Valērija Fazekaša absolvējusi Budapeštas Lietišķās mākslas institūta (tagad Mohoja-Naģa Mākslas un Dizaina universitāte) Tekstila dizaina nodaļu kā aksesuāru dizainere. Iesākumā viņa veido cepures no ādas, tad zaudē interesi par ādas priekšmetu izgatavošanu un pievēršas apģērba dizainam. Tomēr aptvērusi, ka tieši šajā žanrā savas mākslinieciskās idejas var izpaust vislabāk, Valērija atgriežas pie cepuru dizaina un attīsta to par autonomu mākslas veidu. 1994. gadā Budapeštā durvis ver viņas pirmais cepuru salons, bet 1997. gadā tiek atvērts arī otrs. 

Jau kopš studiju laikiem Valērijas Fazekašas daiļradē centrālo vietu ieņem formas un struktūras meklējumi. Jautāta par svarīgākajiem sava darba kritērijiem, māksliniece atbild, ka viņas darbi veidojas, pretstatot simetriju un asimetriju, pozitīvo un negatīvo, kārtību un nekārtību, statisko un dinamisko, ārpusi un iekšpusi. Rezultātā rodas "unikāli valkājami mākslas objekti", kas sevī apvieno gan modi, gan tēlniecību. Savas "cepuru skulptūras", kas izgatavotas tikai vienā eksemplārā vai ļoti ierobežotā skaitā, Valērija uzskata par sava veida "galvas rotām".  

No vienas puses, šīs cepures ir tēlnieciski mākslas darbi un izraisa skatītājā estētisku pārdzīvojumu. No otras puses, tās ir unikālas formas funkcionāli sadzīves kultūras priekšmeti. Valērija pati sevi uzskata drīzāk par dizaineri nekā modelētāju, jo modei viņas darbos nav tik liela nozīme kā formas veidošanai. Tomēr viņa vienmēr pieliek visas pūles, lai cepures pildītu arī savu pamatfunkciju un būtu ērti valkājamas.

Valērija atzīst, ka viņa atkal un atkal atgriežas pie elementāro ģeometrisko formu nebeidzamajām variāciju iespējām. Māksliniece savus objektus konstruē no pamatformām – reizēm viņa rada daudzperspektīvu arhitektonisku struktūru monohromā materiālā, bet citreiz piešķir darbam pārveidojamu formu, tā īpaši uzsverot tā skulpturālo raksturu.

Valērijas cepures bieži vien dod iespēju radoši izpausties arī to valkātājām, kas lielākoties ir izglītotas būtnes ar mākslinieciskām tieksmēm. Ar šīm cepurēm gandrīz vienmēr var arī kaut ko "darīt" – pārveidot tās, apgriežot uz otru pusi, vai piešķirt tām citu formu. Ārējie rotājumi tiek izmantoti tikai tik daudz, lai izceltu cepuru formas maksimālo vienkāršību. Praktiskums, plašās variāciju iespējas un rotaļīgums, pēc Valērijas Fazekašas domām, ir viņas cepuru svarīgākās īpašības.