Piektdien, 6. augustā, pulksten 16:00 Liepājas muzeja mazajā zālē atklās Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas "Zītars" izstādi "Priedes asaras – dzintara pasaka". Izstāde ir kā atskats uz 40 studijas darbības gadiem un apmeklētājiem apskatāma līdz 29. augustam.
„Varu nepārtraukti brīnīties par tik siltuma pilnām domām, caur priedes stumbru uz leju, caur saules stariem, caur gadsimta gadalaikiem, līdz mazam dzintara gabaliņam manā saujā. Un tā jau daudzus gadu desmitus šie dzintara gabaliņi ieripo mūsu saujās. Dzintara vilinājums ir liels. Paņemiet to rokā - tāds silts, maigs, paceliet pret gaismu un ieraudzīsiet sauli un tālu gadsimtu,” tā par dzintaru, kā veltījumu gaidāmajai izstādei, raksta dzejniece Maija Laukmane. Rakstītajam pievienojas arī Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) „Zītars” vadītāja Austra Ziemele atklājot, ka izstādē būs apskatāmi gan šogad tapušie darbi, kuru tēma bija stilizēti zvēri, gan iepriekšējo gadu veikumi.
Liepājas Izglītības un zinātnes darbinieku namā 1969.gada rudenī sāka darboties dzintara, metāla apstrādes pulciņš. Pēc desmit gadu darba tas ieguva studijas „Zītars”, bet 1981.gadā – Tautas studijas nosaukumu. Toreiz studijā bija 40 dalībnieki un gandrīz visi ieguva Tautas daiļamata meistara nosaukumu. Šobrīd TLMS darbojas 17 dalībnieki, no kuriem 13 ir Tautas daiļamata meistari, to vidū arī Vallija Dekovica, Zīrija Sējēja un Imants Rollis, kuri studijā darbojas jau no tās pirmsākumiem.
Kolektīvs aktīvi piedalījies izstādēs Latvijā un ārzemēs: Krievijā (1985.g.), Bulgārijā (1987.g.), Japānā (1987.g.), Austrālijā (1990.g.), Zviedrijā (1996.g.), Lietuvā (2000.g., 2008.g.) un Vācijā (2010.g.).
No 1972.g. līdz 2008.g. studiju vadīja māksliniece Helēna Keterliņa. Sevišķa vērība tika pievērsta arheoloģijai un latviešu etnogrāfiskajām rotām, kuras darināja, veiksmīgi savienojot senatnīgo ar moderno. H.Keterliņas vadībā, sadarbībā ar Rucavas etnogrāfisko ansambli un Liepājas mākslas muzeju, apgūti un realizēti pieci Kultūrkapitāla fonda projekti. Tā krājumos nodotas precīzi atdarinātas etnogrāfisko rotu kopijas.
No 2008.g. studijas vadību pārņēma Austra Ziemele. Studijas mērķis nemainās – rūpīgi pētot bagāto Dienvidkurzemes arheoloģisko un etnogrāfisko mantojumu, radīt mākslinieciski augstvērtīgas rotas, saglabājot latviešu tautai raksturīgās amata prasmes. Dalībniekiem neatlaidīgi pētot senvēsturi un strādājot, aizvadīti TLMS „Zītars” 40 darbības gadi. Dzintara meistari arī paši sev uzdod jautājumu – kas ir dzintars? Dārgakmens, simbols, nacionālais lepnums? Un atbilde var būt tikai viena. Jā, Baltijas jūras krastā, Kurzemes piekrastē dzīvojošiem tas noteikti ir mūsu dārgakmens un lepnums.
