Divu stundu garš spļāviens kristiešu un Darvina teoriju piekritēju sejās.

Apraksts. Lai atklātu cilvēces rašanās noslēpumus, pētnieku komanda dodas ceļojumā uz vistālāko Visuma nostūri, kurā viņi centīsies atrast atbildes uz mūžsenajiem jautājumiem. Kaut kur tur – vistumšākajos kosmosa labirintos, pētnieku komandai nāksies iesaistīties nežēlīgā cīņā ne tikai par savu, bet arī par visas cilvēces izdzīvošanu.

Pārdomas. Zinātniskās fantastikas žanra krusttēvs Ridlijs Skots beidzot ir nogādājis līdz mums vienu no gaidītākajām filmām attiecīgajā žanrā. «Prometejs», filma, par kuru diskusijas un dažādas ažiotāžas ir pītas un vītas jau vismaz gadu. Publicēti kino rullīši, tīzeri, kadri no filmas un neskaitāmi viltus reklāmas rullīši un dažādas reklāmas. Par filmu runāts tika daudz, bet nekas skaidrs tā arī netika pateikts, bet tagad, kad «Prometejs» jau skatāms uz kino ekrāniem, vairs arī nav svarīgi, vai tas ir «Alien» pirmsākums vai nav. Tomēr saglabājas jautājums, vai filma ir tik laba, cik labu mēs to gaidījām vai arī nebija gaidīšanas vērta.

Īsumā - filma ir laba, bet līdz gada labākajai filmai tai tikpat tāls ceļš ejams, cik mums līdz planētai «LV-426».

Kas tad «Prometejā» ir labs, bet kas īsti nenostrādā? Centīšos atturēties no gariem sižeta atstāstiem, lai kāds netīšs spoileris nesabojātu skatīšanās prieku. Kad zinātnieki atrod vairākus senus alu zīmējumus, saprot, ka tie saistīti ar cilvēku izcelsmi, un, lai to pārbaudītu, tiek organizēta ekspedīcija uz kādu planētu, lai satiktu savus radītājus. Tiesa, ekspedīcijas organizēšanu filmas autori ir atstājuši mūsu fantāzijai, jo no alas filmas sižets kopā ar skatītāju tiek iesviests kosmosa kuģī un tad arī sākas visi notikumi. Daži loģiski un baudāmi, citi muļķīgi un bezsakarīgi.

Tātad, sāksim ar to labāko. «Prometejs» vizuāli ir perfekts, 3D efekti lieliski un Ridlijs Skots ir uzbūris kārtējo vidi, kurai grūti nenoticēt. Katrs kadrs ir pārdomāts, krāsaini garšīgs un baudāms.

Filmas laikā nepamet sajūta, ka arī skatītājs ir spēris kāju uz svešās planētas vai atrodas uz īsta kosmosa kuģa,

to visu paspilgtina arī izcilais un oriģināli filmētais 3D. Diemžēl ar vizuālajiem efektiem vien tik prasīgu skatītāju kā zinātniskās fantastikas žanra cienītāji nepabarosi. Nepieciešams stāsts un notikumi, turklāt filmai jāmāk likt skatītājam tiem noticēt.

Šķiet, ka režisors visu vairāk vai mazāk ir izdarījis pareizi, bet diemžēl scenārijs ir bijis ar pamatīgiem robiem. Nav arī nekāds brīnums, ja scenārija autors ir Deimons Lindelofs (Damon Lindelof). Scenārists, kurš savā ziņā populārs kļuvis ar to, kā viņš sabojāja kulta seriāla «Pazudušie» («Lost») nobeigumu, par ko viņu ienīst tūkstošiem fanu visā pasaulē.

Ridlijs Skots ar «Prometeju» mums solījās atbildēt uz neskaitāmiem jautājumiem, piemēram, kas mēs esam, kāpēc mēs esam un kāpēc mums ir jāmirst, kad daba vai vīrietis treniņtērpā ar nazi rokās tā nolēmuši.

Par laimi vai nelaimi, bet jautājumi ir tikai nākuši klāt, tieši saraustītā un neizstāstītā stāsta dēļ. Skatoties «Prometeju», rodas sajūta, it kā skatītos divas stundas garu tīzeri, kā ievadu notikumu bagātai filmai, bet tajā brīdī, kad visam vajadzēja sākties, sākās filmas beigu titri. Labā ziņa ir tā, ka Ridlijs Skots mums sola «Prometeja» turpinājumu, ja šī filma būs finansiāli veiksmīga. To, vai tā būs, to laiks rādīs, tiesa, Latvijā, pirmajā nedēļas nogalē «Prometeju» apmeklējuši 6240 cilvēki, kas nebūt nav slikts rādītājs.

Ir ne tikai krietni robi scenārijā, pašā filmā valda pamatīgs bardaks, ar citu vārdu to grūti apzīmēt. Pirmkārt, «Prometeja» ekspedīcijā, kura it kā izmaksājusi miljardus, kuģa ekipāža pēc divus gadus gara miega viens otru īsti nepazīst. Viņus aizmigušus ienesa kuģī, vai? Otrkārt, lielai daļai ekipāžas vispār filmā nav nekādas jēgas, ja nu vienīgi kādā brīdī «nolikt karoti». Tas ir dīvaini, piemēram, filmā «Alien» komanda bija divas reizes mazāka, katrs zināja savu vietu, katram bija konkrēta jēga komandā, vai tiešām Ridlijs Skots no sevis nav mācījies? Šādu sīku absurdu «Prometejā» netrūkst, sākot ar ģeologiem, kas pirmajās minūtēs apmaldās alās, beidzot ar pilnīgu bezsakaru ekspedīcijas komandā, līderu nav, katrs iet, kur un kad grib, bez nekādas disciplīnas. Vai tiešām šādu kļūdu var pieļaut tik liels režisors?

Runājot par aktieriem un to atveidotajiem tēliem, vēlos pieminēt tikai trīs no viņiem. Patiesībā vienīgie interesantie tēli, jo, kā jau minēju, pārējai komandai dižas nozīmes šajā pasākumā nebija. Proti, vislielākais akcents tika likts uz Stīga Lārsona «Millennium» triloģijas zviedru ekranizācijas zvaigzni Nomi Rapasu (Noomi Rapace), kura atveido galveno varoni, zinātnieci Elizabeti Šovu (Elizabeth Shaw). Līdz Vīveres atveidotajai Riplijai viņai tāls ceļš ejams, bet kopumā viņa bija stipra, interesanta, emocionāla un pārliecinoša. Tiesa, stipri interesantāka bija Šarlīze Terona (Charlize Theron), kura atveidoja ekspedīcijas vadītāju Mereditu Vikersu (Meredith Vickers), kura it kā ir aukstasinīga kuce, bet tajā pašā brīdī viens no tiem tēliem, kas kaut cik savelk kopā dažādus sižeta pavērsienus. Nevienam īsti nav skaidri Mereditas nolūki un skarbums, bet varbūt šī nezināšana arī nostrādā. Interesantākais no visiem laikam ir robots, androīds vārdā Deivids, kuru lieliski atveido Maikls Fasbenders (Michael Fassbender). Filmas laikā nav saprotama šā robota motivācija viņa darbībām un uzdevums šajā ekspedīcijā. Pats Deivids ir smalki pārdomāts kā tēls, kā nozīmīga figūra spēles lauciņā. Noteikti ne tuvu ne tik ļauns kā Ešs no filmas «Alien» un noteikti ne tik labs kā Bišops Kamerona veidotajā turpinājumā «Aliens». Kaut kas pa vidu, kaut kas interesantāks. Jo īpaši uzrunāja ainas, kuras norisinājās kuģī, kamēr Deivids bija viens. Viņa rutīna, skatoties vecās filmas, mācoties no tām, braukājot ar riteni, sportojot un apgūstot valodas. Radās savdabīga sajūta, it kā vērotu īstu mākslīgo intelektu un tā domu lidojumus. Un domas lidojumi, viennozīmīgi, bija par cilvēku.

«Prometejs» pierādīja, cik ambiciozs un pašpārliecināts ir Ridlijs Skots. Ar aptuveni 120 miljoniem lielu ASV dolāru budžetu veidot filmu, ko gaida tūkstošiem fanu. Tikai vienas, maksimums divu sīku asiņaināku ainu dēļ riskēt ar «R» reitingu, kas liek bērniem sēdēt mājās un apmeklēt seansu tikai īstajiem, vecajiem «Alien» faniem. Būsim reāli, vai īstenie fani ir tie, kas maksā par ballīti? Ejam tālāk, šķiet, ka Ridlijs Skots ir pilnīgi pārliecināts, ka visi, kas grasās apmeklēt «Prometeju», ir redzējuši gan visus tā tīzerus un kino rullīšus, gan kulta filmu «Alien», jo filma ir viscaur savīta ar dažādām atsaucēm. Piemēram, «Prometejā» Pīteru Veilandu (Peter Weyland) atveido «Zelta globusam» nominētais Gajs Pīrss (Guy Pearce), kurš ir pārtaisīts par gandrīz simts gadīgu večuku. Kāda velna pēc? Holivudā visi vecie un talantīgie aktieri miruši? Vienīgais loģiskais izskaidrojums ir tāds, ka vai nu viņš atkal kļūs jauns filmas turpinājumā, ja tāds būs, vai arī tikai tādēļ, ka internetā tika ievietota Pītera Veilanda runa, kurā viņš redzams jauns. Lai kā tur būtu, šāds stiķis ir nesaprotams.

Nobeigumā atkārtošu, ka «Prometejs» ir laba filma. To ir vērts un vajag noskatīties uz kino ekrāniem. Tā ir skaista un iedvesmojoša. Esmu tik kritisks pret sīkumiem, jo Ridlijs Skots ir cilvēks, no kura skatītājs drīkst pieprasīt izcilību. Īpaši, ja viņš skatītāju ir ilgi kaitinājis ar dažādiem daudz noslēpumainiem filmas materiāliem.

«Prometejs» ir vizuāls pārdzīvojums, kas jāskatās kino ekrānā un ar 3D brillēm uz acīm. Uz populāro jautājumu, vai pirms «Prometeja» skatīšanās būtu jānoskatās vecās «Alien» filmas, varu atbildēt, ka par ļaunu noteikti nenāks.

Vērtējums: 6,5/10