10 darba intervijas 3 nedēļās

"Es sapurināju sevi, uzrakstīju kvalitatīvu CV, aizgāju pie friziera, uzliku "dienesta" smaidu un sagrabināju no sirds dziļumiem visas palikušās optimisma pazīmes un sāku meklēt darbu," raksta TVNET lasītājs.

FOTO: flickr.com/by bpsusf

Sveiki. Mani sauc Jānis (vārds mainīts). Strādāju projektu pārdošanas jomā un uzskatīju sevi par pietiekami veiksmīgu pārdevēju. Jau vairākus gadus strādāju vienā lielā starptautiskā uzņēmumā un rezultāti bija visnotaļ labi - plāni tika izpildīti, un lielajos uzņēmumos tas ir pats svarīgākais.

2009. gads bija krīzes gads, un man kā par labiem iepriekšējā 2008. gada rezultātiem iedeva jauno plānu ar izaugsmi... Protams, jau gada vidū bija skaidrs, ka plānu izpildīt iecerētajā apjomā neizdosies, neskatoties uz visām pārcilvēciskajām pūlēm. Vadība manus diplomātiskos iebildumus pat negribēja dzirdēt.

Man bija nojausma, ka briest ziepes un pārmaiņas uzņēmuma pārstāvniecībā Latvijā.

Kādu dienu mani uzaicināja pie direktora un ieejot redzēju arī human resources dāmu skumji sēžam pie lielā galda ar papīrīti rokā un direktoru ar ļoti nopietni skarbu seju...

Šāda kombinācija neko labu vēstī nevarēja... man aukstas skudriņas noskrēja pa muguru. Tas bija 2009. gada septembris. Manas aizdomas apstiprinājās, un man (un todien vēl vairākiem maniem kolēģiem) piedāvāja nelielu finansiālo "spilvenu", lai remdētu manu klupienu karjerā. Tā kā uzņēmums bija zolīds, tad viss tika nokārtots kā pienākas, visi nodokļi nomaksāti un papīri noformēti.

Pēc ziņu saņemšanas man, protams, bija ļoti uzkurināts dvēseles stāvoklis - laukā krīze, visapkārt strauji pieaugošs bezdarbs, es tomēr biju pietiekami labi apmaksāts un pietiekami šauri specializēts konkrētajā nozarē...

Tas viss sāka man sēt nedrošības sajūtu par sevi, ģimeni, jauno māju, kurā nesen biju ievākušies, bankas kredīts... Es biju vienīgais apgādnieks ģimenē ar diviem nelieliem bērniem. Ko darīt? Kā būt? Tajā pašā dienā sāku meklēt jaunu darbu.

Es sapurināju sevi, uzrakstīju kvalitatīvu CV, aizgāju pie friziera, uzliku "dienesta" smaidu, sagrabināju no sirds dziļumiem visas palikušās optimisma pazīmes un sāku meklēt darbu.

Pārskatīju visas iespējas LV portālos un nosūtīju dažus pieteikumus uz, manuprāt, man piemērotiem uzņēmumiem. Ļoti nopietni apsvēru iespēju arī ārzemju piedāvātās darba iespējas sev pietuvinātā jomā. Apzvanīju kādus piecus sešus ietekmīgākos draugus un paziņas, lai painformētu par savu situāciju un to, ka esmu pieejams brīvajā darba tirgū... Ja nu tomēr ir kāda piemērota vakance.

Pēc nedēļas sāka pienākt piedāvājumi uz darba intervijām. Kopā bija kādas 10 darba intervijas 3 nedēļu laikā. Pēc visām intervijām es oficiāli saņēmu četrus darba piedāvājumus un varu pilnīgi godīgi teikt - tur ārā

ir vajadzīgi POZITĪVI, APŅĒMĪGI un PIEREDZĒJUŠI darbinieki, ar pierādāmiem veiksmes stāstiem un atsauksmēm.

No visiem piedāvājumiem trīs bija ar zemāku atalgojumu nekā manā iepriekšējā darba vietā, bet 4. (pēdējais) nāca ar lielu kavēšanos un lielu pacietību...

Tā bija līdzvērtīga pozīcija, līdzvērtīgā kompānijā un svarīgākais - tajā pašā industrijā. Kādu rītu, kad jau biju solījies atbildēt pirmajiem trim es saņēmu 4. piedāvājumu un varēju apsēsties un IZVĒLĒTIES - uzņēmumu, industriju, atalgojumu, pozīciju, attālumu no mājām līdz darbam...

Kopš tā laika (nu jau 10 mēnešus) strādāju tepat Rīgas centrā, darbā, kas man ļoti patīk. Daru praktiski to pašu, ko iepriekš, un esmu apmēram par 50% labāk apmaksāts, kā arī man ir daži vērtīgi bonusi (piem. auto u.c.).

Pats uzskatu, ka no šās darba maiņas esmu pat ieguvējs...

Ja neskaita dažas darba maiņas procesa stresa rezultātā zaudētās nervu šūniņas. :)

Novēlu citiem - nezaudējiet optimismu un pozitīvu skatu uz dzīvi. Uzņēmumiem vajag darbiniekus, bet viņiem ļoti nepatīk, ja atnāk uz interviju sagruzījušies čīkstētāji, kas stāsta, cik netaisnīgi dzīve ir pret viņiem izturējusies.

Uzņēmējiem vajag cilvēkus, kas vilks vezumu, 100% strādās, lai padarītu savu darbu perfekti, un palīdzēs uzņēmumā uzturēt optimistisku kopējo skatu uz nākotni!

Mūžīgais optimists "Jānis"

Paldies Jānim par dalīšanos pieredzē saistībā ar darba atrašanu! Varbūt arī Tev ir pieredze vai viedoklis saistībā ar darba meklēšanu un atrašanu! Tad iesaisties jaunās portāla TVNET rakstu sērijas Kā es atradu darbu tapšanā!

Sūti savu stāstu uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv vai izmanto rakstam pievienoto viedokļu iesūtīšanas formu!

Mēs Tavu pieredzi darīsim zināmu arī pārējiem lasītājiem, un, iespējams, kādam tā noderēs!

Uz augšu