Par nepatiesām ziņām amatpersonas deklarācijā, neuzrādot slepenu dalību kādā firmā, prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību vienam bijušajam «Latvenergo» valdes loceklim. Visticamāk, apsūdzētais ir Aigars Meļķo, un pašlaik prokuratūra lemj par apsūdzības uzrādīšanu bijušajiem akciju sabiedrības «Sadales tīkls» valdes locekļiem, ziņo Latvijas radio.
Uzrādīta pirmā apsūdzība
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne Latvijas radio apstiprināja, ka šodien "Latvenergo" lietā tika uzrādīta pirmā apsūdzība.
Bijušā "Latvenergo" prezidenta Kārļa Miķelsona advokāts Egons Rusanovs Latvijas Radio noliedza, ka viņa klientam būtu uzrādīta apsūdzība. Savukārt bijušā energokompānijas viceprezidenta Aigara Meļko advokāts Agris Bitāns nebija sazvanāms un uz īsziņā uzdoto jautājumu neatbildēja.
Tomēr Latvijas Radio noskaidroja, ka pret diviem citiem šai lietā aizdomās turētajiem - "Latvenergo" meitasfirmas "Sadales tīkls" bijušo vadītāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andri Stalažu - aprīlī izbeigta lieta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu SIA "Būvenergoserviss" interesēs. Arī pret šā "Sadales tīkla" pasūtījumus pildījušā uzņēmuma, kas tagad saucas SIA "Austrumu Energoceltnieks", oficiālo īpašnieku un valdes locekli Mihailu Paladiju kriminālprocess daļā par Stalaža un Liuzinika atbalstīšanu ir izbeigts.
Neziņo par daļām izpildītāju uzņēmumā
Šis kriminālprocess ir izdalīts no KNAB lietvedībā esošās krimināllietas par «Latvenergo» amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām. Arī pamatlieta, kā jau iepriekš KNAB vadība ir solījusi, tiekot gatavota nodošanai prokuratūrai, sacīja biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
Pirmstiesas izmeklēšanā konstatēts, ka trīs valsts amatpersonas - «Latvenergo» vai «Sadales tīkla» valdes locekļi - amatpersonu deklarācijās norādījušas nepatiesas ziņas par savas mantas stāvokli amata pienākumu pildīšanas laikā. Deklarācijās nav norādīts, ka tām ir piederējušas kapitāla daļas privātā komercsabiedrībā, kas bijusi viena no lielākajiem akciju sabiedrības «Sadales tīkls» pasūtījumu izpildītājiem.
Realizēta neatļauta ietekme
Izmeklēšanā noskaidrots, ka minētajām amatpersonām vismaz kopš 2008.gada katrai faktiski ir piederējuši ne mazāk kā 10% jeb 3648 kapitāla daļas kādā Latvijā reģistrētā komercsabiedrībā. Minētā informācija bija jānorāda valsts amatpersonu deklarācijās, norāda KNAB. Izmeklētāju iegūtie pierādījumi liecina, ka, būdami slēpti kapitāla daļu turētāji un patiesā labuma guvēji no šīm kapitāla daļām, aizdomās turamie realizējuši ietekmi un kontroli pār šīm kapitāla daļām.
KNAB izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības bijušās valsts amatpersonas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā attiecībā uz mantu lielā apmērā pēc Krimināllikuma 219. panta 2.daļas - par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Minētais likuma pants vainīgās personas paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.
Tā dēvētās «Latvenergo» amatpersonu krimināllietas izmeklēšanas termiņš ir pagarināts līdz jūlija vidum.
Kā ziņots, «Latvenergo» amatpersonu lietā KNAB par aizdomās turētām atzinis 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. Viņu vidū ir arī bijušais «Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu.
Kā ziņots, šajā lietā bez Miķelsona tika aizturēti arī AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs.
2010.gada jūlijā saistībā ar tā dēvēto «Latvenergo» lietu tika aizturēts Daugavpils uzņēmējs Mihails Paladijs un uzlikts arests viņam piederošajiem 100% SIA «Būvenergoserviss» kapitāldaļu. Šis uzņēmums iepriekš saņēmis dažādus «Latvenergo» pasūtījumus, un tā pamatkapitāls ir 364 800 latu.