Bērna dēļ neatsakās no augstā dzīves līmeņa
Runājot par finansiālās palīdzības veidiem un laiku, kad tā visvairāk nepieciešama, viņa ieteica uz šo problēmu skatīties dalīti: “Ir sievietes, kam bērnu pabalsti ir vispār vienīgie ģimenes ienākumi. Ir arī sievietes, kas ir ļoti labi materiāli nodrošinātas un bērna dēļ negrib atteikties no augstā ierastā dzīves līmeņa.”
Atbalstam jābūt ilgtermiņa
“Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka valsts atbalstam būtu jābūt nevis vienreizējam tūlīt pēc bērna dzimšanas, bet ilgtermiņa – lai sieviete, kas šobrīd strādā stabilu, normāli atalgotu darbu, nejustos iekritusi finansiālā bedrē, kad pēc bērniņa dzimšanas ir pagājis gads vai divi.”
Arī topošā vecmāte Katrīna Puriņa, kura ir arī divu bērniņu mamma, pauda viedokli, ka pabalstiem jābūt ilgāku laiku, nevis tikai pēc bērniņa dzimšanas, it sevišķi, ja ģimenē ir vairāki bērni: "Lai saņemtos otrajam vai trešajam bērnam, daudz labāk būtu, ja būtu ilgtermiņa pabalsti. Jo tas vienreizējais pabalsts ir vairāk domāts pūriņam, kas vajadzīgs, bērniņam piedzimstot. Bet parasti jau no pirmā bērniņa ir daudz kas palicis un tam pūriņam tik daudz jaunu lietu nevajag klāt. Bet bērnam vajag ēst un bērnam vajag katru mēnesi pamperus pirkt un putras taisīt.”
Esmu par to, ka bērnam ir jāmaksā pabalstiņš, protams, ne 30 lati un ne 50 lati, bet vairāk,
viņa teica un pauda viedokli, ka optimālais pabalstu lielums būtu atkarīgs no citiem valsts atbalsta veidiem jaunajām ģimenēm, piemēram, palīdzības elektrības, īres, komunālo maksājumu rēķinu nomaksā.
Kāda sociālā centra pārstāve Puriņai stāstījusi, ka patlaban visgrūtāk esot ģimenēm ar vairākiem maziem bērniem: “Pensionāri jau kaut ko ir iekrājuši, un viņiem ir vēl ok. Bet visgrūtāk ir jaunajām ģimenēm.”
“Tāpēc esmu tikai par atvieglojumiem. Ja varētu samazināt elektrības rēķinus, īres maksu. Ja samazinātu komunālos maksājumus, tad no pabalstiem varētu vēl kaut ko sagrabināt bērnam.”
Daudz ir tādu gadījumu, kad mammām, tostarp arī man, pabalsti ir vienīgie ienākumi.
"Tos nākas tērēt ne tikai bērnu vajadzībām, bet arī lai samaksātu par komunālajiem pakalpojumiem un īri. Vai tas ir normāli? Manuprāt, tas nav normāli!" Puriņa teica.
Arī Začesta pauda viedokli, ka patlaban “visbēdīgākā situācija ir māmiņām ar bērniem vecumā no viena līdz trīs gadiem – ir jau beigusies bērnu kopšanas atvaļinājuma nauda, strādāt ar gadu vecu bērnu, atstājot viņu kaut kur - nekur, nav iespējams, bet bērnudārzā viņu vēl neņem. Tad vai nu maksā visu savu algu auklītei, vai arī paliec mājās ar šo ļoti niecīgo ienākumu. Man šķiet, ka šajā jomā varētu vairāk strādāt.”
Savukārt Puriņa atgādināja, ka pēc bērna divu gadu vecuma ikmēneša pabalsts ir 8 lati: “Tas man arī liekas nu tā... Ja divgadīgais bērns netiek silītes grupiņā bērnudārzā, ko tad iesākt ar astoņiem latiem? Manuprāt, neviens nerunā par to, ka par 8 latiem nevar izdzīvot, ja bērns nav ticis bērnudārzā!”