Atgriežoties no atvaļinājuma, mani patīkami pārsteidza rosība galvaspilsētā - uz ielām parādījušies veloceliņi. Nezinu, vai tas saistīts ar priekšvēlēšanu drudzi vai pilsētas vadības vēlmi parādīt sevi no labās puses, gribas ticēt, ka spilgti baltās līnijas uz trotuāra simbolizē ko pozitīvu. Varbūt - riteņbraucēju uzvaru?
Neesmu izvērtējis visus pilsētas krustojumus, tomēr no zinošiem draugiem drīzāk dzirdu negatīvas atsauksmes (augstās apmales, dizains). Uzlabojumi veikti Valdemāra un Brīvības ielā. Vakar pat no rīta, ejot uz darbu, nācās pārlēkt pāri kādai krāsu bundžai, lai nesasmērētu bikses. Vismaz pie mūsu biroja līnijas izskatās taisnas. Arī riteņa emblēma, manuprāt, ir tīri glīta.
Vēl vakar ziņu lapā Guardian izlasīju visai interesantu rakstu par tādu kā neredzamo saikni, kas vieno riteņbraucējus ar auto vadītājiem. Jaunākie pētījumi (Mintel report) liecina, ka Lielbritānijā aktīvākajiem velosipēdistiem pieder nevis viena, bet veselas divas automašīnas. Savukārt tie, kas brauc ar riteni vismaz vienreiz nedēļā, ir gan izglītotāki, gan finansiāli stabilāki ar vismaz 50 000 sterliņu mārciņu lieliem ienākumiem ik gadu. Nemaz nerunājot par avīžu lasīšanu un iepirkšanos dārgos veikalos.
Pirms 30, pat 40 gadiem cilvēki izvēlējās riteni pēc maciņa biezuma. Šodien tas daudzviet kļuvis par dzīvesstilu un svarīgu ikdienas aksesuāru. Protams, pie mums vēl ir tālu līdz tādai labklājībai, tomēr jāpiekrīt, ka
daudzi riteni lieto nevis tāpēc, ka citādi nevar, bet gan tāpēc, ka tomēr domā par savu veselību un apkārtējo vidi kopumā.
Starp citu, patīkami redzēt arī zaļos tūristiem paredzētos riteņus, kas ātri un ērti īrējami dažnedažādiem bezbēdīgiem pilsētas iekarošanas plāniem. Tagad vēl tikai jāpadomā par praktiskāku novietošanu un pats svarīgākais - drošību ne tikai ciemiņiem, bet arī mums, iedzīvotājiem.
Lai nu kā, pētījumā minēti arī vīriešu ieradumi: Lielbritānijā riteņus galvenokārt iegādājas vīrieši vecumā no 35 līdz 45 gadiem. Agrāk šajā vecumā tika iekārota krāsaina sporta mašīna, turpretī mūsdienās priekšroka tiek dota elegantam ritenim. Progress! Jā, to jūt arī riteņu tirgotāji, kuru pārdošanas apjoms pēdējo divu gadu laikā ir divkāršojies. Arī Rīgā – velo veikalu skaits ir pieaudzis.
Izrādās, tikai 12% pieaugušo ikdienā pastāvīgi brauc ar velosipēdu. 65% to nav darījuši nekad. 15% atbildēja, ka savulaik ir braukuši, bet tagad to vairs nedara. Cilvēki kā galveno iemeslu pret riteņbraukšanu min drošību. 39% apgalvo, ka braukt ar riteni pa ielu ir ļoti bīstami. Tam īpaši piekrīt sievietes, kas vecākas par 45. Tomēr 24% atzina, ka labprāt izmantotu riteni, ja vien būtu vairāk veloceliņu. 14% atklāja, ka riteņbraukšana nav praktiska, jo pēc brauciena bieži jāiet dušā un jāpārģērbjas.
Interesanti, ka pagājušogad Lielbritānijā tika pārdoti 3,6 miljoni velosipēdu. 2015. gadā šis skaitlis varētu sasniegt jau 4 miljonus.
Kopumā domāju, ka jaunie uzlabojumi mūsu galvaspilsētā jau tagad tiek izmantoti. Velosipēdisti kļuvuši prātīgāki. Arī gājēji paliek savā ietves pusē. Ja ne visur, tad vismaz tur, kur eju es, viss ir kārtībā.
Ko jūs domājat par jaunajiem veloceliņiem Rīgā?
