Nedaudz vairāk kā desmit gadus pēc ieviešanas, eiro nu ir kļuvis par nopietnu eksāmenu Eiropas Savienības finansēm, attiecībām un savstarpējai uzticībai. Un šis patiešām ir jautājums par «būt vai nebūt», jo tas kļuvis par Eiropas politiķu sarunu tematu numur viens, tā, pētot tematu Strasbūrā, svētdien vēstīja LNT raidījums «Top 10» .
Eirozonas dzīvotspēja. Būt vai nebūt? (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Oficiālajās intervijās un sarunās tonis nereti atgādina Marka Tvena vārdus, proti, – «ziņas par manu nāvi ir pārspīlētas», ar to, protams, domājot eiro. Neoficiālajās sarunās tonis jau ir pielaidīgāks. Emocijas vēl vairāk uzjundī masu mediji. Kā Strasbūrā novēroja «Top10», piemēram, atsevišķas vācu avīzes uz saviem vākiem publicē foto ar brūkošu eiro, cita savukārt attēlo nacionālo valūtu – Vācijas marku - pie viena jautājot: vai tiešām atkal.
Uz Vācijas pleciem eirozonas krīzes smagums
Ja par atskaites punktu ņem šo nedēļu, tad svaru kausi sliecas par labu versijai, ka eiro paliks un, visdrīzāk, tajā paliks arī krīzes visvairāk skartās - Grieķija, Spānija un Portugāle, jo divi galvenie eiro balsti – Vācija un Francija šobrīd ir stabili.
Taču arī šīs valstis nevēlas visu krīzes smagumu iznest tikai uz saviem pleciem, sūtot nepārprotamus signālus, ka nav iespējams vienlaicīgi cerēt uz atbalstu, nespējot, nodrošināt savu finanšu sakārtošanu. Vācijas kanclere Angela Merkele jau šonedēļ medijiem paziņoja, ka Vācijas spēks nav bezgalīgs.
«Pat Vācijas spējas ir limitētas. Un kā Eiropas lielākajai ekonomikai, mums ir īpaša atbildība atbilstoši novērtēt savu spēku,» pauda Merkele. Šie vārdi izskanēja pēc tam, kad eirozonas valstis piekrita piešķirt līdz 100 miljardiem eiro Spānijai grūtībās nonākušo banku glābšanai.
Eiroparlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle uzskata, ka Vācijas raidītie signāli esot pamatoti, taču pagaidām eirozona, tostarp, pati Vācija, tik dārgu «ugunsgrēka» dzēšanu vēl var atļauties.
«Tāpēc, ka
Vācija joprojām ir lielākais ieguvējs no eiro ieviešanas.
Tas, cik daudz maksā Spānija sava banku sektora slimības, valsts parāda pārfinansēšanas dēļ – vairāk par 6,5% apmērā, tad Vācijā investori joprojām vēl piemaksā, lai varētu tur vispār ieguldīt naudu, kas nozīmē, Vācija no šīs situācijas pat iegūst finanšu tirgū. Nerunājot par to, ka ar eiro ir iegūtas milzīgas iespējas bez valūtas risku robežām iekarot eksporta tirgus, reizē finansējot lielu daļu no šī buma, uzpērkot valdību parādus caur pensiju fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām. Tātad, ja Vācija mēģinās ieviest markas, kā raksta prese, tad viņi nav izrēķinājuši, ko tas nozīmētu kaut vai pensiju shēmām Vācijā,» tā intervijā raidījumam «Top10» klāstīja Zīle.
Eirozonas saglabāšana - vai izdevīga?
Tie, kas uzskata, ka eirozonas sabrukums ir tikai laika jautājums, šobrīd atrodas mazākumā. Un kas zīmīgi – pārstāv valstis, kas nav un nemaz nevēlas būt eirozonas vidū. Uzskatāms piemērs ir Apvienotā Karaliste. Eiropas parlamenta deputāts no Lielbritānijas Martins Kalanans pauž raidījumam viedokli, ka eirozonas vājināšanās negatīvi ietekmētu arī britu tirdzniecības iespējas, taču, viņaprāt, labāk ir gatavoties drūmākajām scenārijam.
Kalanans atzina: «Viena no eiro būtībām - apliecinājums, ka šīs valsts ekonomika ir spēcīga. Tāpat eiro paredz, ka dalībvalstīm, ja kāda no tām nonāk grūtībās, ir citai citu jāatbalsta. Mans personīgais viedoklis ir, ka
nākotnē mēs noteikti redzēsim vairāk valstu, kas aiziet no eirozonas,
nekā to, kas tai pievienojas.»
Kalanans gan ir viens no retajiem Eiroparlamenta deputātiem, kas uz jautājumu, vai tuvākajā laikā kādā no eirozonas valstīm ir sagaidāma atgriešanās pie nacionālās valūtas, atzīst, ka iespējams ir viss. No vienas puses, tas šķiet loģiski – ja jau eiro ir stabilitātes garants, tad vājākajiem ir jāaiziet. No otras puses, – kamēr valstīs ir eiro, tas notur pirktspējīgu tirgu.
Tikmēr Eiroparlamenta deputāts no Latvijas Ivars Godmanis intervijā «Top10» teic: «Tas viss ir no divām pusēm jāskata - cik izdevīgi ir palikt eirozonā un cik izdevīgi ir glābt tos, kam ir problēmas. Skaidrs, ka Vācijai, Francijai, kas veido centru, ir izdevīgi noturēt eirozonu pēc iespējas ilgāk, jo tas dod iespējas pārdot savas preces eirozonā. 42% Vācijas eksports ir eirozonā, un, tikko kāds iet ārā no eirozonas, tad vācu preces tur vairs nav, piemēram, mašīnas, jo nokrīt kurss tā, ka var pirkt kaut ko ļoti lētu – no Ķīnas un kas nav ar Vāciju saistīts.»
Līdz ar to Vācijas interesēs ir nodrošināt stingrāku kontroli pār eirozonas valstu budžetiem, ierobežojot deficīta apmērus. Neesot eirozonā, šādu soli ir akceptējusi arī Latvija. Par šā soļa pareizību joprojām domas dalās, taču mums ir sabiedrotie, vēstīja raidījums. «Eiropas Savienībai šobrīd ir jāfokusējas nevis uz eiro kā tādu, bet kas notiek ar ekonomiku - vai tā atbilst veselīgiem kritērijiem,» uzsvēra Eiroparlamenta deputāts no Īrijas Šons Kelijs.
Latvijas kurss uzņemts uz iestāju eirozonā
Par spīti tam, ka eiro šobrīd atgādina grimstošu kuģi, sapnis par potenciālo kandidātvalstu pievienošanos joprojām nav izsapņots.
«Lai cik tas arī dīvaini šajā brīdī būtu, kad visi saka: kur mēs tagad ejam, kur ir vienas problēmas! Nu, pirmkārt, mēs no tām neesam prom. Lats ir piesaistīts eiro - eiro krita, tagad nokritis ir arī lats. Otra lieta -
glābs un palīdzēs tikai tiem, kas ir ģimenē.
Tie, kas ārpusē, - gaidiet ļoti ilgi un tās būs jūsu problēmas,» pārliecināts ir Godmanis.
Eiroparlamenta deputāte no Lietuvas Radvila Morkunaite «Top10» sacīja, ka Lietuvā uzskata, ka neatkarīgi no šā brīža situācijas ir jātuvinās eiro ieviešanas standartiem. «Pat ja eiro tobrīd būs problēmās, mūsu ieguvums būs stabila un sabalansēta ekonomika,» viņa piebilda. Savukārt Kelijs pieļāva, ka kopējais noskaņojums esot tāds, ka eirozona ir jāpaplašina, nevis jāierobežo. «Cita lieta ir kritēriji, kādiem ir jāatbilst. Iespējams, ar laiku tos vajadzētu pastiprināt,» viņš norādīja.
Latvijas pozīcija, kuru pavasarī ir paudis Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (V), gan iestājas pret jaunu, stingrāku kritēriju ieviešanu. Tas nozīmētu noteikumu maiņu brīdī, kad valsts teju būtu kvalificējusies šā brīža nosacījumiem.
Taču to, kurp dosies pati eirozona, lielā mērā noteiks ārkārtas vēlēšanas Grieķijā. Sabiedriskās aptaujas rāda, ka 73% iedzīvotāju vēlas, lai valsts no dalības eirozonā neatsakās. Un tikpat daudz saka, ka nav gatavi savilkt jostas. Visa Eiropa šobrīd gaida, kura pārliecība gūs virsroku.
Skatīt pievienoto video.