Vasaras filma jauniešiem.

Apraksts: «Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks» ir stāsts par Pīteru Pārkeru, vienaudžu izstumtu vidusskolnieku, ko pametuši vecāki un uzaudzinājuši tēvocis Bens un tante Meja. Pīters cenšas atrast savu vietu dzīvē un rast iespēju būt kopā ar savu pirmo skolas mīlestību Gvenu. Kad Pīters atrod noslēpumainu koferi, kas piederējis viņa tēvam, viņš sāk saprast savu vecāku pazušanas iemeslus un nonāk uz pēdām doktoram Kurtam Konorsam, kas ir viņa tēva bijušais biznesa partneris. Drīz vien Pīteram nākas pieņemt izšķirošus lēmumus un likt lietā savu spēku un spējas, lai kļūtu par to, ko viņam lēmis liktenis, - par varoni.

Pārdomas. Pēc lieliskās Sema Raimi (Sam Raimi) veidotās «Zirnekļcilvēka» triloģijas esam sagaidījuši pirmās daļas rīmeiku «Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks». Teorētiski pilnīgi nevajadzīgs rīmeiks, bet, no otras puses, Zirnekļcilvēks ir iemīļots supervaronis visā pasaulē, arī mūsu platuma grādos, un kāpēc gan par viņu neatgādināt saviem faniem un skatītājiem? Diemžēl izmantojot tik zināmas franšīzes, filmas veidotāji nereti noslinko, jo pasaulē netrūkst Zirnekļcilvēka fanu un, neskatoties uz kinematogrāfisko kvalitāti, to apmeklēs miljoni un filma būs finansiāli veiksmīga jebkurā gadījumā.

Es nesaku, ka «Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks» būtu pilnīga izgāšanās. Nebūt ne! Filmas pirmā daļa, kur Endrjū Gārfilda (Andrew Garfield) atveidotais Pīters Pārkers lēnām sper pirmos soļus supervaroņa dzīvē un cenšas iekarot Emmas Stounas (Emma Stone) atveidotās Gvenas Speisijas sirdi, bija lieliska. Gārfīldam ar Emmu Stounu sanāk brīnišķīga harmonija, un viss izskatījās pat daudz labāk un aizkustinošāk nekā pirmajās filmās. Diemžēl vēlāk filmā sākas tādas nekārtības, šķiet, ka filmas veidotāji nezināja, ko ar to iesākt tālāk.

Pirmkārt, supervaroņa filmā jābūt atbilstošam ļaundarim. Tādam, kurš iedveš bailes vai bijību skatītājā. Es zinu, ka ķirzaka «Zirnekļcilvēka» komiksos nav nekas jauns, bet šoreiz tas kā superļaundaris nenostrādāja, jo īpaši tāpēc, ka viņa ļaunie plāni noprotami laikam ir tikai un vienīgi pilsētas ķirzakām. Skatītājam netop skaidras ļaundara motivācijas, kā arī viņš pats nav no interesantākajiem tēliem.

Šī ir viena no populārākajām problēmām supervaroņu filmās.

Otrkārt, filmas beigas un vidus ir pārpildīts ar pilnīgi idiotiskām ainām, piemēram, brīdī, kad Zirnekļcilvēks ir savainots, visi pilsētas ceļamkrāni dodas palīgā un sastumj iekārtas tā, lai viņš varētu viegli nokļūt līdz ļaundarim. Lielāku stulbumu iedomāties nav iespējams, goda vārds. Treškārt, lai arī man nav pretenziju pret Endrjū Gārfildu kā galveno aktieri un Zirnekļcilvēku, tomēr viņa atveidotajā varonī pietrūka odziņas. Vairāk šarma, humora izjūtas nenāktu par ļaunu.

Es, tāpat kā daudzi, esmu uzaudzis ar «Zirnekļcilvēka» komiksiem un animācijas seriāliem. Tāpēc man šis varonis ir vienmēr bijis tuvs. Savā ziņā «Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks» ir izgāšanās, iemesls - pavirša attieksme pret šo tēlu no filmas veidotāju puses. Tomēr kino ir viss par un ap izklaidi. Divas stundas pavadot kino krēslā, es ne mirkli negarlaikojos, kas nozīmē, ka tajā nostrādā šis izklaidējošais faktors, tātad nemaz tik slikti arī nav.

Nobeigumā,

«Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks», lai arī ar daudziem mīnusiem un kļūmēm, ir lieliska vasaras izklaides filma jauniešiem.

Šķiet, finansiālu apsvērumu dēļ tās veidotāji to ir radījuši vairāk jaunajai paaudzei. Ja lietus traucē aizbraukt uz jūru pasauļoties, «Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks» nav sliktākā izvēle kino apmeklējumam. Runājot par filmas vizuālo daļu, tā izskatās lieliski. Tiesa, no 3D efektiem jēgas maz, nereti, noņemot brilles seansa laikā, var saprast, ka 3D tur ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāms.

Vērtējums: 6.5/10