/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Ēģiptē valdošā Bruņoto spēku augstākā padome sestdien paziņoja, ka saskaņā ar konstitucionālās tiesas lēmumu uzskata parlamentu par atlaistu, ziņoja Ēģiptes oficiālā informācijas aģentūra MENA.
Ēģiptes militārā padome paziņo par parlamenta atlaišanu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Parlaments ir saņēmis Bruņoto spēku augstākās padomes vadītāja feldmaršala Huseina Tantavi paziņojumu, ka parlaments ir atlaists.
Atlaistā parlamenta deputātiem ir atļauts ieiet parlamenta ēkā tikai ar īpašu atļauju, vēsta MENA.
Jau ziņots, ka Ēģiptes Augstākā konstitucionālā tiesa ceturtdien nolēma, ka jaunais valsts parlaments, kurā dominē islāmisti, ir jāatlaiž, jo tas ievēlēts nekonstitucionāli. Tiesa atzina, ka trešdaļa parlamenta deputātu ievēlēti neatbilstoši konstitūcijai. Skaidrojot spriedumu, tiesa norāda, ka «viss parlamenta sastāvs ir nelikumīgs un līdz ar to tam nav juridiska spēka».
Konstitucionālā tiesa nolēma, ka vienai trešdaļai deputātu, kas pēc vēlēšanām iekļuva parlamentā, mandāts nav likumīgs.
«Konstitucionālā tiesa par konstitūcijai neatbilstošiem atzina dažus parlamenta vēlēšanu likuma pantus, kas saistīti ar tiešo vēlēšanu sistēmu,» vēstīja oficiālā ziņu aģentūra MENA. Nelikumības saistītas ar trešdaļu deputātu, kas tika ievēlēti pēc sistēmas, ka mandātu saņem visvairāk balsis ieguvušais kandidāts.
Militārā padome izstrādāja sarežģītu sistēmu, kādā proporcionāli tika sadalītas vietas starp deputātiem un politiskajām partijām, kas noteic, ka divas trešdaļas parlamenta deputātu tiek ievēlēti no partiju sarakstiem, bet vienu trešdaļu ievēlē no individuāliem kandidātiem.
Bija domāts, ka individuālie kandidāti būs neatkarīgi, tomēr politisko partiju biedriem bija ļauts kandidēt arī individuāli, dodot lielas priekšrocības agrāk aizliegtā mēreno islāmistu grupējuma «Musulmaņu brālība» politiskajam spārnam Brīvības un taisnīguma partijai.
Janvārī un februārī Ēģiptē notika parlamenta augšpalātas vēlēšanas. Parlamenta augšpalātā ir 270 deputātu, no tiem 180 tiek ievēlēti, bet 90 ieceļ valsts prezidents. No 180 vēlētajiem deputātiem 120 tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, bet 60 – vienmandāta apgabalos. 90 deputātu, kuri jāieceļ valsts prezidentam, tiks iecelti, kad tiks ievēlēts un stāsies amatā valsts prezidents.
Parlamenta apakšpalātas vēlēšanas notika trijos posmos no novembra līdz janvārim. No 498 apakšpalātas deputātu mandātiem gandrīz trīs ceturtdaļas ieguva divas galvenās islāmistu partijas – mērenā Brīvības un taisnīguma partija un ultrakonservatīvo islāmistu Gaismas partija («Hizb an Nur»).
Abas palātas izveidoja 100 deputātu lielu darba grupu, kas izstrādāja jauno valsts konstitūciju.
Sestdien un svētdien Ēģiptē notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā kandidē ekspremjers atvaļinātais gaisa spēku maršals Ahmeds Šafiks un islāmiskās Brīvības un taisnības partijas priekšsēdētājs Mohameds Morsi.
Bruņoto spēku augstākā padome ir pie varas Ēģiptē kopš autoritārā prezidenta Hosnī Mubaraka gāšanas pagājušā gada februārī.