Diriģents un senās mūzikas interprets Māris Kupčs sarūpējis programmu diviem sestdienas, 14.jūlija, Senās mūzikas festivāla koncertiem Rundāles pilī – viņa pārziņā ir ne tikai bērniem domātais uzvedums «Princese uz zirņa», bet arī koncerts «Baroka šedevri», kas sestdienas vakarpusē izskanēs pils Baltajā zālē.
Apvienos divus laikmetus
Kupčs stāsta, ka koncertā apvienots gan Saules karaļa (Luija XIV) laikmets, kad Versaļā tapa pils arhitektoniskais zīmējums, kas izplatījās pa visu Eiropu, un kad Rastrelli cēla Rundāles pili, gan 18.gadsimts, kad Rundāles pili apdzīvoja vecais hercogu pāris un jaunais hercogu pāris. «Pils ir apdzīvota un daudzmaz pabeigta tikai 17.gadsimta septiņdesmitajos gados, kas būtībā jau bija klasicisma laiks,» viņš precizē, uzsverot, ka koncertā speciāli vēlējies savienot šos divus laikmetus.
Tādēļ koncerta programmai izvēlēts viens no visizsmalcinātākajiem un virtuozākajiem Baha skaņdarbiem - «Piektais Brandenburgas koncerts», kura atskaņojumā kopā ar Māra Kupča vadītajiem baroka orķestra «Collegium musicum Rīga» mūziķiem solistu ampluā piedalīsies spoža trijotne – baroka vijolniece Agnese Kanniņa-Liepiņa, flautiste Kristīne Stumbure
un klavesīniste Liene Stradiņa, kas ir pasaulslavenā klavesīnista, ērģelnieka un diriģenta Tona Kopmana audzēkne.
«Tas ir pirmais izcilais koncerts klavesīnam, kura atskaņotājam jābūt ļoti virtuozam – teju vai tādam pašam, kāds bija pats Bahs. Mūsu orķestra bijusī dalībniece klavesīniste Liene Stradiņa tāda noteikti ir. Tagad viņa jau divus gadus mācās Hāgā, un mēs tiešām varam lepoties, ka esam izaudzinājuši tāda līmeņa mūziķi,» diriģenta balsī skan patiess lepnums.
Savukārt skaistās balss īpašniekam kontrtenoram Sergejam Jēgeram uzticēts nodziedāt Volfganga Amadeja Mocarta agrīnās operas «Mitridats» divas ārijas, kas, pēc Kupča teiktā, teju vai rakstītas tieši Jēgeram.
Skanēs arī latviešu baroks
Viņš arī atklāj, ka koncertā neiztiks bez pašmāju komponistiem: «Esam izvēlējušies Kurzemes hercogistes kapelas mūziķa un komponista Franča Ādama Feihtnera Simfoniju Do mažorā, kas sarakstīta tepat Latvijā un izdota Mītavā 1770.gadā un kurā labi saklausāma hercoga kaislība uz medībām. Katrā ziņā, mežragiem šajā simfonijā ir ko darīt!
Tātad: kārtīga latviešu simfonija, latviešu baroks un latviešu klasicisms.»
Māris Kupčs arī piebilst, ka Feihtners ir Franča Bendas skolnieks un ka pēc Kurzemes pievienošanas Pēterburgai viņš izpelnījies gan Kārļa Amendas, gan Bēthovena atzinību. «Viņa rakstītās simfonijas ir tā laika modernākie skaņdarbi, tajos ietvertas vismodernākās lietas. Savukārt, pateicoties mūsu rūpēm, Feihtners visās enciklopēdijās tagad pieminēts ne tikai kā liela personība, bet arī sāk skanēt viņa skaņdarbi. Nu ir parādījusies informācija, ka viņš sarakstījis ne tikai vienu, bet veselus trīs vijoļkoncertus, no kuriem divi jau nonākuši pie manis.
Viņa komponista devums kļūst aizvien lielāks, un es ceru, ka arī cilvēkiem šie skaņdarbi varētu patikt.
Diriģents smaidot atzīst, ka šoreiz skaņdarbu meklēšana nav bijis sarežģīts process; daudz grūtāk viņam bijis izlemt, ko Rundālē spēlēt. «Tas, ko Rundālē atskaņosim, ir ļoti mirdzoša un izklaidējoša mūzika. Tas būs drīzāk nevis mākslas objekts, bet spožs divertisments, kas ir ļoti piemērots Latvijas Versaļai – Rundālei.»
Biļetes uz koncertu «Baroka šedevri» var iegādāties «Biļešu paradīzes» kasēs un www.bilesuparadize.lv.
