtu labāka, tad saimniekiem būtu, protams, vieglāk saimniekot,» viņa norāda.
ZM seko biržā līdzi cenām
Iepriekšējā piena krīzē 2009.gadā vidējā piena iepirkuma cena nokritās līdz pat 10,9 santīmu atzīmei par litru. Zemkopības ministrija uzskata, ka šoreiz tāds scenārijs neatkārtosies, kaut gan, lai palīdzētu piensaimniecībām pārlaist vasaru,
zemniekiem ātrāk pārskaitīti valsts papildu tiešie maksājumi 7 miljonu latu apmērā.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma raidījumam uzsvēra: «Mēs skatāmies, kādas ir Čikāgas biržā jau plānotās produktu cenas noslēgtiem līgumiem perspektīvai – tās nedaudz kāpj. Izskatās, ka Latvijas piensaimnieki pasaules piena pārprodukcijas krīzi pārdzīvo nu salīdzinoši normāli.»
Gan paši zemnieki, gan ministrija atzīst, ka no iepriekšējās krīzes ir gūta mācība, kas šos grūtos laikus palīdz pārdzīvot vieglāk. Zemnieki valstī izveidojuši 28 piena kooperatīvus, ar kuriem piena pārstrādātājiem ir krietni vairāk jārēķinās nekā ar atsevišķiem zemniekiem.
Tāpat attīstījusies arī mājražošana. Arī Strickas fermā «Dimantos» viss piens netiekot nodots, jo te tiek gatavots savs biezpiens, jogurts, 20 sieru veidi, kuriem pircēji tiek meklēti Rīgā. «Ir visu laiku jācīnās un jādomā, kā nopelnīt,» sacīja fermas saimniece.
Varētu pārsniegt ES piena kvotas
Vēl Latvijas piensaimnieki ir palikuši krietni gudrāki. Straujais 10% izslaukuma pieaugums daļēji tiek izskaidrots ar labākas diētas nodrošināšanu govīm.
Tiesa, tas radījis bažas, ka Latvija ne tikai pirmo reizi varētu izpildīt Eiropas Savienības piešķirtās piena kvotas, bet tās pārsniegt. Un tas nebūs lēts prieks, jo katram zemniekam par savas kvotas pārsniegšanu tiks uzrēķinātas bargas soda naudas. Par katriem pārsniegtajiem 100 kilogramiem būs jāmaksā 27 eiro.
Latvijā ar piena lopkopību nodarbojas 10 400 saimniecību. Pēc Lauksaimniecības datu centra reģistra datiem, šā gada sākumā Latvijā bija 164 tūkstoši slaucamo govju, informēja LNT ziņas.