Vai bērnam ar Dauna sindromu ir tiesības dzīvot

Latvijas iedzīvotājas Anitas Krūzmanes sūdzība par augļa Dauna slimības diagnostiku Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ir izraisījusi asas domstarpības arī Latvijā, raksta laikraksts «Diena».

Kā jau ziņojām, Krūzmane ir iesniegusi prasību ECT, jo mediķi viņu nenosūtīja uz grūtnieču pārbaudēm 21.hromosomas trisomijas jeb Dauna sindroma diagnostikai, lai arī viņa bija riska grupā. Līdz ar to sievietei tika liegtas likumā noteiktās tiesības uz izvēli - turpināt vai pārtraukt grūtniecību, kā rezultātā 2002.gadā viņai piedzima meita ar Dauna sindromu.

Dauna sindroma biedrības Latvijā vadītāja Līva Veiherte šo sūdzību ECT raksturoja kā pirmo gadījumu Eiropā, kad tiesai tiek lūgts atzīt sava nedzimušā bērna eitanāziju kā mātes fundamentālās cilvēktiesības.

Veiherte uzskata, ka šajā gadījumā prasībā nav runa par ārsta kļūdu, bet gan par to, vai konkrētajam bērnam ar Dauna sindromu ir tiesības dzīvot vai ne. Ja ECT apmierināšot šo prasību, tad tikšot oficiāli atzīts, ka bērniem pirms piedzimšanas brīža - turklāt ne tikai bērniem ar Dauna sindromu - nav tiesību uz dzīvi.

Krūzmanes pārstāve, Medicīnas tiesību institūta direktore Solvita Olsena, uzskata, ka viņas klientes prasības pamatā ir stāsts par ārsta nolaidību - aptuveni 40 gadu vecā sieviete bija ģenētiskā riska grupas grūtniece, taču ginekoloģe viņu neesot nosūtījusi uz prenatālo izmeklēšanu - skrīninga testu, kurā var atklāt Dauna sindroma risku. Līdz ar to sievietei tika liegtas likumā noteiktās tiesības uz izvēli - turpināt vai pārtraukt grūtniecību, kā rezultātā 2002.gadā viņai piedzima meita ar Dauna sindromu. Pašlaik desmitgadīgajai meitenei ir vidēji smagi garīga rakstura traucējumi un arī citas veselības problēmas.

Krūzmane pieteikumā ECT norāda: ir pārkāptas Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.

Pašlaik nav zināms, vai ECT izskatīs šo lietu, - Latvijas valdība ir sniegusi prasītos paskaidrojumus, nesen paskaidrojumus iesniedza arī prasības iesniedzēja.

Olsena uzsver, ka ECT jau ilgāku laiku savā praksē nostiprinājusi to, ka cilvēka privātā dzīve ir saistīta arī ar cilvēka reproduktīvajām izvēlēm, arī to, ka cilvēkam ir tiesības izvēlēties - dzemdēt bērnus vai nedzemdēt, un valsts likumā noteiktajā kārtībā aborts ir jāatļauj. Arī Latvijā, tāpat kā vairākumā Eiropas Savienības valstu, aborti medicīnisku indikāciju dēļ ir atļauti. Un Dauna sindroma gadījumā tos var veikt. Tāpat arī Latvijā, līdzīgi kā daudzās valstīs, normatīvajos aktos noteikts, ka ārstam jāinformē riska grupas grūtniece par skrīninga testa veikšanu.

Pirms sūdzības iesniegšanas ECT Anita Krūzmane meklēja taisnību Latvijas tiesā, apsūdzot ārstus, ka viņi nav viņai piedāvājuši veikt ģenētiskās pārbaudes viņas tagad 10 gadus vecās meitas Dauna sindroma diagnosticēšanai.

Ja viņai būtu veiktas attiecīgās pārbaudes, viņa būtu varējusi veikt abortu un nelaist pasaulē bērnu ar Dauna sindromu, savā sūdzībā norādīja Krūzmane.

Latvijas tiesā viņas prasība noraidīta, bet Krūzmane vērsās ECT, norādot, ka ārstu rīcība pārkāpusi viņas tiesības uz normālu ģimenes dzīvi.

Olsena uzsver: «Ja skatās dokumentus - ārsta nolaidība ir pierādāma.» Kad Krūzmanei piedzima meita ar Dauna sindromu, viņa vērsās Pacientu tiesību aizsardzības centrā, kur viņai ieteikts pirms vēršanās toreizējā Medicīnas aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā (MADEKKI), tagadējā Veselības inspekcijā.

MADEKKI sodīja ārsti par to, ka viņa neesot nodrošinājusi, lai paciente veic testu, taču atzinumā atklājušās pārsteidzošas lietas - sievietes medicīnas kartē parādījušies pierakstījumi, it kā sieviete tikusi sūtīta uz šo testu.

Lūdzot sākt kriminālprocesu par dokumentu sagrozīšanu, Krūzmane vērsusies policijā. Pēc Olsenas teiktā, izmeklēšana ilgusi divus gadus un 2005.gada beigās policija izbeigusi kriminālprocesu, jo neesot konstatējusi noziedzīga nodarījuma pazīmes. Ar sūdzību kliente vērsusies apgabala prokuratūrā, un virsprokurors atjaunoja izmeklēšanu, un tika veikta dokumenta tehniskā ekspertīze. Tomēr 2006.gada rudenī policija lietu izbeigusi - šoreiz noilguma dēļ.

Līdztekus šīm prasībām Krūzmane vērsusies tiesā ar civilprasību pret slimnīcu, kur ginekoloģe strādāja, prasot zaudēto darba algu, uzturlīdzekļus bērnam un morālā kaitējuma kompensāciju. «Bērnam piedzimstot, viņa vairs nevarēja strādāt - zaudēja darbu un kļuva par pabalstu ņēmēju. Turklāt bērnam ar Dauna sindromu ir daudz vairāk vajadzību nekā citiem bērniem,» stāsta Olsena, piebilstot, ka sieviete no meitas neatteicās, bet audzināja pati. Arī civilprocesā viņas prasība tika noraidīta.

Tiesāšanās laikā atklājies, ka pabeigta Ievas medicīniskās kartes - dokumenta tehniskā ekspertīze. «Tur skaidri un gaiši parādīts, ka tieši tajā daļā, kur viņas kopijā nav ierakstu, stipri vēlāk ir izdarīti [pierakstījumi],» saka Olsena. Taču jaunie pierādījumi neesot ņemti vērā. Olsena uzskata, ka tiesa pēc būtības nepārbaudīja faktus un neizdarīja savus secinājumus, turklāt tā izmantojusi nevis pēdējos policijas secinājumus, ka lieta izbeigta noilguma dēļ, bet gan iepriekšējos - ka nav izdarīts noziedzīgs nodarījums. Ārstei tiesa deva iespēju liecināt, bet sievietei ne.

Arī Augstākā tiesa prasību noraidīja, turklāt vēl piesprieda Krūzmanei, kura ir maznodrošinātā, atmaksāt atlīdzību par pretējās puses divu advokātu izdevumiem. Tie bija vairāk nekā 3000 latu, ko viņa maksājusi no bērna invalīda pabalstu naudas. Tādēļ cīņā pēc taisnības sieviete 2008.gadā vērsās ECT.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, pēdējos gados Latvijā piedzimst vidēji 15 līdz 20 bērnu gadā ar Dauna sindromu. Latvijā normatīvajos aktos noteikts, ka grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ ir pieļaujama līdz grūtniecības XIV nedēļai, tad nepieciešams arī ārstu konsilija lēmums.

Likums nosaka, ka māte drīkst pārtraukt grūtniecību līdz pat XXIV nedēļai, ja tam ir nopietnas medicīniskas indikācijas. Dauna sindroma biedrības Latvijā vadītāja Līva Veiherte uzskata, ka «šis jēdziens nu ir kļuvis ļoti plašs un tūkstošiem bērnu, kuriem ir tādas medicīniskas problēmas kā šķelta augšlūpa, greiza pēda, Dauna sindroms vai citas problēmas, kuras pēc piedzimšanas prasītu lielāku vai mazāku medicīnisku iejaukšanos, tiek likvidēti». Tādā veidā, pēc Veihertes domām, šī lieta ir pacēlusi sāpīgu jautājumu: kam gan ir tiesības uz cilvēktiesībām - tikai tiem, kas atbilst vispārpieņemtiem skaistuma kritērijiem un kam inteliģences koeficients ir virs kādas konkrētas robežas, vai tomēr visiem.

LETA jau ziņoja, ka Krūzmanes prasība ECT izraisījusi diskusijas par grūtnieču pārbaudēm 21.hromosomas trisomijas jeb Dauna sindroma diagnostikai. Sindroma sirdzēju un ģimeņu atbalsta grupas un asociācijas no 16 valstīm aicināja ECT aizstāvēt Dauna sindroma un citu saslimšanu sirdzēju tiesības uz dzīvi.

Dauna sindroma organizāciju starptautiskās federācijas vadītājs Patriks Klārks apšaubīja, vai aborta veikšana augļa ģenētiska defekta dēļ ir attaisnojama. Izskaust slimību ir viena lieta, bet izskaust cilvēkus ar medicīnisku stāvokli ir kaut kas cits, norādīja Klārks, kuram ir pieaudzis dēls ar Dauna sindromu.

Francijas fonda vadītājs Žans Marī Lemens sacīja, ka Krūzmanes lieta ir jāskata plašākā kontekstā, kurā vecāku tiesības laist pasaulē bērnu ar Dauna sindromu apdraud eigēnikas politika, kā mērķis ir uzlabot populācijas ģenētisko sastāvu.

Šī politika ir novedusi pie gandrīz sistemātiskām pārbaudēm, kas gandrīz visos gadījumos, kad auglim tiek konstatēta 21.hromosomas trisomija, noved pie aborta, sacīja Lemens.

«Netiek apšaubītas pārbaudes vai aborti, bet gan situācija, kurā aborti tiek veikti, neuzdodot nekādus jautājumus. Mums ir jācīnās ar šiem aizspriedumiem, kas personas ar trisomiju ir padarījušas par nevēlamām,» norādīja Lemens.

ECT lēmums Krūzmanes lietā gaidāms tuvākajos mēnešos.

Uz augšu